Piektdiena,
20. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas var pieteikties uz mantojumu?  1


Laura Studente,
LV portāls

03.08.2017

ĪSUMĀ

  • Mantiniekiem pašiem jādodas pie notāra uzsākt mantojuma lietu.
  • Vēlams mantojuma lietas nokārtot savlaicīgi, lai nekristu krāpniekiem par upuri.
  • Pie notāra var griezties laulātais, radinieki un adoptētie.
  • Pieteikties mantojumam pirmais var arī attālāks radinieks, tomēr tam ir pienākums notāru informēt par visiem zināmajiem mantiniekiem, kuri tiks uzaicināti pieņemt mantojumu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-1



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -1

Lai gan vairumam ir skaidrs, ka mantojumam var pieteikties tikai radinieki, tomēr neskaidrības rodas, kad kāds no tiešajiem mantiniekiem neliekas par mantojumu ne zinis, savukārt attālāks radinieks saistības labprāt pārņemtu. LV portāla skaidrojumā lasiet par to, kā notiek pieteikšanās mantojumam likuma kārtībā, ja nav atstāts mantojuma līgums vai testaments.

Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji – mantiniekiem ir pienākums pašiem doties pie notāra un rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus.

Tomēr mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi, stāsta zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa.

Līdz ar to, lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, iesniegums notāram jāiesniedz nevilcinoties. Tas tāpēc, ka mantojuma lietu var pasteigties nokārtot attālāks mantinieks, kā arī nenokārtota mantojuma lieta var izaicināt krāpniekus, kas var mēģināt izmantot mantinieku neizdarību. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs.

Kas var griezties pie notāra?

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir laulātais un radinieki uz likumiskās mantošanas pamata vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc likuma saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Civillikuma 404. pantā noteiktas četras likumisko mantinieku šķiras:

  1. šķiras mantinieki ir meita, dēls, mazmeita, mazdēls;
  2. šķiras mantinieki ir māte, tēvs, brālis, māsa, māsas/brāļa bērni;
  3. šķiras mantinieki ir pusbrālis, pusmāsa, viņu bērni;
  4. šķiras mantinieki ir vecāmāte, vecaistēvs, brālēns, māsīca un pārējie radinieki.

Atbilstoši Civillikuma 405. pantam zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.

Likumiskās mantošanas gadījumā jāņem vērā – pēc likuma manto laulātais, kā arī radinieki un adoptētie. Laulātais saņem pusi mantojuma, ja uz mantojumu piesakās arī pirmās, otrās vai trešās šķiras mantinieki. Ja tādu nav vai viņi nepiesakās, laulātais saņem visu mantojumu.

Kāpēc mantinieki nepiesakās mantojumam?

Iemesli, protams, var būt dažādi, skaidro A. Maldupe-Krūmiņa. Vieni no populārākajiem ir gadījumi, kad mantojums ir apgrūtināts ar parādiem un mantinieki ir palaiduši garām 2 mēnešu inventāra tiesības izmantošanas termiņu.

Tāpat mantinieki mēdz uzskatīt – ja viņi jau dzīvo īpašumā, kas palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķirošas nozīmes.

"Pamatā to varētu definēt kā likumu nezināšanu un vienlaicīgi arī vieglprātīgu paļāvību, ka viss jau tāpat būs labi. Līdz ar to es aicinātu ikvienu vērsties pie zvērināta notāra, lai saņemtu konsultāciju, kas konkrētajā situācijā būtu darāms," norāda A. Maldupe-Krūmiņa.

Ja mantojumam vēlas pieteikties zemākas šķiras mantinieks

Lasītāji bieži vēršas pie LV portāla ar jautājumiem saistībā ar mantojumu, piemēram, ja mantinieka dēls neliekas par mantojumu ne zinis, vai uz mantojumu var pieteikties, mantojuma atstājēja brāļameita vai cits attālāks radinieks? Zvērināta notāre skaidro, ka šādā gadījumā brāļameita vai cits radinieks var pieteikties uz mantojumu pirmais, tomēr jāņem vērā vairāki aspekti.

Pirmkārt, mantošanas iesniegumā iesniedzējam (konkrētajā gadījumā mantojuma atstājēja brāļameitai) būs jānorāda notāram ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem, tostarp vārds, uzvārds, adrese.

Tātad mantojuma atstājēja brāļameitas pienākums ir notāram sniegt ziņas un visu informāciju par pārējiem mantiniekiem. Zvērināts notārs apliecinās mantošanas iesniegumu un vienlaicīgi brīdinās iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu zvērinātam notāram. Līdz ar to notārs būs informēts arī par citiem mantiniekiem.

Pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas notārs izsludinās mantojuma atklāšanos un aicinās pieteikties uzaicinājuma termiņā iespējamos mantiniekus un ieinteresētās personas, tāpat arī notārs rakstiski par mantojuma atklāšanos un sludinājuma saturu paziņos viņam zināmajiem mantiniekiem, ieinteresētajām personām.

"Ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes ātrāk nekā laikā līdz 2003. gadam, kad bezstrīdu mantojuma lietas izskatīja tiesās," norāda Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja.

Mantiniekiem būs jāizdara sava izvēle pieņemt vai atraidīt mantojumu, jo apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš, skaidro A. Maldupe-Krūmiņa.

Mantošanas iesniegums nenozīmē automātisku apstiprināšanu

Beidzoties mantojuma pieņemšanas termiņam, notārs pēc mantinieka pieprasījuma noteiks dienu, kad tiks izsniegta mantojuma apliecība, un mantojuma tiesībās tiks apstiprināti tie mantinieki, kuri noteiktajā termiņā būs izteikuši gribu pieņemt mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības.

Līdz ar to mantojuma atstājēja brāļameita var izrādīt iniciatīvu, lai tiktu izsludināta mantojuma atklāšanās, tomēr mantošanas iesnieguma iesniegšana automātiski nenozīmē arī apstiprināšanu par mantinieku – ja būs pieteikušies augstākas šķiras mantinieki, mantojumu saņems viņi.

"Mantošanas procesā mantiniekam pašam ir jāizrāda interese un iniciatīva, neskatoties uz to, kādas šķiras mantinieks attiecībā pret mantojuma atstājēju viņš ir. Tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka ļoti svarīgi ir sniegt notāram ziņas par visiem pārējiem zināmajiem mantiniekiem, tātad – nenoklusēt nevienu faktu. Lielākajā daļā gadījumu, kad mantojuma atklāšanās izsludināta, pamatojoties uz zemākas šķiras mantinieka iesniegumu, augstākas šķiras mantinieks izrāda savu interesi mantojuma lietas turpmākā kārtošanā un izdara savu izvēli attiecībā par pieņemšanu vai atraidīšanu," norāda A. Maldupe-Krūmiņa.

Kā uzzināt, ka mantojums atklājies?

Parasti radinieki ir informēti par tuvinieka nāvi, jo rūpējas viens par otru un atrodas savstarpējā kontaktā. Taču bieži mēdz būt arī citādi – par tuvinieka nāvi un atstāto mantojumu uzzina no draugiem vai kaimiņiem, vai arī Mantojumu reģistrā, kuru izveidojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Informāciju var iegūt arī no oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstnesī"," skaidro S. Stīpniece.

Kādi dokumenti nepieciešami?

Lai sāktu mantojuma lietu, mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Mājaslapā www.latvijasnotars.lv ir norādīts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantojums nesastāv tikai no nekustamā īpašuma.

Tāpat nepieciešamas ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja tādi nav zināmi, to noskaidrošanu var uzticēt notāram, skaidro S. Stīpniece. Notāram ir pieejami valsts reģistri. Savukārt sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus.

Ar kādiem izdevumiem jārēķinās?

LZNP priekšsēdētāja skaidro, ka, piemēram, meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā, savukārt meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, – 0,5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā, jāmaksā 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu. Tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'mantojuma tiesības  

  Ieteikt:  +9
-1

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti