viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Video: Mediācija ģimenes strīdos – ilgtermiņa ieguldījums attiecību saglabāšanā


Līga Pauliņa,
LV portāls

23.11.2017

ĪSUMĀ

  • Līdz 2017. gada 31. decembrim ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem ir iespēja saņemt daļēji valsts apmaksātus sertificētu mediatoru pakalpojumus.
  • Ģimenes strīdos mediācija ir instruments attiecību saglabāšanai un sadarbības veicināšanai, noskaidrojot kopējās vajadzības un intereses.
  • 2017. gadā mediācijas procesu izmantojušas 230 ģimenes, gandrīz pusei no tām jau izdevies panākt pilnīgu vai daļēju vienošanos.
  • Ja vienošanos nav iespējams panākt, lēmumu par mediācijas izbeigšanu var pieņemt katra no pusēm, kā arī mediators.
  • Mediācijas procesā var iesaistīt arī bērnu, tomēr mediatoru vidū šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti





 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Rodoties strīdam vai prasījumam personu starpā, visbiežāk darbojamies pēc shēmas – risinājums jārod pārrunu ceļā, ja puses nevar vienoties, jādodas uz tiesu. Ģimenes strīdos runa lielākoties nav par prasījuma materiālo pusi (kaut gan nereti par to jau ir iesniegta prasība tiesā), bet gan par savstarpējām attiecībām – sapratni, rūpēm, ieguldīto laiku, uzmanību. Šobrīd tieši ģimenes strīdos tieslietu ministrs un tiesas aicina izmantot trešo strīdu risināšanas veidu – mediāciju. Par pieredzi, palīdzot šādā ceļā rast risinājumu ģimenes strīdos, stāsta sertificēta mediatore, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja KRISTĪNE DĀRZNIECE.

Saskaņā ar Mediācijas likumu mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediators savukārt ir neitrāla persona, kura atbalsta abas puses domstarpību risināšanas procesā, palīdzot strīdu risināt konstruktīvā gaisotnē ar mērķi atrast abām pusēm pieņemamus un uz nākotni vērstus risinājumus.

No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ģimenēm, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, ir iespēja saņemt daļēji valsts apmaksātus sertificētu mediatoru pakalpojumus, lai palīdzētu risināt domstarpības, kuras var skart arī bērnu intereses. Projekta ietvaros pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu garumā), kuras vadījis projektā iesaistītais sertificētais mediators, pusēm ir bez maksas.

Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece, kas ir pieredzējusi mediatore arī ģimenes lietās, pauž pārliecību, ka tieši ģimenes strīdi ir tiesību joma, kurai mediācija ir īpaši piemērota. Ģimenes strīdos mediācija ir instruments attiecību saglabāšanai, konfliktsituācijas eskalācijas mazināšanai, sadarbības veicināšanai, noskaidrojot kopējās vajadzības un intereses.

Lai gan sabiedrība diezgan maz zina par mediāciju, ģimenes lietās mediācija tiek izmantota arvien biežāk un pozitīvo rezultātu kļūst aizvien vairāk. 2017. gadā mediācijas procesu ir izmantojušas 230 ģimenes, 85 gadījumos ticis panākts izlīgums ar pilnīgu vienošanos, 22 gadījumos vienošanās panākta daļēji, bet 60 procesi vēl turpinās.

Ģimenes mediācijā īpatnība ir tā, ka tās gaitā izdodas atrisināt kompleksus jautājumus. Piemēram, pāris ierodas uz sesiju un teic, ka runās tikai par šķišanos vai tikai par uzturlīdzekļiem. Taču mediācijā tiek risināti visi jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi.

Mediācijā risināmie jautājumi:

  • vecāku šķiršanās;
  • bērna dzīvesvietas noteikšana;
  • saskarsmes kārtība ar bērnu un tās izmantošana;
  • uzturlīdzekļu apmērs;
  • atsevišķa aizgādība;
  • kopmantas sadale.

Mediācijas izvēle – brīvprātīga vai tiesas ieteikta

Tiesas ieteikta mediācija notiek tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ja puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesas ieteikta mediācija piemērojama, risinot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā.

Tiesas ieteiktā mediācijā panākot vienošanos, puses var:

  1. noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām, iesniegt to tiesai un lūgt to apstiprināt;
  2. atteikties no prasības;
  3. atzīt prasību pilnīgi vai daļēji.

Tiesneši aizvien biežāk neatkarīgi no tā, kādā procesa stadijā puses atrodas, iesaka tām mēģināt savas domstarpības risināt ar mediācijas palīdzību. Tādējādi 70% gadījumu mediācija ir tiesas ieteikta.

Pusēm iesaistoties mediācijā, cieša sadarbība notiek ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām.

Bieži vien sabiedrībā valda stereotips, ka mediācija ir kas līdzīgs ģimenes psihoterapijai. Lai šo mītu kliedētu, uzsākot mediāciju, mediatora pienākums ir izskaidrot, ka mediācija ir strukturēts process, kas vērsts uz konkrētu situāciju un noteiktu risinājumu atrašanu. Mediācijas procesā liela loma ir pušu vienlīdzības un sadarbības principam, kas nozīmē, ka pusēm mediācijā ir vienādas iespējas un tiesības un puses pieņem lēmumus sadarbojoties.

Pozitīvie piemēri ģimenes lietās

K. Dārzniece savā praksē atceras gadījumu, kas nācis no apgabaltiesas. Puses bija tiesājušās jau astoņus gadus, bija iesniegtas vairākas savstarpējas pretprasības. Gadījums bija saistīts ar vecāku abpusējiem bērna nolaupīšanas gadījumiem. Viena no pusēm dzīvoja ārvalstīs, un vecāki nevarēja vienoties par bērna pastāvīgo dzīvesvietu. Pa šiem gadiem bērns jau bija izaudzis.

Veiksmes stāstu K. Dārzniece saskata tajā, ka tiesnesis bija tika drosmīgs, ka šajā dramatiskajā procesā ieteica pusēm izmantot mediāciju. Un puses, kaut arī neticot, ka pēc visiem tiesvedībā pavadītajiem gadiem mediācija var palīdzēt, tomēr piekrita to izmēģināt.

Tiesā tika noteikts pārtraukums. Mediācijas process bija ļoti smags, sākumā puses bijušas ļoti agresīvi noskaņotas un savstarpējo apvainojumu bijis ļoti daudz. Mediators pieņēma lēmumu par individuālām sesijām, un pusēm izdevās atrast risinājumu, kas bija abpusēji pieņemams. Ceturtajā mediācijas stundā tika parakstīta vienošanās, ko advokāti ielika izlīgumā, un process bija beidzies.

Cits piemērs no prakses ir par tēvu, kuru pilngadīgs dēls, kas vēl mācījās augstskolā, bija iesūdzējis tiesā par uzturlīdzekļiem. Atnākot uz mediāciju, noskaidrojās, ka stāsts nav par uzturlīdzekļiem, bet gan par to, ka ilgu laiku zēna tēvs nebija radis iespēju ar viņu tikties un interesēties par dēla dzīvi. Vairākas sestdienas zēns ar tēvu tikās mediatora kabinetā, un tā jau vairs nebija strīda risināšana, bet gan viņu iespēja tikties. Un turpmākās sesijās viņi jau vairs nerunāja par uzturlīdzekļiem, bet gan par to, kā tiksies ar otru brāli, pavadīs brīvo laiku, kādu makšķeri iegādāsies u. tml. Protams, tika izrunāta arī nepieciešamība pēc uzturlīdzekļiem. Tēvs noskaidroja dēla vajadzības un samēroja tās ar savām iespējām. Mediācijā tika panākta vienošanās, un uz tās pamata tiesvedība tika izbeigta.

Mediācijas procesa izbeigšana

Mediācijas process beidzas, ja tiek panākta pilnīga vai daļēja vienošanās. Ja vienošanos nav iespējams panākt, lēmumu par mediācijas izbeigšanu var pieņemt katra no pusēm. Ja mediators redz, ka mediācijas process nenorit sadarbībā, tas nav cieņpilns, kāda no pusēm ir izteikti manipulatīva, nav panākts līdzsvars starp pusēm mediācijā, tad arī mediators var pieņemt lēmumu par mediācijas izbeigšanu.

Tādējādi, mediācijas laikā nepanākot vienošanos, tā tiek izbeigta, ja:

  1. vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret mediācijas turpmāku izmantošanu;
  2. mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu;
  3. citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

Vai iesaistīt bērnu?

Bērna iesaistīšana mediācijas procesā ir ļoti sensitīvs jautājums. Mediatoru vidū šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi. Ja abi vecāki to lūdz un arī pats bērns tam piekrīt, tad mediators var uzklausīt arī bērnu.

Taču jāņem vērā, ka mediatoram, tāpat kā jebkuram citam speciālistam, kas strādā ar bērnu,  ir nepieciešamas zināšanas psiholoģijā, bērnu tiesību aizsardzībā, darbā ar bērnu, lai nodrošinātu, ka bērns netiek traumēts, netiek konfrontēts ar vecākiem un process norit labākajās bērna interesēs.

 
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'laulības šķiršana  'mediācija  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti