viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Tiesāšanās izdevumi civilprocesā. Ar ko jārēķinās?


Laura Studente,
LV portāls

26.09.2017

ĪSUMĀ

  • Tiesāšanās izdevumus iedala tiesas izdevumos un ar lietas vešanu saistītajos izdevumos.
  • Valsts nodevas apmēri ir noteikti Civilprocesa likumā. Tās apmērs var mainīties gan atkarībā no strīdu summas, gan ceļamās prasības rakstura.
  • Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā.
  • Lietas dalībnieku var atbrīvot no tiesas izdevumu nomaksas valsts ienākumos divos veidos – uz likuma pamata vai uz motivēta tiesas (tiesneša) lēmuma pamata.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Sniedzot prasību tiesā, gandrīz vienmēr ir jārēķinās ar izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi iedalāmi divos veidos – tiesas izdevumos, kas maksājami valsts ienākumos, un ar lietas vešanu saistītajos izdevumos, kurus maksā attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. LV portāls skaidro, kādi ir iespējamie tiesāšanās izdevumi civilprocesā.

Tiesāšanās izdevumi IR noteikti, lai daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai, kā arī atlīdzinātu tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums, un mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt saistības. Vispirms jānorāda, ar kādiem tiesu izdevumiem vispār var nākties rēķināties. Tajos ietilpst:

  • valsts nodeva,
  • kancelejas nodeva,
  • ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Šādus izdevumus nosaka Civilprocesa 33. pants.

Valsts nodeva – tiesas izdevumu veids

Jebkurā civillietā valsts nodeva ir viens no pamatmaksājumiem. Tās apmērs var mainīties gan atkarībā no strīdu summas, gan tiesā ceļamās prasības rakstura. Tas tāpēc, ka prasības var būt ļoti atšķirīgas – vienkāršākajā gadījumā prasījums var būt tikai par parāda piedziņu, komplicētākā – par darījumu apstrīdēšanu, tiesību atzīšanu, pienākumu uzlikšanu utt.

Turklāt atšķiras arī tas, kā tiek aprēķināta valsts nodeva. Valsts nodevas var būt gan vienkāršas, gan procentuālas, gan jauktas. Tas nozīmē, ka ir nodevas, kuru apjoms noteikts jau iepriekš, un tādas, ko rēķinās procentuāli no prasības summas. Precīzu valsts nodevas apmēru var noteikt tikai tad, kad ir skaidri formulēts prasības priekšmets un pamats, kas veido prasības saturu.

Piemēram, laulātais pāris vēlas šķirties, viņiem ir kopīgi bērni, par kuru dzīvesvietu savstarpēji vienoties nevar. Puses tiesā iesniedz prasību par laulības šķiršanu un prasību par atsevišķas aizgādības nodibināšanu un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. pantu valsts nodeva par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā valsts nodeva būs jau skaidri zināma pirms tiesāšanās – 142,29 eiro. Savukārt, lai noteiktu, pie kura vecāka bērns dzīvos un kādas būs saskarsmes tiesības, būs jāmaksā valsts nodeva 71,14 eiro apmērā par katru prasījumu.

Savukārt prasības, kurām ir mantisks raksturs, piemēram, lietās par parādu piedziņu, nekustamā īpašuma tiesībām utt., kas novērtējams naudas summā, piemēro proporcionālo nodevu, kur valsts nodeva ir atkarīga no tā, kāda ir prasības summa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34. pantam valsts nodevu aprēķina šādi:

  • līdz 2134 eiro, — 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 eiro (šeit ietilpst arī maza apmēra prasība),
  • no 2135 eiro līdz 7114 eiro, — 320,10 eiro plus 4% no prasības summas, kas pārsniedz 2134 eiro,
  • no 7115 eiro līdz 28 457 eiro, — 519,30 eiro plus 3,2% no prasības summas, kas pārsniedz 7114 eiro,
  • no 28 458 eiro līdz 142 287 eiro, — 1202,28 eiro plus 1,6% no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 eiro,
  • no 142 288 eiro līdz 711 435 eiro, — 3023,56 eiro plus 1% no prasības summas, kas pārsniedz 142 287 eiro,
  • vairāk par 711 435 eiro, — 8715,04 eiro plus 0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 711 435 eiro.

Tātad, kad prasījumi tiesai noformulēti, var aprēķināt maksājamās valsts nodevas apmēru, kuras aprēķināšanas mehānisms noteikts Civilprocesa likuma 34. un 35. pantā.

Kancelejas nodeva

Papildus jārēķinās ar kancelejas nodevu izmaksām. Tas ir īpašs valsts nodevas veids, kas jāmaksā pirms attiecīgā pakalpojuma izdarīšanas.1 Kancelejas nodevu apmērus nosaka Civilprocesa likuma 38. pants:

  • par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 7,11 eiro;
  • par izziņas izsniegšanu — 2,85 eiro;
  • par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 14,23 eiro;
  • par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 4,27 eiro;
  • par liecinieku uzaicināšanu — 4,27 eiro par katru personu.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Atkarībā no vajadzības var nākties maksāt arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Tie jāmaksā tam lietas dalībniekam, kas lūdz šīs procesuālās darbības veikt. Tie rodas gadījumā, ja tiesas procesā nākas pieaicināt lieciniekus un ekspertus. Piemēram, strīdos par patērētāju tiesībām var būt nepieciešams eksperta slēdziens.

Šos izdevumus aprēķina atbilstoši MK noteikumiem Nr. 983 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība."

Piemēram, lieciniekam un ekspertam, kuru tiesa izsauc civillietā, ir tiesības saņemt atlīdzību par nokļūšanu līdz tiesas sēdei, izvēloties ekonomiski izdevīgāko veidu, kā arī par naktsmītni, ja tiesas sēde ilgst divas vai vairākas dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītajos izdevumos ietilpst arī tulkošanas izdevumi un izdevumi, kas būs jāmaksā saistībā ar tiesas pavēstu, prasības pieteikuma norakstu un citu dokumentu piegādi, izdevumi par sludinājuma ievietošanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma var izsludināt tā meklēšanu, ko uzdod policijas iestādēm. Pēc lietas izskatīšanas šos izdevumus piespriedīs no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Kur jāmaksā tiesu izdevumi?

Informāciju par tiesas izdevumu samaksas vietu var saņemt katrā tiesas kancelejā. Jāņem vērā, ka tie jāmaksā pirms tiesas pakalpojuma saņemšanas. Valsts nodeva jāsamaksā pirms pieteikuma vai cita dokumenta, vai tulkojama iesniegšanas vai tā saņemšanas tiesā. Savukārt kancelejas nodevu maksā pirms pakalpojuma saņemšanas. Informācija par kontiem, kuros iemaksājama valsts nodeva, kancelejas nodeva vai ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, atrodama šeit.

Tāpat tiesu izdevumu aprēķināšanai var būt noderīgs tiesu nodevu kalkulators.

Jāņem vērā, ka par lēmumu jautājumā, kas saistīts ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību persona, uz kuru lēmums attiecas.

Ar lietas vešanu saistītie izdevumi

Ja, piemēram, valsts nodeva ir pastāvīgi noteikta Civilprocesa likumā, tad ir izdevumi, ar kuriem jārēķinās, tomēr tie nav atkarīgi no valsts noteikta cenrāža, bet gan no tirgus cenām. Piemēram, var būt nepieciešams apmaksāt transportu, lai nokļūtu uz tiesas sēdēm, un šeit izmaksas var atšķirties atkarībā no pakalpojuma veida un sniedzēja. Tie tiek definēti kā ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

Tāpat šajā kategorijā ietilpst izdevumi par advokāta pakalpojumiem, izdevumiem pierādījumu savākšanai, izdevumi par tulka palīdzību tiesas sēdē un izdevumi par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Turklāt jāņem vērā, ka izdevumi par lietas vešanu var būt arī atkarīgi no lietas dalībnieku brīvas gribas, piemēram, var izvēlēties vai neizvēlēties advokāta pakalpojumus lietas vešanā.2

Tiesāšanās izdevumu atvieglojumi

Civilprocesa likums paredz atbrīvojumu no tiesas izdevumiem jeb valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas skatīšanu saistītajiem izdevumiem. Lietas dalībnieku var atbrīvot no tiesas izdevumu nomaksas valsts ienākumos divos veidos:

  • uz likuma pamata;
  • uz motivēta tiesas (tiesneša) lēmuma pamata.

Piemēram, lietas dalībnieks, pamatojoties uz savu mantisko stāvokli un iesniedzot attiecīgus pierādījumus par to, var lūgt tiesai pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem. Lūgums jāiesniedz vienlaikus ar prasības pieteikumu. Tiesa vai tiesnesis izskata lūgumu, novērtē lūdzēja mantisko stāvokli un var lemt par pilnīgi un daļēju atbrīvošanu no tiesas izdevumiem valsts ienākumos.

Šāda iespēja ir paredzēta tikai izņēmuma gadījumos, kad tiešām tiek konstatēti tādi apstākļi, kas liecina, ka konkrētās fiziskās personas mantiskais stāvoklis neļauj tai īstenot tiesības uz tiesu likumā noteiktā valsts nodevas lieluma dēļ. Ja personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, šīs ziņas ir jāsniedz tiesai, norādot, ka pašvaldība pirms attiecīgā statusa piešķiršanas ir vispusīgi izvērtējusi personas mantisko stāvokli.

Tomēr ir arī noteiktas lietas, kurās prasītājus no tiesas izdevumiem atbrīvo. Piemēram, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu un paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti.

Pilns atbrīvojumu saraksts pieejams Civilprocesa likuma 43. pantā.

No tiesas izdevumu samaksas atbrīvo arī personas, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Tāpat pamats atbrīvojumam ir gadījumi, kad citas personas interesēs tiesā griezies prokurors, valsts, pašvaldība u.c. iestādes, tad no izdevumu atlīdzināšanas ir atbrīvota arī tā persona, kuras interesēs darbojas norādītā institūcija.

Pastāv arī iespēja tiesas izdevumu samaksu atlikt. Civilprocesa likuma 43.panta piektajā daļā ir noteikts, ka prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

Bez visa iepriekšminētā var būt situācijas, kad no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvotas abas puses. Tādos gadījumos tiesas izdevumus uzņemas valsts.
 


1 Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.–28. nodaļa), Autoru kolektīvs Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 141. lpp.

2 Civilprocesa likuma komentāri I daļa (1.-28. nodaļa), Autoru kolektīvs Prof. k. Torgāna zinātniskajā redakcijā, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 125.lpp.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tiesāšanās izdevumi  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti