Svētdiena,
25. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā


Linda Balode,
LV portāls

19.06.2017

ĪSUMĀ

  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā ar katru gadu nedaudz aug.
  • Latvijas nepilsoņa statuss un bezvalstnieka statuss ir divi dažādi statusi.
  • Latvijas pilsonībā neuzņem personas, kuras ir krimināli sodītas, saistītas ar terorismu, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, nav nomaksājušas administratīvos sodus vai nav izpildījušas citas maksājuma saistības pret valsti u. tml.
  • Kopš 2013. gada grozījumiem Pilsonības likumā jaundzimušajiem bērniem, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, Latvijas pilsonība tiek reģistrēta uzreiz ar dzimšanas fakta reģistrāciju, ja tikai viens no vecākiem to vēlas.
  • Iesniedzot iesniegumu, ir jāmaksā valsts nodeva, kuras apmērs ir 28,46 eiro.
  • Naturalizācijas procesa gaitā pilsonības pretendentam ir jākārto arī naturalizācijas pārbaudes (valodas, Latvijas vēstures, kultūras, himnas teksta un Satversmes pamatnoteikumu pārbaudes).

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Latvijā pastāvīgi dzīvojošām personām, kļūstot par valsts pilsoni, viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, jo tādā veidā pilsoņi var ietekmēt gan savas dzīves politiskos, gan ekonomiskos apstākļus. Iegūt pilsonību ir katra cilvēka brīvas gribas izpausme. Katru gadu pilsonību naturalizācijas kārtībā iegūst gandrīz tūkstotis cilvēku, no kuriem vairākums ir Latvijas nepilsoņi. LV portāls skaidro, kas ir naturalizācija un pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā, kāpēc ir nepieciešams iegūt Latvijas pilsonību un kā to var izdarīt.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati liecina, ka Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā ar katru gadu nedaudz aug. Pamatā Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā iegūst Latvijas nepilsoņi. Pēdējos gados tikai aptuveni 10% no naturalizētajām personām ir bijuši ārzemnieki un bezvalstnieki. Proti, 2014. gadā pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva 939 personas (no tām 87 ārzemnieki, 1 bezvalstnieks), 2015. gadā – 971 persona (no tām 90 ārzemnieki, 3 bezvalstnieki) un 2016. gadā – 987 personas (no tām 107 ārzemnieki, 4 bezvalstnieki).

Ko nozīmē naturalizācija?

Naturalizācija ir process, kura rezultātā personu uzņem Latvijas pilsonībā. PMLP Naturalizācijas pārvaldes vecākais referents Rolands Timermanis skaidro, ka "naturalizācija un pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā faktiski ir viens un tas pats, abus terminus lieto gan presē, gan normatīvajos aktos".

Atšķirība starp nepilsoni un bezvalstnieku

Latvijas nepilsoņa statuss un bezvalstnieka statuss ir divi dažādi statusi. Atbilstoši likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" 1. pantam "nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

  • 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;
  • viņi nav Latvijas pilsoņi;
  • viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi".

R. Timermanis norāda, ka nepilsoņus var definēt kā bijušās PSRS pilsoņus, kuri pēc tās sabrukuma izvēlējās Latviju par savu pastāvīgo mītnes zemi un kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības.

"Motivācija iegūt Latvijas pilsonību ir ļoti atšķirīga."

Savukārt bezvalstnieka statusu nosaka Konvencija par bezvalstnieka statusu. Atbilstoši konvencijas 1. panta pirmajai daļai "termins "bezvalstnieks" attiecināms uz personu, kurai nav nevienas valsts piederības saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem".

Kopīgais minētajiem statusiem ir tas, ka gan nepilsonis, gan bezvalstnieks nevar būt nevienas valsts pilsonis. "Taču abi statusi nav līdzvērtīgi, jo Latvijas nepilsoņus (tāpat kā pilsoņus) atšķirībā no bezvalstniekiem aizsargā Latvijas Satversme," skaidro R. Timermanis. Proti, nepilsonim ir Latvijas Republikas Satversmē noteiktās cilvēka tiesības un pienākumi, bet bezvalstniekam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, saskaņā ar Bezvalstnieku likuma 7. pantu ir pienākums ievērot valsts normatīvo aktu prasības un ir 1954. gada 28. septembra Konvencijā par bezvalstnieka statusu noteiktās tiesības.

Kāda ir naturalizācijas kārtība?

Personai, kura vēlas iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā jeb vēlas naturalizēties, no sākuma personīgi ir jāierodas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā un jāiesniedz naturalizācijas iesniegums. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1001, savukārt iesniegumu var atrast minēto noteikumu 1. pielikumā.

"Vecāki nelielam skaitam jaundzimušo joprojām izvēlas nepilsoņa statusu."

Iesniegumam klāt ir jāpievieno vairāki dokumenti:

  • apliecinājums par legāla iztikas avota esību;
  • fotogrāfija (3 x 4 cm);
  • dokuments, kas apliecina personas pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā pēdējos 5 gadus pirms naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas (tie var būt dokumenti par pabalsta saņemšanu, dokumenti par noteiktā laikaposmā veiktām saimnieciskām vai finansiālām darbībām Latvijas teritorijā, darba devēja izziņa par nodarbinātību, izziņa no izglītības iestādes, pašvaldības amatpersonas apliecinājums par dzīvošanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, citas valsts pilsoņiem un bezvalstniekiem tas var būt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas dienas datums);
  • ārzemniekiem ir nepieciešama arī izziņa par sodāmību, ko izsniedz pilsonības valstī, vai apliecinājums par sodāmības neesamību.

Jāvērš uzmanība, ka pilsonības pretendentam jāatbilst Pilsonības likumā noteiktajiem kritērijiem. R. Timermanis norāda, ka "Latvijas pilsonībā neuzņem personas, kuras ir krimināli sodītas, saistītas ar terorismu, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, nav nomaksājušas administratīvos sodus vai nav izpildījušas citas maksājuma saistības pret valsti u. tml.". Visus naturalizācijas ierobežojumus var meklēt Pilsonības likuma 11. pantā.

Bērna naturalizācija

Kopš 2013. gada grozījumiem Pilsonības likumā jaundzimušajiem bērniem, kuru abi vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, Latvijas pilsonība tiek reģistrēta uzreiz ar dzimšanas fakta reģistrāciju, ja tikai viens no vecākiem to vēlas. PMLP norāda: "Tas ir automātiski, atsevišķs iesniegums nav nepieciešams." Taču vecāki nelielam skaitam jaundzimušo joprojām izvēlas nepilsoņa statusu, bieži vien tādēļ, lai atvieglotu ceļošanu uz Krieviju pie radiniekiem.

"Nepilsoņi un bezvalstnieki nav vienādā situācijā, jo Latvijas nepilsoņus atšķirībā no bezvalstniekiem aizsargā Latvijas Satversme."

PMLP Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece Santa Jonāte vērš uzmanību, ka "jebkurā brīdī viens no vecākiem, kurš savam bērnam ir izvēlējies nepilsoņa statusu, līdz bērna 15 gadu vecumam var iesniegt PMLP iesniegumu par bērna atzīšanu kā Latvijas pilsoni, savukārt no 15 līdz 18 gadu vecumam bērns pats var iesniegt šādu iesniegumu".

Jāmaksā valsts nodeva

Iesniedzot iesniegumu, ir jāmaksā valsts nodeva, kuras apmērs ir 28,46 eiro. Taču ir vairāki izņēmuma gadījumi, kuros valsts nodevas apmērs ir vai nu samazināts, vai no tā atbrīvo vispār. Valsts nodevu 4,27 eiro apmērā piešķir šādām personām:

  • trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
  • nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem;
  • to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs nepilngadīgi bērni un vairāk;
  • vecuma un izdienas pensijas saņēmējiem;
  • personām ar II vai III invaliditātes grupu;
  • valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem;
  • valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.

Savukārt no valsts nodevas atbrīvotas ir politiski represētas personas, I grupas invalīdi, bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kā arī valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas.

Jāvērš uzmanība – ja PMLP rīcībā nav ziņu par piederību kādam no minētajiem statusiem, tad personai pašai ir jāiesniedz pārvaldei attiecīgo statusu apliecinošs dokuments.

Jānokārto naturalizācijas pārbaude

Naturalizācijas procesa gaitā pilsonības pretendentam ir jākārto arī naturalizācijas pārbaudes (valodas, Latvijas vēstures, kultūras, himnas teksta un Satversmes pamatnoteikumu pārbaudes). Minēto pārbaužu kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 973 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi".

Pilsoņa priekšrocības

Kā būtiskākās Latvijas pilsoņa priekšrocības R. Timermanis min:

  • vēlēšanu tiesības – tiesības piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tiesības pašam būt ievēlētam Saeimā vai vietējā pašvaldībā;
  • tiesības strādāt valsts pārvaldē – pildīt civildienesta ierēdņa, zvērināta advokāta, notāra, tiesneša u. c. amatus;
  • tiesības pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu;
  • tiesības piedalīties valsts iekšējā un ārējā aizsardzībā – strādāt Valsts un pašvaldības policijā, dienēt armijā, strādāt valsts drošības iestādēs;
  • tiesības bez vīzas ceļot uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm;
  • iegūst arī Eiropas Savienības pilsonību.

Motivācija un demotivācija iegūt pilsonību

S. Jonāte, vērtējot pēdējos gadus, secina, ka cilvēku motivācija iegūt Latvijas pilsonību ir ļoti atšķirīga. Vairumam tā ir saistīta ar labākām darba iespējām Latvijā vai ārpus Latvijas, kā arī mācībām ārpus Latvijas, vecāka gadagājuma cilvēkiem arī ar pārcelšanos uz dzīvi pie saviem bērniem, diemžēl arī ārpus Latvijas.

Savukārt atbilstoši PMLP Naturalizācijas pārvaldes 2016. gadā veiktai nepilsoņu aptaujai galvenie iemesli tam, kāpēc nepilsoņi nevēlas naturalizēties, ir šādi:

  • uzskata, ka nevar nokārtot eksāmenus, – 21,2%;
  • uzskata, ka nepilsoņiem Latvijas pilsonība jāpiešķir automātiski, – 18,5%;
  • gaida atvieglojumus – 18,1%;
  • nav laika – 12,4%;
  • apmierina statuss – 12,1%;
  • vieglāk ceļot uz Krieviju – 11,7%;
  • cits variants – 6%.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde regulāri rīko informācijas dienas pilsonības pretendentiem. R. Timermanis norāda, ka "šo dienu ietvaros ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju par pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā, ka arī pārbaudīt savas zināšanas izmēģinājuma naturalizācijas eksāmenā".

Informācijas dienas parasti notiek PMLP teritoriālajās nodaļās. Regulāri – Rīgā, Liepājā, arī Daugavpilī, Ventspilī un citās pilsētās. 2016. gadā notika 92 informācijas dienas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'demogrāfija  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti