viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Pabalstu aprēķinam vidējās iemaksu algas noteikšanas kārtība vēl nemainīsies


Lidija Dārziņa,
LV portāls

30.11.2017

ĪSUMĀ

  • Ar grozījumiem likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" atceļot no 2018. gada paredzēto vidējās iemaksu algas aprēķina kārtību, tā tiek saglabāta tāda pati, kā ir pašreiz.
  • Sociālās apdrošināšanas pabalstus rēķina no vidējās iemaksu algas jeb bruto algas. Aprēķinā ņem vērā iemaksu algu 12 mēnešu periodā.
  • No vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda izslēdzamais laiks:
    • darba nespējas dienas;
    • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
    • atvaļinājums bērna tēvam;
    • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu;
    • bērna kopšanas atvaļinājums.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Nākamgad maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu aprēķināšanas kārtība nemainīsies, jo no likuma ir izslēgtas normas, kas šiem apdrošināšanas gadījumiem no 2018. gada paredzēja mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas kārtību, ja sociāli apdrošinātai personai darbā ienākumu nav bijis, jo viņa atradusies, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā vai slimojusi.

Likums "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" dod tiesības uz maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstiem personām, kuras ir sociāli apdrošinātas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"  31. pants noteic, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta aprēķināšanai nosaka no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību; tiek piešķirts vecāku pabalsts; slimības gadījumā izsniegta B lapa). Tātad pabalsta noteikšanai neņem vērā pēdējos trīs mēnešus.

Piemēram, ja topošajai māmiņai grūtniecības atvaļinājums sāksies šogad decembra beigās un māmiņa līdz tam strādās, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta apmēra noteikšanai aprēķinās par 12 kalendāra mēnešu periodu no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim. Līdz ar to decembrī reģistrētie ienākumi netiks ņemti vērā.

Nereti 12 mēnešu laikā, ko ņem vērā pabalstu aprēķinam, cilvēks ir slimojis vai atradies bērna kopšanas atvaļinājumā. Šos periodus no aprēķina izslēdz, un pabalstus rēķina tikai par to periodu, kurā ir gūti ienākumi.

Pirms gada Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", lai gadījumos, kad nodarbinātības periodā ienākumu nav bijis, pabalsta saņēmējam apdrošināšanas iemaksu algu par šo laiku piesaistītu vidējiem iemaksu algas rādītājiem valstī. Maternitātes un paternitātes pabalstu gadījumā personas iemaksu algu bija paredzēts pielīdzināt 70 procentiem, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40 procentiem no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tādējādi pabalstu apmērs atsevišķos gadījumos samazinātos. Tas tiktu rēķināts, tāpat kā pašreiz aprēķina iemaksu algu situācijās, ka cilvēks vispār nav strādājis vai bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas.

Saeimā šogad 16. novembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stāsies spēkā 6. decembrī, atceļ iepriekš likumā iekļautās normas un nākamajos divos gados spēkā būs līdzšinējā kārtība.

Līdz ar to pabalstiem vidējo iemaksu algu aprēķinās tāpat kā pašreiz. Tas nozīmē: personai, kurai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā neieskaitīs darba nespējas dienas un likumā minētos piešķirtos atvaļinājumus, kas ir:

  • grūtniecības un dzemdību atvaļinājums;
  • atvaļinājums bērna tēvam;
  • atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu;
  • bērna kopšanas atvaļinājums;
  • pārejoša darba nespēja.

Vidējā iemaksu alga – pabalstu aprēķinam

Sociāli apdrošinātajiem vecākiem – darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem, kas veic sociālās iemaksas, – ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra:

  • maternitātes pabalstu maksā māmiņai pirms un pēc dzemdībām;
  • paternitātes pabalstu maksā tēvam pēc bērna piedzimšanas;
  • vecāku pabalstu maksā vienam no bērna vecākiem.

Maternitātes, paternitātes un slimības pabalstu izmaksā 80% apmērā no vidējās iemaksu algas.

Vecāku pabalstam ir varianti: izvēloties saņemt līdz bērna 1 gada vecumam, pabalsts ir 60% no pieprasītāja vidējās iemaksu algas, savukārt, izvēloties saņemt līdz bērna 1,5 gadu vecumam, pabalsts ir 43,75% apmērā no pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Apdrošināšanas iemaksu alga ir ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējam tā ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Ja katru mēnesi alga ir vienāda, piemēram, 600 eiro bruto, tā tad arī ir iemaksu alga. Ja 600 eiro ir katru mēnesi 12 mēnešos, kurus ņem vērā pabalstu aprēķinam, tad vidējā iemaksu alga arī būs 600 eiro.  Ja 12 mēnešu laikā bijusi darbnespēja vai bērna kopšanas atvaļinājums, šos periodus izslēgs arī turpmāk, un, ja 12 mēnešos 600 eiro alga ir bijusi tikai dažus mēnešus, arī tādā gadījumā pabalsts tiks aprēķināt, pamatojoties uz šo algu, jo tā veidos vidējo iemaksu algu.

Taču vidējās iemaksu algas aprēķinā neiekļauj piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai izmaksājis pārejošas darbnespējas laikā vai laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts saistībā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 270 par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

Jaunā vidējās iemaksu algas noteikšanas kārtība, kas tagad atcelta, bija paredzēta tikai diviem gadiem – no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim. Pieņemtie grozījumi tapuši, ņemot vērā vecāku intereses pārstāvošo sabiedrisko organizācijas ieteikumus un Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšlikumus.

Pēc diviem gadiem plāno jaunu kārtību

No 2020. gada paredzēts ieviest vienādu vidējās sociālo apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas metodiku īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, jo atbilstoši likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" pārejas noteikumu 35. punktam no 2020. gada 1. janvāra tomēr plānots noteikt vienādu vidējās iemaksu algas aprēķināšanas algoritmu (pabalstu aprēķina metodiku) īstermiņa pakalpojumiem. Tas tiks veikts, lai pabalsta aprēķināšanu padarītu saprotamāku klientiem un vieglāk administrējamu valstij, kā arī mazinot sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas negodprātīgu izmantošanu, vienlaikus nepasliktinot situāciju tām personām, kuras godprātīgi veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, norādīts Labklājības ministrijas informācijā.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2016. gadā uzskaitē bija 182 396 slimības pabalsta saņēmēji (vid. apmērs 18,27 EUR/dienā), 18 535 maternitātes pabalsta saņēmēji (vid. apmērs – 22,06 EUR/dienā), 11 081 paternitātes pabalsta saņēmējs (vid. apmērs – 27,33 EUR/dienā) un 23 053 vecāku pabalsta saņēmēji (vid. apmērs – 347,28 EUR/mēnesī).

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums diaspora mediācija izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti