SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. oktobrī, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
1
5
1
5

Dienesta dzīvokļi. Kam tie pienākas?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Valsts vai pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līgumi tiek slēgti uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Ja darba attiecības tiek turpinātas, nepieciešams arī pagarināt īres līgumu. Taču, ja darba attiecības ir pārtrauktas, tiek pārtraukts arī dienesta īres līgums.

FOTO: Freepik

Nereti reģionos, piesaistot darbā speciālistus, kopā ar vietu bērnudārzā tiek solīts arī dienesta dzīvoklis. Kam tie pienākas un uz cik ilgu laiku? Kas izlemj, kuram speciālistam dienesta dzīvojamo telpu piešķirt, bet kuram - ne? LV portāls skaidro dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtību.
īsumā
  • Likums paredz, ka dienesta dzīvojamo telpu īres līgumu (dienesta dzīvoklis vai dienesta viesnīca) var slēgt tikai un vienīgi uz darba attiecību pamata vai uz mācību laiku.
  • Valsts vai pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līgumi tiek slēgti uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.
  • Pašvaldības atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" var noteikt arī citas personu kategorijas, kam ir tiesības izīrēt dzīvojamās telpas.
  • Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina dzīvojamo platību speciālistam, bet likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz dienesta dzīvokļa īres līguma noslēgšanu.

Nereti LV portāls saņem jautājumus par dienesta dzīvokļiem – cilvēks ilgstoši ir īrējis šādu dzīvokli no pašvaldības, ieguldot līdzekļus remontā, uzlabojumos, – kādas ir viņa tiesības dzīvokli izpirkt? Vai arī, strādājot pašvaldības iestādē, darbinieks dzīvo dienesta dzīvoklī. Vai pēc aiziešanas pensijā viņam dzīvoklis ir jāatbrīvo? Turklāt arī tad, ja nav citas dzīvojamās platības?

Var slēgt tikai uz darba vai mācību laiku

Zvērināts advokāts Artūrs Lielgalvis skaidro, ka dienesta dzīvojamo telpu īri regulē likums "Par dzīvojamo telpu īri", kura VIII nodaļā noteiktas attiecības saistībā ar dienesta dzīvojamās telpas īri gan privātā, gan valsts un pašvaldības sektorā. Likums paredz, ka dienesta dzīvojamo telpu īres līgumu (dienesta dzīvoklis vai dienesta viesnīca) var slēgt tikai un vienīgi uz darba attiecību pamata vai uz mācību laiku. Ja darba devējs un valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa izīrētājs nav viena un tā pati persona, dienesta dzīvokļa īres līgumu noslēdz ar darba devēja piekrišanu.

Izbeidzot darba attiecības vai pārtraucot mācības, tiek izbeigts arī dienesta dzīvojamās telpas īres līgums un telpas ir pienākums atbrīvot. Tātad, ja cilvēks vairs nestrādā noteiktā uzņēmumā vai valsts vai pašvaldības iestādē, viņam dzīvoklis ir jāatbrīvo. Tas attiecas arī uz pensionēšanās gadījumiem.

A. Lielgalvis norāda, ka valsts vai pašvaldību dienesta dzīvokļa īres līgumi tiek slēgti uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem. Attiecīgi, ja darba attiecības tiek turpinātas, nepieciešams arī pagarināt īres līgumu. Taču, ja ir pārtrauktas darba attiecības, tiek pārtraukts arī dienesta īres līgums.

Uz dienesta dzīvojamo telpu īri attiecas pārējie likuma "Par dzīvojamo telpu īri" nosacījumi, izņemot šā likuma VI un VII nodaļu (īrnieka tiesības apmainīt dzīvokli un īrnieka tiesības nodot apakšīrē), kā arī Civillikums (2112. pants un turpmākie).

Vai valstij ir dienesta dzīvokļi?

Ar jautājumu, vai valstij ir dienesta dzīvokļi, LV portāls griezās valsts akciju sabiedrībā  "Valsts nekustamie īpašumi" (VNI). Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece atbildēja, ka VNĪ pārvaldībā nav dienesta dzīvokļu.

Savukārt Ārlietu ministrijas Komunikācijas direkcijas pārstāve Vita Dobele informēja, ka ministrijai nav neviena dienesta dzīvokļa Latvijā, taču tādi ir ārvalstīs. Pildot dienesta pienākumus ārzemēs, uz Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām attiecināmi Ministru kabineta noteikumi Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību", kuros ir paskaidroti arī ar dzīvojamās platības nodrošinājumu saistītie nosacījumi.  

Cilvēku resursu piesaiste reģionos

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš minēja, ka pašvaldības atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" var noteikt arī citas personu kategorijas, kam ir tiesības izīrēt dzīvojamās telpas. Tie var būt arī kvalificēti speciālisti. Šādi darbiniekus aktīvi piesaista vairākas pašvaldības, piemēram, Valmierā un Daugavpilī. Nereti tas mēdz būt arī trīspusējs līgums, ja konkrētais speciālists ir vajadzīgs novada uzņēmumam. Dienesta dzīvojamo telpu īre būtībā ir cilvēku resursu piesaiste reģioniem, akcentēja A. Salmiņš.

Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" Administratīvās nodaļas vadītāja juriste Skaidrīte Grīnberga skaidroja, ka saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos. Tajos paredzēts, ka speciālisti, kuriem izīrējamas pašvaldības dzīvojamās telpas, tiek reģistrēti atsevišķā reģistrā, ja saņemts novada domes Attīstības un teritorijas plānošanas komisijas priekšlikums viņiem izīrēt dzīvojamo telpu.

"Dienesta dzīvojamo telpu īre būtībā ir cilvēku resursu piesaiste reģioniem."

Pašvaldības un valsts funkciju īstenošanai nepieciešamo kvalificēto speciālistu nodrošināšana ar dzīvojamo telpu no 2015. gada novembra paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos Nr. 18 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", bet no 2016. gada aprīļa ietverta kā īpašs palīdzības veids likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Šādā veidā ar pašvaldības dzīvokļiem ir nodrošināti pieci speciālisti (šobrīd spēkā ir četri īres līgumi).

Atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 15. pantam Cēsu novada pašvaldības 2009. gada 26. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Par palīdzību dzīvokļa jautājumos" (spēkā līdz 27.11.2015.) bija paredzēts, ka pašvaldība līdz 10% no savā rīcībā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamajiem speciālistiem, ar kuriem noslēdzams dienesta dzīvojamās telpas īres līgums. Cēsu novada pašvaldībā līdz 2015. gada beigām saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 26. pantu un saistošajiem noteikumiem Nr. 20 noslēgti 17 dienesta dzīvokļu īres līgumi.

Kāda kārtība ir Daugavpilī

Savukārt Daugavpils pilsētas domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta Dzīvokļu nodaļas vadītāja Jolanta Cinne informēja, ka Daugavpilī nav dzīvojamo telpu ar dienesta dzīvokļa statusu. Dzīvokļiem, kuriem bija piešķirts dienesta dzīvokļa statuss, ar domes lēmumu tas tika atcelts, un atbilstoši Ministru kabineta 1993. gada lēmumam Nr. 210 "Par dzīvojamo telpu īri" dienesta dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti līdz 1993. gada 1. aprīlim, tika atjaunoti un noslēgti no jauna saskaņā ar apstiprināto dienesta dzīvojamās telpas īres parauglīgumu.

Kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistiem, nosaka Daugavpils pilsētas domes 2016. gada saistošie noteikumi Nr. 25 "Par kārtību, kādā pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu speciālistam", kas izdoti saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.¹ panta otro daļu un 21.² panta otro daļu. Tajos noteikts, ka dome ar atsevišķu lēmumu nosaka speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, kā arī noteiktas tās darbības nozares un ar valsts vai pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu jomas, kurās nepieciešami speciālisti:

  • veselības aprūpe;
  • sabiedriskā kārtība;
  • valsts aizsardzība;
  • izglītība;
  • kultūra;
  • sports.

Izīrē telpas 30 speciālistiem

Noteikumos arī paredzēts, ka darba devējs, kurš noslēdzis darba līgumu ar speciālistu vai ir uzaicinājis speciālistu dibināt darba tiesiskās attiecības (ja darba līgums vēl nav noslēgts), iesniedz domē iesniegumu, kurā motivē nepieciešamību izīrēt dzīvokli speciālistam. Iesniegumam tiek pievienoti šādi dokumenti:

  • speciālista iesniegums, kurā norādīts ģimenes sastāvs un pašreizējā dzīvesvieta;
  • darba līguma vai darba devēja uzaicinājuma dibināt darba tiesiskās attiecības kopija;
  • speciālista kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija;
  • citi dokumenti, kas pamato iesniegumā izteikto lūgumu.

Saskaņā ar noteikumiem lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu un/vai īres līguma pagarināšanu pieņem domes Mājokļu komisija. Savukārt pirms minētā lēmuma pieņemšanas Mājokļu komisija saņem atzinumu no domes Izglītības un kultūras komitejas, Sociālo jautājumu komitejas vai Veselības aprūpes plānošanas komisijas (atbilstoši to darbības jomai) par attiecīgās nozares un profesijas speciālista nepieciešamību Daugavpils pilsētā.

Ja dome nav speciālista darba devējs, ar darba devēju tiek slēgts sadarbības līgums, un īres līgums ar speciālistu tiek slēgts tikai ar viņa darba devēja piekrišanu.

Šobrīd Daugavpilī dzīvojamās telpas tiek izīrētas 30 speciālistiem.

Kāda ir atšķirība starp diviem regulējumiem?

S. Grīnberga akcentēja atšķirību starp dienesta dzīvokļa īres līguma noslēgšanu un pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu kvalificētam speciālistam. Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina dzīvojamo platību speciālistam, bet likums "Par dzīvojamo telpu īri" paredz dienesta dzīvokļa īres līguma noslēgšanu. Pašvaldība speciālistam izīrējamās dzīvojamās telpas statusu nosaka ar domes lēmumu, bet no 2002. gada 1. janvāra ar pārejas noteikumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri" nenosaka dienesta dzīvokļa statusu.

"Ārlietu ministrijai nav neviena dienesta dzīvokļa Latvijā, taču tādi ir ārvalstīs."

Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" dzīvojamās telpas tiek izīrētas pašvaldības attīstības programmā ietvertajā attīstāmajā nozarē nodarbinātam kvalificētam speciālistam vai speciālistam, kas veic ar valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanu saistītu pārvaldes uzdevumu. Savukārt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" nav noteiktas īpašas prasības attiecībā uz personu, ar kuru noslēdz dienesta dzīvojamās telpas īres līgumu, vienīgais nosacījums – darba attiecības ar pašvaldības vai valsts iestādi.

Likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nosaka līguma termiņu – uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāk par trim gadiem. Izbeidzoties īres līguma termiņam, pašvaldībai ir tiesības lemt par īres līguma pagarināšanu, ja speciālists joprojām ir nodarbināts attiecīgajā jomā. Savukārt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" līguma termiņš ir uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem, un, ja darba attiecības turpinās, likums nosaka īrnieka pirmtiesības uz īres līguma pagarināšanu.

Kā nosaka īres cenas?

Ja speciālistam izīrētā dzīvojamā telpa atrodas pašvaldībai piederošā daudzdzīvokļu mājā, dienesta dzīvojamo telpu īres cenas Cēsīs tiek noteiktas atkarībā no iepirkuma rezultātā noteiktās pārvaldīšanas maksas. Savukārt, ja speciālistam izīrējams pašvaldības dzīvokļa īpašums, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā ar privatizētiem dzīvokļiem, īres cena tiek noteikta atkarībā no pārvaldīšanas maksas, par kādu dzīvokļu īpašnieki vienojušies ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku.

Daugavpilī dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai. Ir noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, saskaņā ar kuru Daugavpils dome pilnvaro SIA "DDzKSU" (100% kapitāldaļu pieder pašvaldībai) veikt domes īpašumā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas darbības. SIA "DDzKSU" veic arī pašvaldības brīvo dzīvokļu remontu. Īres līgums paredz, ka, tam noslēdzoties, īrniekam kārtējais remonts jāveic ne retāk kā reizi trijos līdz piecos gados.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI