Otrdiena,
21. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Uzņēmumiem, kas nebūs sasniedzami juridiskajā adresē, draud likvidācija


Inese Helmane,
LV portāls

04.07.2017

ĪSUMĀ

  • Jaunais regulējums tikai daļēji risina problēmu – palīdz nekustamā īpašuma īpašniekam īsākā laikā atbrīvot savu īpašumu no tur neesoša komersanta.
  • Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana komersanta juridiskās adreses reģistrācijai tika ieviesta 2011. gada 1. jūlijā.
  • Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nevēlas, lai sabiedrības juridiskā adrese būtu reģistrēta tam piederošajā nekustamajā īpašumā, par to vispirms nepieciešams rakstveidā paziņot sabiedrības valdei.
  • Ja valde nepilda Komerclikumā noteikto pienākumu un neiesniedz pieteikumu par izmaiņām sabiedrības juridiskajā adresē, tad persona ir tiesīga par to ziņot UR.
  • Šobrīd aktuālas ir 132 riska adreses.
  • Saskaņā ar Pasta likuma 50. pantu tikai sūtījuma nosūtītājs ir tiesīgs dot norādījumu pasta komersantam piegādāt pasta sūtījumu uz citu adresi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Problēma, ar kuru notiek cīņa jau gandrīz desmit gadus, ir komersanta neesamība norādītajā juridiskajā adresē vai nekustamā īpašuma saimnieku piekrišanas viltošana uzņēmuma juridiskās adreses reģistrācijai. Likumi jau iepriekš vairākkārt mainīti, taču negodīgā prakse pastāv joprojām. Jaunie grozījumi Komerclikumā dod plašākas pilnvaras Uzņēmumu reģistram (UR) un paredz, ka komersantus, kas nebūs sasniedzami norādītajā juridiskajā adresē, varēs likvidēt.

Līdz šim gan UR, gan juridiskās adreses īpašnieks nelikumības ar uzņēmuma adresēm varēja pārtraukt, tikai iesniedzot prasības pieteikumu tiesā ar lūgumu izbeigt attiecīgās sabiedrības darbību.

Tieslietu ministrijas sākotnējais priekšlikums grozījumiem Komerclikumā bija atteikties no nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas komersanta juridiskās adreses reģistrācijai UR, uzliekot atbildību par šīs informācijas patiesumu valdes loceklim un nepatiesu ziņu gadījumā paredzot kriminālatbildību. Šo piedāvājumu Saeima noraidīja, 15. jūnijā pieņemot grozījumus galīgajā lasījumā. Taču deputāti atbalstīja priekšlikumu papildināt Komerclikuma 314.1 panta pirmo daļu, paredzot, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā  pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Tātad komersantam par nesasniedzamību tā juridiskajā adresē var tikt piemērota vienkāršotās likvidācijas kārtība. Grozījumi stāsies spēkā šī gada 13. jūlijā.

"Jaunais regulējums tikai daļēji risina problēmu, proti, tas palīdz nekustamā īpašuma īpašniekam salīdzinoši īsākā laikā atbrīvot savu īpašumu no tur neesoša komersanta. Taču joprojām netiek risināts jautājums, lai mazinātu personu vēlmi viltot nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanu. Paredzot valdes atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu, persona divreiz padomātu, vai tiešām parakstīt šādus dokumentus un iesniegt tos Uzņēmumu reģistrā. Tagad turpinās situācija, ka lielākai daļai komersantu piekrišana ir nesamērīgs administratīvais slogs, taču, kā pierāda līdzšinējā prakse, negodprātīgie šo regulējumu nekaunīgi apiet," atzīst UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Ieviesa pirms sešiem gadiem

Ziņas par kapitālsabiedrību juridisko adresi Komercreģistrā ierakstāmas saskaņā ar Komerclikuma 8. panta trešās daļas 7. punktu. Nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana komersanta juridiskās adreses reģistrācijai tika ieviesta 2011. gada 1. jūlijā, jo bija samilzusi problēma, ka bez īpašnieku piekrišanas viņiem piederošajās telpās tika reģistrēti uzņēmumi.

No 2007. gada līdz 2011. gada vidum UR mēnesī par komersantu neatrašanos norādītajā juridiskajā adresē saņēma vidēji 80 iesniegumus. Taču pēc grozījumu pieņemšanas Komerclikumā problēma nevis samazinājās, bet gan saasinājās: laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2016. gada nogalei UR mēnesī saņēma vidēji jau 122, bet šogad piecos mēnešos – vidēji 99 iesniegumus mēnesī par komersantu neatrašanos juridiskajā adresē.

Turklāt parādījās gadījumi, kad īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai tika viltota. UR 2014. gadā nosūtīja policijai informāciju par 502 gadījumiem. 2015. gadā tādu bija jau 643, 2016. gadā – 395, bet šogad piecos mēnešos – 450 gadījumi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 275. panta pirmo daļu personu par reģistrēšanos svešā adresē bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas var saukt pie kriminālatbildības par dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu.

Vispirms jāgriežas uzņēmumā

Ko darīt privātpersonai, kuras īpašumā ir reģistrējies svešs uzņēmums? UR skaidro, ka Komerclikuma normas neparedz iespēju UR valsts notāram izdarīt ierakstu komercreģistrā par sabiedrības juridiskās adreses izmaiņām, pamatojoties uz privātpersonas, tostarp nekustamā īpašuma īpašnieka, iesniegumu, kurā norādīts, ka sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nevēlas, lai sabiedrības juridiskā adrese būtu reģistrēta tam piederošajā nekustamajā īpašumā, par to vispirms nepieciešams rakstveidā paziņot sabiedrības valdei, jo tikai valde atbilstoši Komerclikuma 139. panta pirmajai daļai ir tiesīga iesniegt pieteikumu UR par izmaiņām juridiskajā adresē.

Ja valde nepilda Komerclikumā noteikto pienākumu un neiesniedz pieteikumu par izmaiņām sabiedrības juridiskajā adresē, tad persona ir tiesīga par to ziņot UR. Ievērojot iesniegumā izteikto lūgumu, UR nosūtīs sabiedrībai brīdinājuma vēstuli par dokumentu iesniegšanu, kurā sabiedrība tiks aicināta iesniegt paskaidrojumu par tās nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Ja sabiedrība divu mēnešu laikā neizpildīs brīdinājuma vēstulē izteikto aicinājumu un nenovērsīs trūkumus, tas var būt par pamatu komersanta likvidācijai.

Adrešu pārbaude

UR pastāv daži kontroles mehānismi, kā tiek uzraudzītas komersantu pieteiktās juridiskās adrese. Proti, saņemot pieteikumu juridiskās adreses reģistrācijai, UR valsts notārs atbilstoši Komerclikuma 139. panta otrajai daļai zemesgrāmatā pārbauda, vai šāds nekustamais īpašums pieteikumā norādītajā adresē eksistē un vai nekustamā īpašuma īpašnieks ir izsniedzis piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā, ja pieteikumu ir parakstījusi persona, kurai nepieder juridiskajā adresē norādītais nekustamais īpašums.

Ja attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izsniedzis atļauju reģistrēt sabiedrības juridisko adresi tam piederošajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā vai nav parakstījis pieteikumu, tad UR valsts notāram nav tiesiska pamata pieņemt lēmumu un izdarīt ierakstu komercreģistrā par juridisko adresi.

Riska adreses

Vienlaikus saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.12 panta otro daļu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemto lēmumu par nodokļu maksātāja adreses iekļaušanu riska adrešu sarakstā, UR pieņem lēmumu atlikt ieraksta izdarīšanu komercreģistrā, ja iesniegts pieteikums par komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles ierakstīšanu komercreģistrā vai pieteikums par izmaiņām komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles juridiskajā adresē un attiecīgā komersanta vai ārvalsts komersanta filiāles adrese ir iekļauta riska adrešu sarakstā. Šobrīd aktuālas ir 132 riska adreses.

Jāatgādina, ka fizisko personu riska saraksts, kas nav publiski pieejams, ieviests no 2014. gada 1. janvāra un tajā iekļauj ziņas arī tad, ja personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir reģistrēta riska adresē. Fiziskas personas atrašanās riska personu sarakstā tai liedz iespēju saņemt atsevišķus UR pakalpojumus, kas saistīti ar ierakstu izdarīšanu komercreģistrā, piemēram, saistībā ar jauna komersanta reģistrāciju, izmaiņu izdarīšanu komercreģistra ierakstos par jau pastāvošu komersantu, tā amatpersonām utt.

Papildu pārbaudes komersantiem

Šogad 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest papildu pārbaudes komersantiem. Attiecībā uz juridiskajām adresēm atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.1 panta pirmās daļas 1. punktam UR nosūta VID informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, ja pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti. Savukārt pēc tam VID paziņo UR, vai ir pieļaujama pieteiktās adreses reģistrācija.

Praksē pārbaude sāks darboties tuvākajā laikā pēc VID un UR starpresoru vienošanās noslēgšanas.

VID izslēgs no PVN maksātāju reģistra

Ar fiktīvo adrešu reģistrētājiem cīnās arī VID. Ja komersants nav sasniedzams juridiskajā adresē, VID ir tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 73. panta pirmās daļas 6. punktu. VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Evita Teice-Mamaja skaidro – ja VID rīcībā ir rakstveida apliecinājums no tās ēkas vai telpas īpašnieka, kurā ir reģistrēta nodokļa maksātāja juridiskā adrese (ja juridiskā adrese komercreģistrā ierakstīta pirms 2011. gada 1. jūlija) vai deklarētā dzīvesvieta, par to, ka konkrētais nodokļa maksātājs šajā adresē neatrodas, VID tam nosūta rakstveida brīdinājumu par izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra.

Savukārt tiem nodokļu maksātājiem, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, ja VID rīcībā nonāk rakstveida apliecinājums no nekustamā īpašuma īpašnieka par to, ka konkrētais nodokļa maksātājs šajā adresē neatrodas, VID lūdz iesniegt juridiskās adreses lietošanu pamatojošus dokumentus (piemēram, nomas līgumu vai ēkas, telpas īpašnieka saskaņojumu juridiskās adreses izmantošanai), ja nodokļu maksātājs ir sasniedzams un atrodas tā juridiskajā adresē, vai pieteikt juridiskās adreses maiņu ierakstīšanai komercreģistrā.

Ko darīt ar juridiskai firmai pienākošo pastu?

Ir gadījumi, kad privātpersonas savās pastkastītēs saņem juridiskām personām adresētus sūtījumus. Kā rīkoties? Ko ar šiem sūtījumiem darīt? Šādas problēmas esamību apstiprina arī VAS "Latvijas Pasts". Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa apliecina, ka iestāde dažkārt saņem lūgumus no iedzīvotājiem turpmāk nepiegādāt viņu dzīvesvietas pastkastītē vēstules no dažādām privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām –, kas konkrētajā adresē nedzīvojot un/vai neesot reģistrētas. Taču "Latvijas Pastam" šādās situācijās nav tiesību pieņemt lēmumu piegādāt vai nepiegādāt sūtījumu uz nosūtītāja norādīto adresi, jo saskaņā ar pasta nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem jebkura pasta komersanta pienākums ir piegādāt pilnībā apmaksātu un atbilstoši noformētu vēstuli uz adresi, kas norādīta uz sūtījuma.

Saskaņā ar Pasta likuma 50. pantu tikai sūtījuma nosūtītājs ir tiesīgs dot norādījumu pasta komersantam piegādāt pasta sūtījumu uz citu adresi. Tiklīdz tiek saņemts šāds sūtītāja iesniegums, "Latvijas Pasts" nekavējoties nodrošina tā izpildi. Savukārt atbilstoši Pasta likuma 52. pantam arī sūtījuma adresāts, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, ir tiesīgs dot pasta komersantam norādījumu piegādāt viņam adresētos sūtījumus uz citu adresi.

Vienlaikus korespondences saņēmējam, kura adresē nav sastopama uz sūtījuma norādītā persona, ir tiesības atteikties no šāda sūtījuma saņemšanas, iesniedzot to atpakaļ "Latvijas Pastā" un paskaidrojot atteikšanās iemeslu. Šajā gadījumā korespondences sūtījums tiks atbilstoši noformēts un noteiktā kārtībā nosūtīts atpakaļ sūtītājam.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti