SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. martā, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
3
9
3
9

Iespēja atteikties no nekustamā īpašuma

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijā trūkst skaidrības par valsts pārņemšanas procesu, proti, kā valsts rīkojas ar jauniegūto īpašumu – vai tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda, vai arī tiek rīkota izsole, līdzīgi kā notiek, atsavinot bezmantinieka mantu.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

Ir vēlme no sava īpašuma atteikties, atdot vienalga kam. Kā to izdarīt? Ja īpašnieks negrib saglabāt savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tad tas ir jāatsavina (jāpārdod, jāsamaina, jāuzdāvina) citai personai, tostarp valstij vai pašvaldībai, kura vēlas iegūt konkrēto īpašumu. Ja īpašnieks nespēj atrast personu, kura vēlas iegādāties konkrēto nekustamo īpašumu, tad saskaņā ar Civillikumu īpašnieks var izbeigt savas īpašuma tiesības ar lietas atmešanu. Šādā gadījumā nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
īsumā
  • Par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
  • Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību.
  • Īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar priekšlikumu par nekustamā īpašuma pārdošanu vai dāvināšanu pašvaldībā vai attiecīgajā valsts iestādē.
  • Civillikums paredz, ka nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
  • Nekustamā īpašuma atmešanas gadījumā izmaksas jāsedz īpašniekam, jo atmešanas akts ir vienpusējs.
  • Latvijā nav skaidra tiesiskā regulējuma par atmešanu un atmešanas akta reģistrāciju zemesgrāmatā.

Lai izvairītos no nekustamā īpašuma vairākkārtējas pārdošanas vai apgrūtināšanas, virkne normatīvo aktu nosaka darījumu reģistrāciju publiski pieejamās datubāzēs. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1. pantu zemesgrāmatu ierakstiem ir publiska ticamība un lietu tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir obligāta. Saskaņā ar Civillikuma 993. pantu zemesgrāmatā jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī katra tā īpašnieka maiņa, kā arī Civillikuma 1477. pants nosaka, ka nostiprināšana publiskā reģistrā jeb koroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamo īpašumu, norāda valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" Komunikāciju daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece.

Tātad, kā skaidro Notariāta institūta direktors Gatis Litvins, saskaņā ar Civillikuma 993. un 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Priekšnosacījums īpašuma atmešanai par labu valstij vai atsavināšanai (pārdošanai vai dāvināšanai) ir īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz sava vārda.

Kādas ir tiesības, ja nav ieraksta zemesgrāmatā?

Līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura saskaņā ar zemesgrāmatu apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku.

Tomēr saskaņā ar Civillikuma 994. pantu viņam ir tiesība ne vien prasīt atlīdzību par visu uz nekustamo īpašumu attiecošos agrākā īpašnieka ļaunticīgo darbību, bet arī prasīt, lai pēdējais sper visus nepieciešamos soļus, lai nekustamā īpašuma pāreja tiktu ierakstīta zemesgrāmatā.

Ja negrib saglabāt īpašumtiesības

Ja īpašnieks vairs nevēlas paturēt savas tiesības uz īpašumu, tad Civillikuma 1032. pants nosaka iespējas izbeigt īpašumtiesības. Ar īpašnieka gribu īpašuma tiesība uz kādu lietu izbeidzas šādos gadījumos:

  1. ja viņš lietu atmet, nenododams to citiem;
  2. ja viņš īpašuma tiesību atdod uz to citam.

Ja īpašnieks negrib saglabāt savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, tad tas ir jāatsavina (jāpārdod, jāsamaina, jāuzdāvina) citai personai, tostarp valstij vai pašvaldībai, kura vēlas iegūt konkrēto īpašumu.

Ja īpašnieks nespēj atrast personu, kura vēlas iegādāties konkrēto nekustamo īpašumu, tad saskaņā ar Civillikuma 1032. pantu īpašnieks  var izbeigt savas īpašuma tiesības ar lietas atmešanu. Šādā gadījumā Civillikuma 930. pants paredz, ka nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.

Var vērsties pie valsts vai pašvaldības

Īpašnieks ir tiesīgs vērsties ar priekšlikumu par nekustamā īpašuma pārdošanu vai dāvināšanu pašvaldībā vai attiecīgajā valsts iestādē. Valsts pārvalda tikai tos nekustamos īpašumus, kas ir nepieciešami tās funkciju veikšanai, un neiejaucas privātpersonu civiltiesiskajās attiecībās. Tādējādi nekustamā īpašuma iegādi no privātpersonas valsts veiktu tikai izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar valsts funkciju nodrošināšanu, piemēram, vides aizsardzības vai valsts drošības jomā.

Savukārt pašvaldības viena no autonomajām funkcijām ir sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā, tādēļ īpašniekam vispirms būtu jāvēršas vietējā pašvaldībā ar lūgumu izvērtēt nekustamā īpašuma atsavināšanas vai dāvinājuma pieņemšanas iespēju. Abos gadījumos ar pašvaldību būtu jānoslēdz līgums – vai nu pirkuma, vai dāvinājuma. Šajā gadījumā īpašuma tiesības tiks pārnestas citam, nododot tās ar tiesiska darījuma palīdzību.

Izmaksas jāsedz personai, kas atsakās no īpašuma

Valsts pienākums ir pārņemt mantu, no kuras persona ir atteikusies. Šajā gadījumā ieteicams, ka īpašnieks vēršas pie notāra ar lūgumu sagatavot attiecīgu aktu par nekustamā īpašuma atmešanu, kurā būtu pausta nepārprotama īpašnieka griba atteikties no savām tiesībām uz mantu un piekrišana īpašumtiesību pārreģistrācijai uz valsts vārda.

Mantas atmetējam ar notāra palīdzību jāveic noteiktas darbības –  jāpārbauda, vai īpašumtiesības reģistrētas zemesgrāmatā, jāsagatavo un jāparaksta akts par mantas atmešanu un jāveic akta reģistrācija zemesgrāmatā uz valsts vārda.

G. Litvins skaidro, ka nekustamā īpašuma atmešanas gadījumā izmaksas jāsedz īpašniekam, jo atmešanas akts ir vienpusējs. Nav zināms neviens normatīvais akts, kurš noteiktu, ka izmaksas atlīdzina valsts. Precīzas izmaksas par atmešanas akta sagatavošanu pie notāra un  reģistrāciju zemesgrāmatā nav iespējams minēt, jo tās būs atkarīgas no konkrētā gadījuma, piemēram, vai atmetamais īpašums jau ir ierakstīts zemesgrāmatā uz personas vārda, vai šāda ierakstīšana vēl jāveic. Ir daudzi apstākļi, kas ietekmē izmaksu summu.

Ja īpašums ir kopīpašumā

Civillikuma 1068. pants nosaka – ja īpašniekam pieder domājamā daļa no īpašuma, tad ar to rīkoties kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Taču, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Jāņem vērā, ka, atsavinot (pārdodot) īpašuma domājamās daļas, darbosies Civillikuma 1073. pants, kurš nosaka: ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība.

Divi dāvināšanas gadījumi Rīgas pašvaldībai

Rīgas pilsētas pašvaldība atbilstoši normatīvo aktu regulējumam var iegūt īpašumā tikai tos nekustamos īpašumus, kas nepieciešami sabiedrības vajadzībām, respektīvi, pašvaldības autonomo funkciju, kas noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā, izpildes īstenošanai, skaidro Rīgas domes Īpašuma departamenta sabiedrisko attiecību un mārketinga jautājumu projektu vadītāja Baiba Gailīte.

Pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši divi gadījumi, kad Rīgas pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi dāvinājumā nekustamos īpašumus, kas atrodas ielu teritorijā (sarkanajās līnijās) un tādējādi atzīstami par nepieciešamiem tās funkciju izpildes nodrošināšanai. Pārējos gadījumos nekustamie īpašumi (laika periodā no 2014. līdz 2016. gadam bijuši aptuveni 100 darījumi), kas iegūti Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā sabiedrības vajadzībām, ir iegādāti pirkuma, maiņas vai bezatlīdzības nodošanas (no valsts) veidā.

Atmešanu skaits nav zināms

Precīza statistika Latvijā par atmešanas gadījumiem nav pieejama, apgalvo Notariāta institūta direktors. Praksē tā notiek reti, jo Latvijā nav skaidra tiesiskā regulējuma attiecībā uz atmešanu un atmešanas akta reģistrāciju zemesgrāmatā.

G. Litvins salīdzina, ka Igaunijā nekustamā īpašuma atmešana ir diezgan izplatīts īpašuma izbeigšanas veids gadījumos, kad, piemēram, persona negrib saglabāt mantošanas ceļā iegūtu īpašumu un nevar atrast jaunu īpašnieku, bet īpašumtiesību saglabāšana un apsaimniekošana personai rada nepanesamus zaudējumus. Latvijā trūkst arī skaidrības par valsts pārņemšanas procesu, proti, kā valsts rīkojas ar jauniegūto īpašumu – vai tas tiek ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda, vai arī tiek rīkota izsole, līdzīgi kā notiek, atsavinot bezmantinieka mantu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI