Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Jauni bezkontakta maksājumu veidi Latvijā


Juris Kaža,
telekomunikāciju eksperts

27.10.2017

ĪSUMĀ

  • Mūsdienās var samaksāt arī ar aproci, telefonu vai uzlīmi telefonam.
  • Līdzšinējo 10 eiro pirkuma limitu plāno paaugstināt līdz 25 eiro.
  • Turpmāk visas maksājumu kartes piedāvās ar ietvertu bezkontakta iespēju.
  • Aug tirdzniecības vietu skaits, kur var maksāt, izmantojot jauno tehnoloģiju, tostarp teju visos "Rimi" un "Maxima" veikalos.
  • No 2020. gada bezkontakta maksājumiem ir jāpielāgo visi termināļi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Pēdējos mēnešos parādījušies jauni bezkontakta maksāšanas veidi, kas ļauj mazumtirdzniecības vietās un citur veikt sīkus maksājumus pat bez maksājumu kartes. Kad un kā tie atvieglo mūsu dzīvi?

Kā pirmā Latvijā "Citadele banka" ("Citadele") ir ieviesusi tā sauktās maksāšanas aproces, kas īpaši noder situācijās, kad cilvēkiem neērti vai neizdevīgi maksāt ar karti, piemēram, mūzikas festivāla burzmā pie dzērienu nojumes, pludmalē vai pie peldbaseina. "Citadeles" aproce turklāt ir ūdensdroša.

Kā skaidro "Citadeles" ārējo komunikāciju vadītāja Baiba Ābelniece, banka aproces kā produktu ieviesa, nedaudz nokavējot 2017. gada vasaras festivālu sezonu, taču maksāt ar aproci var arī citās situācijās un ārzemēs, kur darbojas bezkontakta maksāšanas termināļi. Aproces noderēs arī turpmāko gadu vasaras un masu pasākumos.

"Citadele" vienlaikus arī piedāvā bezkontakta maksāšanas iespējas telefonos ar "Android" operētājsistēmu, lejuplādējot īpašu lietotni (app) vai telefoniem ar citu operētājsistēmu, piemēram, "iPhone" uzliekot uzlīmi ar mikroshēmu, kas veic bezkontakta maksājumus. "Android" telefonos lietotne izmanto telefona piedāvāto iespēju raidīt signālus bezkontakta termināļiem.

Sīka, plāna mikroshēma

Jaunajiem bezkontakta maksāšanas veidiem un jau agrāk vairāku Latvijas banku piedāvātajām bezkontakta maksājumu kartēm ir kopēja tehnoloģija – sīka, plāna mikroshēma un maza darbības rādiusa raidītājs, kas glabā un uz maksāšanas termināļiem pārraida lietotāja bankas datus. Pietuvinot karti, aproci, telefonu vai telefonu ar uzlīmi attiecīgajam maksājumu terminālim, automātiski notiek maksājums, tiesa, līdz 10 eiro. Nākamgad paredzēts šo limitu pacelt līdz 25 eiro.

Kā informē Latvijas Komercbanku asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika, bezkontakta maksājumu kartes piedāvā septiņas Latvijas bankas – "Citadele banka", "SEB banka", "Luminor" (kas radās, apvienojot "Nordea Bank Finland" Latvijas filiāli un "DNB banku"), "Swedbank", "ABLV Bank", "PrivatBank" un "Norvik Banka".

Pēc asociācijas apkopotajiem datiem, jūnija beigās apgrozībā bija 231 489 šādas kartes jeb 10,3 % no kopējā maksājumu karšu skaita Latvijā. Bezkontakta karšu skaits 2017. gada otrā ceturkšņa laikā bija pieaudzis par 59%.

Valstī jūnija beigās bija 14 760 bezkontakta maksājumus apstrādāt spējīgi mazumtirdzniecības termināļi jeb 34% no kopējā maksājumu ierīču skaita.

K. Mennika arī norādīja, ka starptautiskās maksājumu karšu organizācijas ar "MasterCard" un "Visa" priekšgalā ir noteikušas, ka visiem maksājumu termināļiem pasaulē līdz 2020. gadam ir jābūt bezkontakta maksājumu spējīgiem.

Bezkontakta maksājumi plaši ieviesti "Rimi" un "Maxima" tīklos

Abi lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi "Maxima" un "Rimi" ziņo, ka viņu tīklos strauji pieaug ar bezkontakta risinājumiem veikti maksājumi un tiek ieviesti attiecīgi aprīkoti termināļi.

""Rimi" jau 2016. gada sākumā saviem klientiem piedāvāja iespēju iegūt īpašumā un izmantot bezkontakta "Mans Rimi" lojalitātes karti. Tieši pateicoties izveidotajai infrastruktūrai, varējām būt arī viens no pirmajiem mazumtirgotājiem, kas visā tīklā Latvijā ieviesa bezkontakta norēķinu iespēju arī ar maksājuma karti," informē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. "Katru mēnesi bezkontakta darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaug vidēji 1,3 reizes."

"Maxima" bezkontakta maksājumu termināļus sāka ieviest pērn novembrī un līdz šī gada beigām tie būs pieejami visos 154 "Maxima" veikalos Latvijā, atklāj "Maxima Latvija" komunikācijas speciāliste Zane Udrase. Oktobra beigās šādi termināļi jau darbojas 125 veikalos, un novērots, ka šajos veikalos kopumā vidēji dienā notiek vairāk nekā 5000 bezkontakta maksājumu.

"Pēdējā mēneša laikā ik pa laikam var novērot, ka iedzīvotāji par pirkumiem norēķinās arī ar mobilo telefonu, kas atbalsta bezkontakta maksājumu iespējas," stāsta Z. Udrase. 

Viss sākās ar e-talonu

Maksāšana, novicinot karti, Rīgas iedzīvotājiem jau pazīstama vairākus gadus – kopš "Rīgas satiksme" ieviesa e-talonus, kas ir sava veida bezkontakta maksāšanas prototips. E-talona mikroshēmas raidītājs sniedzas pārdesmit centimetrus, tādēļ tramvajos un trolejbusos var redzēt, kā dažas sievietes reģistrē braucienu, reģistrēšanas ierīcei pietuvinot lielu, biezu rokassomu.

Kā ziņo banku pārstāvji, bezkontaktu funkcija tiek piedāvāta (no tās var atteikties) gandrīz visās jaunās un atjaunojamās maksājumu kartēs, kas dod iespēju attiecīgi aprīkotās mazumtirdzniecības vietās samaksāt par mazākiem pirkumiem, tikai novicinot karti maksājuma termināļa tuvumā.

Gada laikā situācija krasi mainījusies

"Swedbank" ir starp pirmajām lielajām Latvijas bankām, kas sāka piedāvāt bezkontaka kartes.

"Swedbank" valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis stāsta, ka, "kopš pagājušā gada vasarā "Swedbank" uzsāka bezkontakta norēķinu karšu izsniegšanu Latvijā, jau vairāk nekā 150 000 klientu bezkontakta norēķinu priekšrocības izmanto ikdienā. Patlaban 82% no jaunajām "Swedbank" kartēm, kas tiek pieteiktas internetbankā, ir ar bezkontakta norēķinu funkciju, un ik mēnesi tiek veikts ap 300 000 bezkontakta norēķinu".

"SEB banka" gan informē, ka bezkontakta kartes piedāvā jau kopš 2013. gada, taču tās varēja izmantot galvenokārt ārzemēs, jo tikai pēdējā laikā Latvijā tirdzniecības vietās parādījies lielāks skaits piemērotu maksājumu termināļu.

"Līdz 2016. gada vidum bezkontakta kartes izmantošana bija iespējama pārsvarā ārzemēs, jo Latvijā bija ļoti maz vietu, kur pircēji varēja norēķināties, neievietojot karti POS (maksājumu) terminālī un neievadot PIN kodu. Toties gada laikā situācija krasi mainījusies – arvien vairāk tirdzniecības vietu var redzēt speciālo zīmi, kas norāda, ka tur pieņem bezkontakta kartes. Piemēram, jau 72% POS termināļu un 52% kases sistēmu, ko apkalpo "SEB banka", nodrošina bezkontakta karšu pieņemšanu," stāsta "SEB bankas" komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva.

Trešā daļa jau maksā ar bezkontakta kartēm

"Banka Citadele" un jaunizveidotā "Luminor" banka (tapusi, Latvijā apvienojot Ziemeļvalstu DnB un "Nordea") ziņo, ka aptuveni trešā daļa to izdalīto maksājumu karšu jau esot ar bezkontakta maksāšanas funkciju. "Jau tagad no "Citadeles" izsniegtajām kartēm aptuveni viena trešdaļa ir bezkontakta, un pakāpeniski notiek karšu nomaiņa, līdz visas kartes būs bezkontakta. No "Citadeles" uzstādītajiem norēķinu termināļiem tirdzniecības vietās 70% ir bezkontakta, un turpinām strauju termināļu nomaiņu. Latvijā apmēram puse no norēķinu termināļiem ir bezkontakta," informē banka.

"Swedbank" pārstāvis R. Rūsis savukārt stāsta, ka "ar bezkontakta kartēm šobrīd var norēķināties aptuveni ceturtajā daļā no Latvijas POS un norēķinu vietu skaits turpina pieaugt".

Savukārt "Citadele" norāda, ka bezkontakta maksājumu ieviešana visās bankas piedāvātās kartēs ir tieša saikne ar Rīgā jau vairākus gadus pazīstamo e-talonu. ""Banka Citadele" 2015. gada jūlijā ieviesa maksājuma karti ar e-talona funkciju, kas dod iespēju samaksāt par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā. Tas bija pirmais solis uz bezkontakta kartēm Latvijā, un "Citadeles" klienti šo iespēju novērtē – no projekta sākuma ar "Citadeles" kartēm ir samaksāts par teju 2,8 miljoniem braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā," informē banka.

Būtisks apsvērums saistībā ar jaunā pakalpojuma ieviešanu ir drošība. Ja e-talonu pazaudē vai nozog, zaudējums ir iemaksāto braucienu apjomā, bet ar bankas karti, nepamanot notikušo, tas var būt daudz lielāks. Tādēļ pagaidām visas Latvijā izsniegtās maksājumu kartes ir ar limitu 10 eiro par vienu bezkontakta maksājumu. Taču, pieaugot klientu uzticībai jaunajam maksājumu veidam, nākotnē paredzēts limitu pacelt līdz 25 eiro. Ārzemēs, kur šādas kartes jau ilgāk lieto, limiti ir augstāki, piemēram, Kanādā tas ir līdz 100 Kanādas dolāru (ap 68 eiro).

Drošības dēļ pa laikam prasīs PIN kodu

Drošības nolūkos bankas ir izstrādājušas veidus, kā novērst nejaušu vai ļaunprātīgu bezkontakta maksājumu veikšanu. Piemēram, "SEB banka" informē, ka "īpaši izstrādātais algoritms apseko gan bezkontakta pirkumu skaitu, gan šādā veidā iztērēto summu, un laiku pa laikam POS terminālis var prasīt ievadīt PIN kodu pat tajos gadījumos, kad pirkuma summa nepārsniedz 10 eiro".

SEB bezkontakta maksājumus izmanto samērā neliels skaits klientu, bet, līdzīgi kā citām bankām, tā paredz visiem, kas saņem jaunas kartes vai vēlas tās atjaunot, piedāvāt bezkontakta maksāšanas iespējas.

""SEB banka" šobrīd piedāvā bezkontakta "MasterCard" norēķinu karti un bezkontakta "MasterCard" kredītkarti. Šobrīd ap 10 tūkstošiem klientu izvēlējušies nomainīt savas "parastās" kartes uz bezkontakta kartēm. Līdz šī gada trešajam ceturksnim veikti vairāk nekā 77 tūkstoši maksājumu par 441 600 eiro, neievadot PIN kodu," informē banka.

Savukārt "Swedbank" pat aprēķinājusi klientu laika ietaupījumu, neievadot PIN kodu pirkuma laikā. "Ja pieņem, ka laika ietaupījums šādam maksājumu veidam, salīdzinot ar PIN koda ievadīšanu, katru reizi ir ap 10 sekundēm, tad varam teikt, ka ik mēnesi mūsu klienti kopumā var ietaupīt 800 stundas citiem, svarīgākiem dzīves notikumiem," informē R. Rūsis.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'bankas  'mobilās ierīces  'tirdzniecība  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti