Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Iepriekš neizmantoto nodokļa atvieglojumu par invaliditāti var saņemt, iesniedzot gada deklarāciju


Lidija Dārziņa,
LV portāls

31.10.2017

ĪSUMĀ

  • Ja cilvēks algas nodokļa grāmatiņā ir izdarījis atzīmi par invaliditātes statusu un grāmatiņu iesniedzis darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, paredzētie nodokļa atvieglojumi tiek piemēroti, aprēķinot darba algu vai pensiju.
  • Lai atgūtu no pensijas pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja iepriekšējos trijos gados nav izmantots papildu atvieglojums par invaliditāti, par katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.
  • VID apzinās pensionārus, kuri nav izmantojuši nodokļa atvieglojumu par invaliditāti, līdz 1. martam uzrunās viņus, informēs par kārtību, kādā atgūt pārmaksāto IIN par nepiemēroto atvieglojumu, un vispirms aicinās iesniegt deklarācijas par 2014. un 2015. gadu.
  • Likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" sagatavots grozījumu priekšlikums, lai no 2018. gada nestrādājošam pensionāram atvieglojumu par invaliditāti vai politiski represētām personām uzreiz piemērotu pensijas izmaksātājs.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Gandrīz 9000 pensionāri pērn nav izmantojuši nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, jo, kā secinājusi Valsts kontrole, šie cilvēki nav norādījuši informāciju par invaliditāti savā elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā, kas kopš 2014. gada 1. jūnija katram ir tikai elektroniskā formā. Kontrolieri uzskata, ka valsts iestādēm pašām jāpiemēro atvieglojumi. Normatīvais regulējums gan paredz paša cilvēka izvēli – norādīt informāciju par invaliditāti, jo daudzi strādājošie nevēlas, lai šo informāciju zinātu darba devējs.

Analizējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtos datus par personām, kuras 2016. gadā saņēma vecuma vai izdienas pensiju, Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka 36 tūkstoši pensionāru bija personas ar invaliditāti, tai skaitā 16 tūkstošiem personu pensija bija lielāka par pensionāra neapliekamo minimumu (2820 eiro gadā), un tām bija tiesības saņemt arī atvieglojumu par invaliditāti.

VK konstatējusi, ka vismaz 8747 personām 2016. gadā netika piemērots tām pienākošais atvieglojums par invaliditāti un tādējādi no pensionāriem tika ieturēts IIN 1,3 miljonu eiro apmērā, neraugoties uz to, ka VID un VSAA rīcībā ir informācija par personām ar invaliditāti.

Neizmantotā valsts pretimnākšana

Finanšu un Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēja, kā tiks labota iepriekšējos trijos gados izveidojusies situācija, lai pensionāri ar invaliditāti atgūtu pārmaksāto nodokli, kā arī izteica priekšlikumus grozīt likumu, lai nestrādājošiem pensionāriem pašas iestādes turpmāk varētu piemērot nodokļa atvieglojumus.

Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka pensijai neapliekamais minimums ir 235 eiro (2820 eiro gadā).

Vairākām grupām ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu (uzskaitītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 138):

  • 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī) – personai ar I vai II invaliditātes grupu;
  • 1440 eiro gadā (120 eiro mēnesī) – personai ar III invaliditātes grupu;
  • 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī) – politiski represētai personai, nacionālās pretošanās kustības dalībniekam.

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs, pēc kura iniciatīvas komisija skatīja jautājumu par nesaņemtajiem atvieglojumiem, norādīja, ka pensionāri ar invaliditāti, kuri nebija VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) norādījuši vai nav vērsušies ar iesniegumu VID, lai pieprasītu papildu atvieglojumu par invaliditāti, zaudēja 5–8% no saviem ikmēneša ienākumiem. Deputāts uzsvēra, ka labas pārvaldības princips prasa padarīt interneta vidi par tik vieglu, lai arī atvieglojumus varētu saņemt bez kādām pūlēm. Tāpēc viņa priekšlikums ir savietot VID un VSAA sistēmas, lai nodokļa atvieglojumus piemērotu automātiski.

Par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli VID informēs

VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova skaidroja, ka pašreizējais regulējums paredz šos atvieglojumus piešķirt, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. No 2014. gada. 1. jūnija grāmatiņas ir elektroniskā formā. Taču, ja cilvēks to elektroniski nevar izdarīt (nav prasmju, nav interneta), viņš var doties uz VID, atvērt algas nodokļa grāmatiņu klientu centrā klātienē. Pamatojoties uz cilvēka iesniegumu, VID veic izmaiņas sistēmā, un kādu ienākumu izmaksātāju persona ir norādījusi, tam arī šī informācija tiek elektroniski nosūtīta.

I. Jankova arī paskaidroja, ka ir daudzi cilvēki ar invaliditāti, kuri nevēlas šo informāciju norādīt savam ienākumu izmaksātājam – darba devējam. Viņi izvēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu pārmaksāto nodokli, jo atvieglojums iepriekšējā gada laikā nav piemērots.

"Labas pārvaldības princips prasa padarīt interneta vidi par tik vieglu, lai arī atvieglojumus varētu saņemt bez kādām pūlēm."

VID līdz nākamā gada 1. martam apzinās cilvēkus ar invaliditāti, kuri nav izmantojuši atvieglojumu, nav iesnieguši gada ienākumu deklarāciju par 2014. un 2015. gadu, uzrunās un informēs par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli un lūgs iesniegt deklarāciju.

Savukārt tie pensijas saņēmēji, kuriem ir noteikta invaliditāte, par iespēju iesniegt deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par 2016. gadu, tiks apzināti un uzrunāti līdz nākamā gada beigām. Tas saistīts ar to, ka pašreiz vēl tiek apstrādātas šogad par 2016. gadu iesniegtās iedzīvotāju deklarācijas diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanai, jo, ja VID ir informācija par cilvēka tiesībām uz nodokļa papildu atvieglojumu, tas deklarācijā tiek ņemts vērā.

I. Jankova informēja, ka arī šogad ievērojami pieaudzis iesniegto deklarāciju skaits, pērn iesniegti 500 tūkstoši, šogad jau 800 tūkstoši deklarāciju, un līdz gada beigām šis skaits vēl pieaugs.

VID EDS klientus informēs elektroniski. Savukārt, ja cilvēks nav šīs sistēmas lietotājs, uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīs vēstuli par iespēju iesniegt deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli, ja iepriekšējos gados nav izmantoti atvieglojumi.

I. Jankova piebilda, ka jādomā arī par tiem cilvēkiem, kuri nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā. Tāpēc VID sniegs publisku papildu informāciju par atvieglojumu piemērošanu, par iespēju atgūt pārmaksāto nodokli, iesniedzot deklarāciju.

Pēc tam, kad iesniegta deklarācija, VID pārmaksāto nodokli atmaksā triju mēnešu laikā.

Papildinās likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Finanšu ministrija (FM) piedāvā risinājumu turpmākajam, proti, veikt grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", paredzot, ka no 2018. gada 1. janvāra nodokļa papildu atvieglojumu nestrādājošam pensijas saņēmējam, kuram pensija ir lielāka par pensionāra neapliekamo minimumu (nākamgad 250 eiro mēnesī), piemēros pensijas izmaksātājs, deputātus informēja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

VSAA nav vienīgā pensiju izmaksātāja, pensijas maksā arī Aizsardzības ministrija un drošības iestādes. Šo struktūru pensijas VSAA neadministrē.

Līdz ar to arī ar visiem pārējiem pensiju izmaksātājiem tiks pārrunāts, kā saņemt informāciju par pensijas saņēmēja tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem, lai tos piemērotu, izmaksājot pensiju.

Kā deklarāciju iesniegt, un kādu summu iespējams atgūt

LV portāls ir regulāri informējis par deklarāciju iesniegšanu, par nodokļa papildu atvieglojumiem iedzīvotāji bieži uzdod jautājumus e-konsultācijās. Piemēram, cilvēks interesējās, kā var atgūt par iepriekšējo gadu nepiemēroto atvieglojumu par invaliditāti, jo nodokļa grāmatiņā to nav norādījis, baidoties zaudēt darbu. Atbildē "Var iesniegt precizētu gada ienākumu deklarāciju" ir skaidrots, kā var izmantot atvieglojumu par iepriekšējo periodu, ja deklarācija par attaisnotajiem izdevumiem jau ir bijusi iesniegta.

Lai atgūtu pārmaksāto nodokli, ja nav piemēroti nodokļa atvieglojumi, jāiesniedz gada ienākumu deklarācija atsevišķi par katru gadu – 2014., 2015. un 2016. gadu.

"Grozīs likumu, lai no 2018. gada 1. janvāra nodokļa papildu atvieglojumu nestrādājošam pensijas saņēmējam piemērotu pensijas izmaksātājs."

Deklarāciju var aizpildīt un iesniegt VID EDS, pieslēdzoties caur savu internetbanku portālā "Latvija.lv". Informācija ir VID mājaslapā. Tajā ir norāde/saite uz EDS.

Ja tādas iespējas nav, cilvēkam nav datorlietošanas prasmju, nav interneta, nav internetbankas, deklarāciju var iesniegt klātienē jebkurā VID klientu centrā, uz vietas aizpildot papīra veidlapu.

LV portāls skaidrojumā "Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana EDS. Vēl daži ieteikumi" jau rakstīja, ka VID darbinieki palīdz aizpildīt gan papīra deklarāciju, gan elektroniski iesniedzamo, izmantojot uz vietas pieejamos e-kioskus un datorus. Lai varētu pieslēgties/autentificēties EDS, cilvēkam jāzina savas internetbankas parole un jābūt līdzi kodu kartei vai kodu kalkulatoram.

Daudziem tuvāk dzīvesvietai pieejama iespēja deklarāciju gan elektroniski, gan papīra formātā iesniegt ne tikai VID klientu apkalpošanas centros (neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas), bet arī 79 valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Informācija par vienoto klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laikiem pieejama portāla www.latvija.lv sadaļā "Vienotie klientu apkalpošanas centri".

Deklarācijas veidlapa ir ar daudzām ailēm, taču tās visas nav jāaizpilda. Liela daļa datu ir VID rīcībā. Aizpildot deklarāciju EDS, tie visi "ielasās" deklarācijā automātiski.

Jāatceras, ka būs jānorāda bankas konts, uz kuru VID pārskaitīs pārmaksātā nodokļa naudu, ja atvieglojumi patiešām nav izmantoti. Jo, ja deklarācija iepriekšējos gados ir iesniegta, iespējams, atvieglojumi jau ir piemēroti. Cilvēki ne vienmēr pamana, kā veidojas pārmaksātā summa. Bet to veido arī summa, ko VID sistēma aprēķina, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem.

Visus satraukušajā informācijā par pensionāru nesaņemtajiem ienākumiem, jo nav izmantoti nodokļa atvieglojumi, tiek minēti dažādi vidējie skaitļi, piemēram, ka mēnesī tie ir 12 eiro, tātad gadā – 144 eiro. Lai nevajadzētu lieki vilties, jāsaprot, ka nodokļa atvieglojumu piemēro pensijai, kura ir lielāka par 235 eiro, jo pensiju līdz 235 eiro vispār ar nodokli neapliek.

Pēc LV portāla aprēķiniem, ja 2015. gadā pensija bija 237 eiro, tad papildu atvieglojums gadā bija gada summai  – 24 eiro. Un no tās kā pārmaksa atgūstami 5,52 eiro. (24 eiro x 23% , IIN likme). Tātad ne visiem jācer, ka atmaksās simtiem eiro.

Protams, ja pensija lielāka, piemēram, 389 eiro mēnesī, tad pārmaksātais nodoklis par 2015. gadu cilvēkam ar 1.vai 2. grupas invaliditāti būs no atvieglojuma 154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā, un pārmaksātā jeb atgūstamā summa būs 425,04 eiro.

Algas nodokļa grāmatiņa

Algas nodokļa grāmatiņu elektronizēšanu kopš 2014. gada 1. jūnija noteica Ministru kabineta noteikumos Nr. 304 "Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļa grāmatiņa".

Jā, cilvēks pats ir atbildīgs par to, kādus datus norāda nodokļa grāmatiņā, kuru kādreiz, kad tā bija papīra brošūriņa, arī pats nodeva darba devējam vai pensijas izmaksātājam.

Noteikumi paredz, ka cilvēks pats norāda ziņas par invaliditāti, atzīmē elektroniskajā grāmatiņā īpašo norādi par to. Ja nodokļa grāmatiņā cilvēks sniedz informāciju par invaliditāti un grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, nodokļa atvieglojumu piemēro darba devējs. Ja grāmatiņā norādīts, ka to iesniedz ienākumu izmaksātājam VSAA, aģentūra saņem šo informāciju un pensijai piemēro ne tikai pensionāra neapliekamo minimumu, bet arī atvieglojumu par invaliditāti.

"Deklarāciju gan elektroniski, gan papīra formātā var iesniegt arī kādā no valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā."

Taču cilvēkam ir tiesības nodokļa grāmatiņā nenorādīt invaliditāti, lai sevi pasargātu no iespējamas darba devēja, teiksim tā, ne visai labvēlīgas attieksmes.

Tāpēc arī tagad piedāvātais priekšlikums iestādēm (VID un VSAA) ir salāgot informācijas apmaiņu tā, lai nodokļa papildu atvieglojumu piemērotu pensijas izmaksātājam, taču tikai nestrādājošam pensionāram. Iestādes automātiski nevarēs norādīt invaliditāti cilvēkam, kura algas nodokļa grāmatiņa iesniegta nevis pensijas, bet citu ienākumu izmaksātājam (darba devējam). Tādā gadījumā tas būtu personas privāto datu aizskārums.

Vēl jāpiebilst, ka saskaņā ar VID šovasar LV portālam sniegto informāciju uz šā gada 1. augustu bija piešķirtas 1 665 037 elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti