Otrdiena,
21. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Juridiskā palīdzība Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs


Edīte Brikmane,
LV portāls

19.04.2017

ĪSUMĀ

  • Valsts finansiālais atbalsts ir paredzēts juridiskās palīdzības pakalpojuma apmaksai lietās, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstīs.
  • Vispirms jāizmanto attiecīgās dzīvesvietas valsts nodrošinātās aizstāvības iespējas, ja tādas pastāv.
  • Finanšu līdzekļi netiks izsniegti pašai personai, bet gan konkrētam juridiskās palīdzības sniedzējam, piemēram, ārvalsts advokātam, apmaksājot pakalpojumu.
  • Ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzējam vispirms apmaksā juridisko konsultāciju, pēc tam –  pārstāvību tiesvedībā vai iestādē tās pieņemtā lēmuma pārskatīšanai.  
  • Ja rēķins par juridisko palīdzību pārsniegs finansiālā atbalsta apmēru, starpība personai būs jāsedz pašai no saviem līdzekļiem.
  • Dokumentus palīdzības saņemšanai var iesniegt klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski (parakstītus ar drošu elektronisko parakstu) vai arī Latvijas vēstniecībā ārvalstī.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Latvijas valstspiederīgajiem vecākiem, pret kuriem ārvalstī ir sākts process par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, turpmāk tiks nodrošināta iespēja vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā, lai saņemtu finansiālo atbalstu juridiskai konsultācijai un vajadzības gadījumā arī pārstāvniecībai iestādē vai tiesā, ja dzīvesvietas valsts šāda veida palīdzību konkrētajā situācijā nenodrošina. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 1. aprīlī.

Ik pa laikam  medijos nonāk ziņas par latviešu ģimenēm ārvalstīs, kuras cīnās par tiesībām paturēt savus bērnus pēc tam, kad dzīvesvietas varas iestādes lēmušas par aizgādības tiesību pārtraukšanas vai atņemšanas procesa uzsākšanu. Latvijas valsts iespējas palīdzēt šādās situācijās ir ierobežotas. Pārceļoties uz dzīvi citā valstī, vienmēr jāpatur prātā, ka paražas un likumi citviet var būt atšķirīgi un tie ir jāievēro. Taču, lai turpmāk mazinātu iespēju, ka Latvijas valstspiederīgajiem svešā zemē aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vai atņemtas nepamatoti, likumdevējs ir izveidojis finansiāla atbalsta mehānismu juridiskās palīdzības saņemšanai.1

Kritēriji finansiālā atbalsta saņemšanai

Valsts finansiālais atbalsts ir paredzēts juridiskās palīdzības pakalpojuma apmaksai, lai nodrošinātu iespēju aizstāvēt bērna likumiskā pārstāvja (vecāka), kas ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis (Latvijas valstspiederīgais), aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.

Tiesības saņemt Latvijas valsts nodrošināto finansiālo atbalstu ir, ja:

  1. persona neatbilst to subjektu lokam, kuriem attiecīgajā ārvalstī ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību (izņemot gadījumus, kad neatbilstība saistīta ar ārvalstī noteiktajiem mantiskā stāvokļa kritērijiem);
  2. ārvalstī nav juridiskas palīdzības sistēmas;
  3. ārvalstī attiecīgajā lietu kategorijā nav paredzēta juridiskā palīdzība;
  4. persona jau ir saņēmusi attiecīgās valsts nodrošināto juridisko palīdzību, taču norīkotais ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzējs ir atzinis, ka juridiskā palīdzība nav lietderīga vai to nav iespējams uzsākt vai turpināt no Latvijas valstspiederīgā neatkarīgu apstākļu dēļ;
  5. pastāvot iepriekš minētajiem kritērijiem, persona ir vienojusies par lietas vešanu ar [maksas] juridiskās palīdzības sniedzēju ārvalstī.

Palīdzība vispirms jāmeklē dzīvesvietas valstī

Kā redzams, regulējums paredz atbalstu sniegt tikai situācijās, kad citas palīdzības iespējas uz vietas ir izsmeltas. Proti, ja pret Latvijas valstspiederīgo ārvalstī ir sākta lietvedība par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai izbeigšanu ārvalstī un ir nepieciešama juridiska konsultācija vai pārstāvība tiesā, vispirms jāizmanto attiecīgās dzīvesvietas valsts nodrošinātās aizstāvības iespējas.

Jāpiebilst, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv juridiskās palīdzības sistēma, kas ļauj segt tiesas procesa vai juridiskās pārstāvības izmaksas, piemēram, personām, kam nepietiek tam līdzekļu. Ja tomēr dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde nodrošināt aizstāvību atsaka, pieņemot lēmumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu Latvijā, personas mantiskais stāvoklis netiks vērtēts, taču atbalstu nebūs iespējams saņemt, ja valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ārvalstī atteikta neatbilstības noteiktiem mantiskiem kritērijiem dēļ.  "Ja ārvalsts kompetentā iestāde ir lēmusi, ka personas ienākumi ir pietiekami, lai apmaksātu jurista pakalpojumus, mums nav pamata to apšaubīt," skaidro Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās palīdzības nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece  Egita Lapa.

Kam paredzēts finansiālais atbalsts

Pirms vērsties pēc palīdzības pie Juridiskās palīdzības administrācijas Latvijā, jābūt skaidrībai, kas ārvalstī sniegs maksas juridisko palīdzību, jo finanšu līdzekļi netiks izsniegti pašai personai, bet gan konkrētam juridiskās palīdzības sniedzējam, piemēram, ārvalsts advokātam, apmaksājot tā pakalpojumu. Ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzējam vispirms apmaksā:

  • juridisko konsultāciju;
  • pēc tam – pārstāvību tiesvedībā vai iestādē tās pieņemtā lēmuma pārskatīšanai, ja ārvalsts normatīvie akti neparedz tiesvedību šādos procesos.

"Pirmreizēji finansiālais atbalsts vienmēr tiks piešķirts konsultācijai pie jurista, lai saprastu, kādas ir iespējas problēmu atrisināt. Attiecīgās valsts advokāts, iepazīstoties ar konkrētās lietas apstākļiem un dokumentāciju, sniegs savu vērtējumu par tālāko rīcību," skaidro JPA pārstāve E. Lapa.  Ja ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzējs sniegs atzinumu, ka situācija ir risināma un turpmākā pārstāvība – lietderīga un nepieciešama, persona varēs vērsties pie JPA ar atkārtotu iesniegumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu pārstāvības nodrošināšanai tiesā vai iestādē tās pieņemta lēmuma pārskatīšanai.

Kā atrast juristu ārvalstī

Juridiskās palīdzības sniedzējs personai ir jāatrod pašai – viņas vietā Juridiskās palīdzības administrācija advokātu ārvalstī nemeklēs. Pirmkārt, tā iemesla dēļ, ka citas valsts sistēmas iepazīšana un kontaktu uzmeklēšana prasa papildu laiku, kura šādos gadījumos trūkst.

Jebkurā gadījumā personai savu iespēju robežās jāiegulda arī savi līdzekļi un spēki, lai izprastu situāciju un saņemtu profesionālu palīdzību. Vilcināties nedrīkst – pēc palīdzības jāvēršas savlaicīgi.

"Ar papildu jautājumiem Juridiskās palīdzības administrācijā var vērsties, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801."

Informācija par tiesībām saņemt juridisko palīdzību Eiropas Savienības dalībvalstīs apkopota Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā "Juridiskā palīdzība". Turpat pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēto juridiskās palīdzības sniedzēju saraksts. Meklētājs pieejams sadaļā "Kā atrast..." > "Atrast advokātu".

Ja pašu spēkiem noskaidrot, kur attiecīgajā valstī iespējams meklēt juridisko palīdzību, neizdodas, pastāv iespēja pēc padoma vērsties tuvējā Latvijas vēstniecībā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

Finansiālā atbalsta apmērs

Juridiskās palīdzības administrācijas piešķirtā finansiālā atbalsta apmērs (ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pārskaitījuma veikšanu) ir šāds:

  • par juridisko konsultāciju pie juridiskās palīdzības sniedzēja ārvalstī – izdevumu faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 200 eiro;
  • par juridiskās palīdzības sniedzēja pārstāvību iestādes pieņemtā lēmuma pārskatīšanai – izdevumu faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 1300 eiro, ja nav paredzēta lietas skatīšana tiesā, bet to aizstāj iestāde;
  • par juridiskās palīdzības sniedzēja pārstāvību tiesvedības procesā – izdevumu faktiskajā apmērā, bet ne vairāk kā 1300 eiro katrā tiesas instancē.

Ja rēķins par juridisko palīdzību pārsniegs finansiālā atbalsta apmēru, starpība personai būs jāsedz pašai no saviem līdzekļiem.

Dokumenti finansiālā atbalsta saņemšanai

Ja persona vēlas saņemt finansiālo atbalstu juridiskas palīdzības apmaksai, viņai jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā ar attiecīgu iesniegumu, pievienojot dokumentus, kuri apliecina tiesības to saņemt. Kā iepriekš minēts, finansiāls atbalsts vispirms ir pieejams juridiskai konsultācijai.  Tāpēc, pirmreizēji vēršoties JPA, ir nepieciešams:

1.      Attiecīgs iesniegums.

Iesnieguma veidlapas ir pieejamas lejupielādei Ministru kabineta noteikumu Nr. 165 "Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību" 1. pielikumā (finansiālā atbalsta pieprasījumam konsultācijai) un 2.pielikumā (finansiālā atbalsta pieprasījumam turpmākās pārstāvības nodrošināšanai).

2.      Dokumenti, kas apliecina, ka ārvalsts kompetentā iestāde ir personu brīdinājusi vai uzsākusi procesu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu.

Piemēram, tā var būt sarakste ar atbildīgajiem dienestiem, tiesas pavēste par lietas izskatīšanu u.tml.

3.      Ārvalsts atteikums nodrošināt juridisko palīdzību vai apliecinājums, ka ārvalstī nav juridiskās palīdzības sistēmas vai juridiskā palīdzība attiecīgajā lietu kategorijā nav paredzēta.

Pirms vērsties pēc finansiāla atbalsta Latvijā, personai vispirms ir jāizmanto attiecīgās dzīvesvietas valsts nodrošinātās aizstāvības iespējas. Ja palīdzība ir tikusi atteikta, to apliecinās ārvalsts kompetentās iestādes atteikums. Ja valstī vispār nav juridiskās palīdzības sistēmas, to var apliecināt, piemēram, attiecīgās valsts Tieslietu ministrijas vai citas kompetentās iestādes rakstiska atbilde.

4.      Informācija par juridiskās palīdzības sniedzēju ārvalstī, kas ietver:

  • vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietas adresi un kontaktinformāciju;
  • vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu, kurā norādīts juridiskās palīdzības veids;
  • dokumenta, kas apliecina konkrētā juridiskās palīdzības sniedzēja tiesības sniegt juridisko palīdzību ārvalstī, apliecinātu kopiju.

Ja pēc saņemtās konsultācijas juridiskās palīdzības sniedzējs uzskata, ka aizstāvība konkrētajā lietā ir lietderīga un nepieciešama, persona var vērsties JPA ar otrreizēju iesniegumu par finansiāla atbalsts piešķiršanu turpmākās pārstāvības nodrošināšanai ārvalstī, kam pievieno jurista sniegto atzinumu par pārstāvības lietderību un vienošanos par turpmāko aizstāvības īstenošanu. 

Dokumentu tulkošana un iesnieguma izskatīšana

Iesniegums JPA ir jāaizpilda un jāiesniedz latviešu valodā. Pievienoto dokumentu tulkojumu nepieciešamības gadījumā nodrošinās Juridiskās palīdzības administrācija neatkarīgi no izcelsmes valsts.

Likums paredz, ka iesniegumu izskata un lēmumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu pieņem 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas vai – gadījumā, kad nepieciešams iesniegumam pievienoto dokumentu tulkojums, – no šo dokumentu tulkojuma saņemšanas dienas. Pozitīva lēmuma gadījumā JPA personai izsniedz garantijas vēstuli par ārvalsts juridiskās palīdzības sniedzēja sniegtās juridiskās palīdzības apmaksu attiecīgās valsts valodā.

Dokumentus var iesniegt gan JPA, gan Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās

Iesniegumu par finansiālās palīdzības piešķiršanu un pievienotos  dokumentus JPA var iesniegt:

  • personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā (informācija par pieņemšanas laikiem pieejama JPA mājaslapā);
  • nosūtot pa pastu uz adresi: Juridiskās palīdzības administrācija, Pils laukums 4, Rīga, LV-1050;
  • nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi jpa@jpa.gov.lv,  parakstot ar drošu elektronisko parakstu;
  • personīgi Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs (informāciju par atrašanās vietai tuvāko Latvijas Republikas vēstniecību vai konsulātu iespējams atrast Ārlietu ministrijas mājaslapas sadaļā "Vēstniecības un pārstāvniecības").

Ar papildu jautājumiem JPA var vērsties, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.


 

1Grozījumi papildina Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu ar IV2 nodaļu, kurā noteikti finansiālā atbalsta Latvijas valstspiederīgajiem aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai, kas saistītas ar bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu ārvalstīs, piešķiršanas nosacījumi. Finansiālā atbalsta apmērs, pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par finansiālā atbalsta pieprasīšanas un izmaksāšanas kārtību".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti