SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
10. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
5
5

Uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas stāsies spēkā jau šī gada 1. maijā, paredz daudz vienkāršāku dokumentu apriti ar Uzņēmumu reģistru, piemēram, tiek paplašinātas iestādes tiesības aktualizēt ziņas tās vestajos reģistros, balstoties uz citu valsts iestāžu sniegto un datubāzēs glabāto informāciju.

FOTO: Freepik

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas Saeimā pieņemti šī gada 23. martā, paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs gan Uzņēmumu reģistra (UR) darbu, gan tā klientus. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis – uzlabot un vienkāršot dokumentu apriti un atvieglot formalitāšu kārtošanu. Svarīgākās izmaiņas – uzņēmumu reģistrācija vairs nebūs piesaistīta konkrētai ģeogrāfiskai vietai un to varēs veikt jebkurā UR nodaļā. Arī dokumentus varēs iesniegt neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses.
īsumā
  • Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis – uzlabot un vienkāršot dokumentu apriti un atvieglot formalitāšu kārtošanu.
  • Virkne grozījumu stāsies spēkā jau šī gada 1. maijā, bet grozījumi, kas attiecas uz atteikšanos no lietu piesaistes konkrētai ģeogrāfiskai vietai, spēkā stāsies 2018. gada 1. jūlijā.
  • Šobrīd UR reģistros iesniedzamo veidlapu paraugus nosaka 15 Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem kopumā apstiprinātas 114 pieteikumu veidlapas.
  • Saskaņā ar ES direktīvu no šī gada 8. jūnija darbosies Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēma.
  • Turpmāk valsts notārs vērtēs tikai noteiktus statūtu punktus, pārējo atstājot komersanta paša ziņā.
  • Ievērojot Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteikto, no 2020. gada 1. janvāra UR vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta.

Virkne grozījumu likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" stāsies spēkā jau šī gada 1. maijā un paredz sekojošas izmaiņas:

  • paplašināt UR tiesības aktualizēt ziņas tā vestajos reģistros uz citu valsts iestāžu sniegto un datubāzēs esošo informāciju;
  • atteikties no Ministru kabineta apstiprinātām pieteikuma veidlapām, tā vietā tiek noteiktas ziņas, kas obligāti jānorāda pieteikumā Uzņēmumu reģistram;
  • veikt ierakstu reģistros, nepieņemot valsts notāra lēmumu, ja ieraksts izdarāms, pamatojoties uz citas institūcijas pieņemtu lēmumu;
  • nosaka pienākumu, iesniedzot pieteikumus ieraksta izdarīšanai jebkurā no UR vestajiem reģistriem elektroniski, obligāti izmantot portālā www.latvija.lv pieejamos e-pakalpojumus (ja attiecīgā pieteikuma iesniegšanai e-pakalpojums būs pieejams);
  • paplašina UR tīmekļa vietnē bez maksas publicējamās informācijas apjomu;
  • aktualizē UR žurnālā ierakstāmas ziņas un žurnāla vešanas regulējumu;
  • precizē UR kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertās informācijas pārbaudi;
  • vienādo kļūdu labošanas kārtību UR vestajos reģistros.

Savukārt grozījumi, kas attiecas uz atteikšanos no lietu piesaistes konkrētai ģeogrāfiskai vietai, stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā.

Ar grozījumiem tiek noteikts arī nākotnes regulējums attiecībā uz oficiālo e-adresi, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Ģeogrāfiskais aspekts

Lai gan atteikšanās no lietu piesaistes konkrētai ģeogrāfiskai lietu piekritībai notiks pēc vairāk nekā gada, praktiskie sagatavošanās darbi norisinās jau pašlaik, LV portālu informēja UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Klienti, kuri dokumentus iesniedz elektroniskā formā, jau tagad neizjūt lietu piekritību. Viņi var elektroniski iesniegt dokumentus jebkurā sev vēlamā laikā no jebkuras vietas pasaulē, kur ir internets. 2016. gadā šādu klientu skaits jau bija vairāk nekā 40%.

"Pērn vien ir pieņemti aptuveni 30 000 lēmumu, balstoties uz citu institūciju iesūtītajiem lēmumiem. Faktiski tas ir dubults darbs."

Klienti, kuri iesniedz dokumentus papīra formā, joprojām ir piesaistīti konkrētai UR reģionālajai nodaļai, kurā atrodas konkrētā klienta reģistrācijas lieta. Lai atteiktos no lietu piekritības, ir jāveic būtiski sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu, ka iesniegtos dokumentus var izskatīt jebkurā UR reģionālajā nodaļā. Būtisks priekšnosacījums ir reģistrācijas lietu digitalizācija. Process, kas notiek jau vairāku gadu garumā, ir ļāvis jau šogad pārorganizēt UR iekšējos procesus un virzīties uz to, ka iekšējā dokumentu organizācija notiek tikai elektroniskā formā. Taču darāmā vēl ir daudz.

Dubults darbs

Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka jebkuri ieraksti UR vestajos reģistros tiek izdarīti ar UR valsts notāra lēmumu, tostarp arī tādi ieraksti vai informācija, kuru lūdz izdarīt zvērināti tiesu izpildītāji, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un no 2017. gada sākuma arī Maksātnespējas administrācija. Taču šajos gadījumos UR valsts notārs neveic izvērtējumu, bet tam obligāti ir jāizpilda atsūtītais citas institūcijas lēmums. Ir, protams, gadījumi, kad nākas rakstīt atteikumu, piemēram, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, jo, piemēram, konkrētai fiziskai personai nav kapitāla daļu, ko apķīlāt. Taču UR reģistru informācijas pieejamība tiesu izpildītājiem ir tehniski risināms jautājums.

Pērn vien ir pieņemti aptuveni 30 000 lēmumu, balstoties uz minēto institūciju iesūtītajiem lēmumiem. Faktiski tas ir dubults darbs.

Tāpēc būtu nepieciešami grozījumi, kas paredzētu, ka UR nevajadzēs pieņemt lēmumu, balstoties uz VID, tiesu izpildītāju un Maksātnespējas administrācijas lēmumiem un šos resursus pārvirzīt uz iesniegto dokumentu un reģistrācijas lietu digitalizāciju. Tāpēc vispirms ir jāizdara salīdzinoši neliela investīcija IT risinājumu uzlabošanā vairākās iestādēs – UR, Tiesu administrācijā un VID, kopumā 216 518 eiro apmērā. Tas ļautu bez papildu resursiem digitalizēt UR arhīvu, kā arī ilgtermiņā efektīvāk izmantot UR piešķirtos resursus.

Mērķis ir virzīties uz to, ka attiecīgās institūcijas šīs darbības veic patstāvīgi. Līdzīgs risinājums jau darbojas UR komercķīlu reģistrā – ja tiek ieķīlāta automašīna, tad ķīlas atzīmi Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāzē izdara UR valsts notārs.

Ziņu aktualizācija

UR jau pašlaik aktualizē ziņas reģistros, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra informāciju par personas nāvi, kā arī noteiktos gadījumos tiek aktualizētas ziņas par adresi, balstoties uz Valsts adrešu reģistra informāciju. Mērķis ir iet tālāk un aktualizēt arī citas ziņas, piemēram, par personas uzvārda maiņu. Pašlaik pašai personai ir jāvēršas ar iesniegumu UR un jālūdz ziņas aktualizēt, taču mērķis ir ieviest tehnisku datu apmaiņu ar Iedzīvotāju reģistru, lai UR šīs ziņas uzzinātu un aktualizētu un personai vispār nebūtu jāvēršas UR.

15 MK noteikumi un 114 pieteikumu veidlapas

Šobrīd UR vestajos reģistros iesniedzamo veidlapu paraugus (ne vien veidlapu saturu, bet arī dizainu) nosaka 15 Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem kopumā apstiprinātas 114 pieteikumu veidlapas. No vienas puses, visiem ir skaidrs, kādas tieši formas un satura veidlapa ir iesniedzama UR, taču, no otras puses, tas tomēr ir birokrātisks slogs.

Arvien vairāk attīstoties e-pakalpojumiem, zūd nepieciešamība pēc noteiktas formas veidlapas, jo tā tiek transformēta par datu ievades laukiem internetā, un šādā situācijā noteikta veidlapas forma tikai apgrūtina un sarežģī e-pakalpojumu izveidi.

"Būtisks priekšnosacījums, lai iesniegtos dokumentus var izskatīt jebkurā UR reģionālajā nodaļā, ir reģistrācijas lietu digitalizācija."

Gadījumos, kad tiek veikti grozījumi likumos, kas skar reģistram iesniedzamo informāciju, ir jāveic grozījumi arī virknē MK noteikumu.

Klientu ikdienu tam nevajadzētu būtiski ietekmēt – pieteikuma veidlapas noteikti saglabāsies un būs pieejamas UR mājaslapā līdz brīdim, kamēr netiks ieviesta reģistrācija tikai elektroniskā formā, un ieviestas attiecīgas elektroniskās veidlapas.

Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēma

Atbilstoši ES direktīvai no šī 8. jūnija tiks izveidota Biznesa reģistru savstarpējās savienošanas sistēma (turpmāk – BRIS). Ņemot vērā, ka BRIS būs iespējams saņemt paziņojumus par ārvalsts komersantu darbības izbeigšanas vai maksātnespējas procedūru uzsākšanu un pabeigšanu, kā arī par ārvalsts komersanta izslēgšanu no ārvalsts reģistra, turpmāk minētajos gadījumos ierakstus par ārvalsts komersanta filiāli komercreģistrā UR varēs izdarīt, pamatojoties uz BRIS paziņojumu no dalībvalstu reģistra, kurā reģistrēts attiecīgais ārvalsts komersants. Tāpat, ņemot vērā, ka BRIS būs iespējams gan saņemt, gan nosūtīt paziņojumus par to, ka pievienojamā sabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu apvienošanas pabeigšanai, ierakstus komercreģistrā UR varēs izdarīt, pamatojoties uz BRIS paziņojumu no attiecīgās dalībvalsts reģistra, kā arī gadījumā, ja pievienojamā sabiedrība būs reģistrēta komercreģistrā, par paveiktajām darbībām informēt attiecīgās dalībvalsts reģistru BRIS sistēmā. Personām minētā informācija UR vairs nebūs jāiesniedz. Ievērojot minēto, likumā nostiprinātas tiesības UR izdarīt ierakstus, pamatojoties uz BRIS paziņojumu no citas dalībvalsts reģistra.

Izmantojot BRIS, tiks nodrošināts, ka jebkurai personai E-tiesiskuma portālā būs pieejama informācija par visu ES dalībvalstu komercreģistros reģistrētajiem uzņēmumiem. Pamatinformācija (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese, dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta, kā arī reģistrācijas numurs) par uzņēmumiem E-tiesiskuma portālā tiks nodrošināta bez maksas. Cita informācija, tostarp uzņēmumu dokumenti, tiks izsniegta, piemērojot dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos noteikto maksu.

Statūtos iekļautās privāttiesiskās vienošanās pārbaude

Periodiski UR kā valsts pārvaldes iestāde saņem pārmetumus no komersantiem un komerctiesību ekspertiem par iejaukšanos komersantu privāttiesiskajās attiecībās. Proti, ir gadījumi, kad ar labiem nodomiem valsts notārs izskata komersanta statūtus ļoti rūpīgi un atliek to reģistrāciju ar norādi precizēt vai mainīt atsevišķas statūtos ietvertās vienošanās un nosacījumus. Taču komerctiesībās darbojas princips, ka atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Tāpēc ar grozījumiem ir precizēta UR valsts notāra kompetence, izskatot statūtus.

Turpmāk valsts notārs vērtēs tikai noteiktus statūtu punktus, pārējo atstājot komersanta paša ziņā. Lielākoties šīs normas ietekmi UR klienti neizjutīs, jo pārsvarā UR saņem statūtus, kuri aprobežojas ar likumā noteikto minimālo saturu.

Normas ieguvumus izjutīs tie komersanti, kuri statūtos atrunā ne tikai likumā noteikto minimumu, bet ietver arī citus nosacījumus un vienošanās. Pašlaik komersanti vairījās iekļaut statūtos papildu punktus riska dēļ, ka UR varētu atteikt šādu statūtu reģistrāciju. Taču turpmāk UR nevērtēs dalībnieku privāttiesiskās vienošanās, atstājot šo jautājumu risināšanu pašu dalībnieku ziņā. No tā ieguvējas būs arī trešās personas, it īpaši gadījumos, ja komersanta īpašnieku sastāvā gribēs nokļūt jauna persona – tai būs vairāk informācijas par to, kādas vienošanās pastāv starp pašreizējiem īpašniekiem.

Oficiālā e-adrese

Ievērojot Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteikto, no 2020. gada 1. janvāra UR vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta. Ņemot vērā, ka oficiālās elektroniskās adreses konts tiks aktivizēts automātiski tikai pēc tiesību subjektu reģistrācijas kādā no UR vestajiem reģistriem, būs situācijas, kurās pirms reģistrācijas, kā arī, izslēdzot tiesību subjektu no reģistra, personai nebūs oficiālās elektroniskās adreses.

Lai vienādotu saziņas kanālus, nostiprinātu elektronisko saziņu, likumā tika noteikts – ja personai nebūs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, UR valsts notāra lēmums par tiesību subjekta ierakstīšanu vai izslēgšanu, kā arī lēmums atlikt vai atteikt tiesību subjekta ierakstīšanu tiks paziņots uz personas norādīto elektroniskā pasta adresi.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI