viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Kas par to jāzina?  2


Linda Balode,
LV portāls

22.11.2017

ĪSUMĀ

  • MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols ir publisko tiesību līgums, kas raksturo valsts izpildvaras no vienas puses un pašvaldību no otras puses nodomus un saistības publiskās pārvaldes attīstībā.
  • Protokols ir neatņemama gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļa.
  • Sarunu sistēma starp pašvaldībām un centrālo valdību balstās arī uz starptautiskajā līgumā, Eiropas vietējo pašvaldību hartā, nostiprinātā konsultāciju principa.
  • Ja LPS domes sēdē pieņem lēmumu par MK un LPS protokola neparakstīšanu, to paraksta finanšu ministrs un pievieno gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam.
  • Līdz šim abu pušu protokolu LPS dome nav saskaņojusi trīs reizes.
  • Lielākoties protokola domstarpības izmanto viedokļu pozicionēšanai, proti, partija, kas vēlas atbalstu vēlēšanu reģionos, var aizstāvēt LPS prasības.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Ik gadu valdība un pašvaldības paraksta īpašu dokumentu – domstarpību un vienošanās protokolu, kas vienlaikus ir obligāts pielikums Valsts budžeta likumprojektam, to iesniedzot Saeimā. 2018. gada domstarpību un vienošanās protokolu Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība parakstīja šī gada oktobrī. Ministru prezidents Māris Kučinskis minēto protokolu nosauca par vēsturisku, jo šogad tajā iekļāva tikai vienu domstarpību jautājumu. LV portāls skaidro, kas ir šis Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols, kāda tam ir jēga un kādas ir aktuālākās domstarpības šobrīd un pēdējo gadu laikā.

Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 2018. gada vienošanās un domstarpību protokols (turpmāk tekstā – protokols) sastāv no divām daļām.

Protokola pirmajā daļā ir noteiktas MK un LPS vienošanās un domstarpības par vidējā termiņa 2018.–2020. gadam budžeta ietvaru (par pašvaldību budžeta ieņēmumiem, aizņēmumiem un nozaru ministriju jautājumiem vidējā termiņā), savukārt otrajā daļā – MK un LPS vienošanās un domstarpības par 2018. gada budžetu (nodokļu ieņēmumi, valsts budžeta transferti pašvaldībām, pašvaldību aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības, pašvaldību finanšu izlīdzināšana un nozaru ministriju jautājumi).

Protokols atbilst sadarbības līgumam

"MK un LPS protokols ir publisko tiesību līgums, kas raksturo valsts izpildvaras no vienas puses un pašvaldību no otras puses nodomus un saistības publiskās pārvaldes attīstībā," skaidro LPS vecākais padomnieks Dr.oec. Māris Pūķis, norādot, ka protokolam formāli statuss nav noteikts, taču vislabāk tas atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 61. pantam, proti, sadarbības līgumam.

Protokols ir trīs likumos (likumā "Par pašvaldībām", Budžeta un finanšu vadības likumā un likumā "Par pašvaldību budžetiem") pamatots dokuments. Viena slēdzēja puse ir Latvijas Republikas orgāns (MK), otra slēdzēja puse ir 119 publisko personu (pašlaik 118) izveidota privātpersona, kura atbilst likuma "Par pašvaldībām" nosacījumam – biedrība, kurā ir vairāk nekā puse no visu veidu pašvaldībām un kas likumā pamatoti pārstāv visu Latvijas pašvaldību publiskās intereses (LPS). "Protokols regulē abu pušu nodomus publisko tiesību jomā," papildina M. Pūķis.

Jāsaskaņo jautājumi, kas skar pašvaldību intereses

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86. pantu "MK ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses:

  • likumprojektus un MK noteikumu projektus, kas attiecas uz pašvaldībām;
  • kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmērus;
  • pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā;
  • šā likuma 8. pantā paredzēto funkciju finansēšanas avotus;
  • citus pašvaldību darbības jautājumus, par kuriem MK katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām".

Ministru prezidenta biroja Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars skaidro, ka šis protokols ir neatņemama gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļa.

Sarunu sistēma balstās arī uz starptautisko līgumu

Sarunu sistēma starp pašvaldībām un centrālo valdību balstās arī uz starptautiskajā līgumā, Eiropas vietējo pašvaldību hartā, nostiprinātā konsultāciju principa. "Latvijai ir jānodrošina konsultācijas ar pašvaldībām politiskās, administratīvās, finanšu un personāla autonomijas jautājumos, savukārt attiecīgi likumos noteiktajam pilnvarojumam procedūras un ministriju pienākumus sarunu gaitā regulē MK noteikumi," skaidro M. Pūķis.

"Protokols regulē abu pušu nodomus publisko tiesību jomā."

Arī A. Vaivars vērš uzmanību, ka protokolā fiksē jautājumus, par kuriem MK un LPS ir panākusi vienošanos, kā arī jautājumus, par kuriem ir atšķirīgi viedokļi, savukārt jau nozaru ministrijām ir jānodrošina protokolā iekļauto uzdevumu, par kuriem tajā ir panākta vienošanās, izpilde.

Dokumenta mērķis

Protokola parakstīšanai ir nepieciešams LPS domes un MK mandāts, jo, tikai to saņemot, protokolu paraksta LPS priekšsēdis un Ministru prezidents. Līdz šim protokola nepildīšanas jautājumi nav skatīti tiesā, proti, tradicionāli valdība iesniedz budžeta likumprojektu paketi Saeimai uz 1. lasījumu atbilstoši saskaņotajai daļai un MK viedoklim. "Šī dokumenta mērķis ir fiksēt ikgadējā sarunu procesa rezultātu attiecībā uz budžeta veidošanu, jauno likumdošanu un institūciju mijiedarbību," skaidro M. Pūķis, norādot, ka dokumentam ir divi galvenie blakusefekti:

  • neviens Saeimas deputāts nevar vēlētājiem teikt, ka nav zinājis pašvaldību viedokli (to var atrast budžeta paketē);
  • Satversmes tiesa (vai cita tiesa) var noskaidrot, vai pašvaldības ir vai nav piekritušas veikt (tai skaitā – par saviem līdzekļiem) jaunās funkcijas (valdība un Saeima lielākoties nepilda likumu par pašvaldībām un, uzdodot likumā, nenorāda ne jaunās funkcijas juridisko statusu, ne arī finansēšanas avotus, tāpēc ikgadējais protokols ir svarīga liecība, lemjot par funkcijas piekritību vai nu valstij, vai pašvaldībai).

Kā galveno daļu šajā protokolā LPS vecākais padomnieks min nākamā gada budžeta un trīsgadu budžeta ietvara veidošanas nosacījumus. Tāpat arī Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas procesā notiek plānošana un veic grozījumus, kuros ir nepieciešams fiksēt abu pušu viedokli. M. Pūķis skaidro, ka "ir jāfiksē attieksme pret kompetenču sadalījuma pārmaiņām starp valsti un pašvaldībām".

Kas notiek, ja neizdodas saskaņot

"Ja LPS domes sēdē pieņem lēmumu par MK un LPS protokola neparakstīšanu, to paraksta finanšu ministrs un pievieno gadskārtējam valsts budžeta likumprojektam," norāda A. Vaivars. Iepriekš minēto un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu izskata MK sēdē un Saeimas sēdē. MK saskaņošanas procesā pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona, līdz ar to Finanšu ministrijai (FM) ir jānodrošina MK un LPS protokola projekta sagatavošana un tā saskaņošana ar nozaru ministrijām un LPS.

"Jāfiksē attieksme pret kompetenču sadalījuma pārmaiņām starp valsti un pašvaldībām."

Savukārt M. Pūķis norāda, ka "līdz šim protokolu LPS dome nav saskaņojusi trīs reizes". Piemēram, Valda Dombrovska trešā valdība šādā situācijā pievienoja protokola projektu budžeta likumprojektu paketei ar piezīmi, ka fiksētie viedokļi pauž abu pušu uzskatus, līdz ar to protokola projekts tajā reizē izpildīja informatīvo funkciju. "Nesaskaņots protokola projekts neuzliek valdībai pienākumu pildīt savas apņemšanās – mūsu politiskā kultūra ir tāda, proti, valdība pildīja savas apņemšanās, kaut arī tās bija pašvaldībām nelabvēlīgas," uzskata M. Pūķis, norādot, ka protokola neparakstīšanai nav tiešu seku, taču tas var būt par pamatu valdības krišanai, nepieņemot budžetu, ja, piemēram, kāds no valdošās koalīcijas partneriem vēlas destabilizāciju.

Informē sabiedrību par atšķirīgajiem uzskatiem

"Formāli katrs Saeimas deputāts balso brīvi, savukārt domstarpības izmanto debatēs gan par budžeta nodošanu komisijām, gan par priekšlikumiem uz otro lasījumu," norāda LPS vecākais padomnieks. Proti, ja valdība iesniegtu budžetu pretēji protokolā saskaņotajam viedoklim, to varētu izmantot kā argumentu budžeta noraidīšanai, taču šādas pieredzes nav. Domstarpības raksturo konsultāciju procesu, nododot sabiedrībai informāciju par atšķirīgo uzskatu saturu un apjomu.

"Partija, kas vēlas atbalstu vēlēšanu reģionos, var aizstāvēt LPS prasības."

"Lielākoties protokola domstarpības izmanto viedokļu pozicionēšanai, proti, partija, kas vēlas atbalstu vēlēšanu reģionos, var aizstāvēt LPS prasības," vērš uzmanību M. Pūķis. Līdz ar to valdībai nav pienākuma piekrist sākotnējam pašvaldību viedoklim, taču jāorganizē process, kurā ir jāmeklē risinājumi. "Parādās jauna tipa pienākums – veidot darba grupas un gatavot risinājumus," skaidro M. Pūķis.

Pēdējo gadu aktuālākās domstarpības

MK un LPS 2018. gada protokolā nepanāca vienošanos par pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt, runājot par iepriekšējo vidējā termiņa budžetu un šī gada budžetu, A. Vaivars norāda tos jautājumus, par kuriem abas puses nespēja vienoties:

  • vidējā termiņa budžets (2017.–2019. gads):
    • visu pedagogu darba samaksas nodrošināšana no valsts budžeta;
    • valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam;
    • valsts budžeta finansējums pašvaldībām jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai.
  • 2017. gada budžets:
    • pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteiktā pārejas perioda pagarināšana;
    • valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem.

Arī M. Pūķis min, viņaprāt, četras būtiskākās LPS un MK domstarpības pēdējo gadu laikā:

  • pašvaldības līdzekļu pietiekamība (līdz šim valdība centās samazināt pašvaldību pastāvīgo ienākumu galvenās daļas – atskaitījumus no IIN apjoma, tika izmantota dezinformācija par pašvaldību funkciju pārfinansējumu, kā arī, paredzot jaunus pienākumus, neparedzēja ieņēmumu pieaugumu);
  • pašvaldības ieņēmumu stabilitāte ilgtermiņā (pašvaldības 10 gadus cīnījās par noteiktu proporciju valstī iekasētajos nodokļu ieņēmumos, ko daļēji sasniedza šī gada protokolā);
  • pārregulējums, pārmērīgi ierobežojot pašvaldību autonomo funkciju veikšanas kārtību (jo vairāk normatīvu parādās pašvaldību funkciju regulējumā, jo mazāk iespējams izmantot vietējās īpatnības, kas attiecas gan uz sociālo darbu, gan izglītības nodrošinājumu, gan infrastruktūras uzturēšanu un citām jomām);
  • lielu pašvaldību grupu izslēgšana no centralizēta attīstības finansējuma (ierobežotu resursu apstākļos valdība nodrošināja atšķirīgus apstākļus, taču kopīgā pašvaldību interese ir līdzsvarota attīstība visā teritorijā).

MK un LPS 2018. gada vienošanās un domstarpību protokolu meklējiet šeit.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'budžets  

  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 2
 

Internātskola
Iesaka:  +0  -0

Un kāds tad bija vienīgais domstarpību jautājums šogad?

24.11.2017 22:11:18

Rakstits
Iesaka:  +0  -0

MK un LPS 2018. gada protokolā nepanāca vienošanos par pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumu nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. (šogad lemj par nākamo gadu)

26.11.2017 19:26:18

 
1 Kopā: 2
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti