viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

No 1. aprīļa internetbankas maksājumiem vajadzēs papildu apstiprinājumu  5


Lidija Dārziņa,
LV portāls

21.02.2017

ĪSUMĀ

  • No 2017. gada 1. aprīļa bankām nav atļauts turpināt izmantot pašreizējos autorizācijas rīkus. Maksājumu veikšanai internetbankā bankas nodrošinās klientiem stingro autentifikāciju, kas ietver vismaz vienu unikālu (neatkārtojamu) autentifikācijas elementu.
  • Katra banka piedāvās savu risinājumu drošākai maksājumu veikšanai, piemēram, vienreizēja maksājuma veikšanai nosūtot unikālo kodu uz klienta mobilo tālruni. Tāpēc mazākais, kas jāizdara, jāapstiprina bankai savs mobilā tālruņa numurs.
  • Vairākas bankas saglabās kodu kartes nelieliem maksājumiem – līdz 30 eiro, pārskaitījumiem bankas ietvaros, maksājumiem klienta "baltajā sarakstā" norādītajiem saņēmējiem.
  • Taču katram savā bankā jānoskaidro, kādi ir jaunie internetbankas maksājumu drošības risinājumi un autentifikācijas prasības konkrētajā bankā.
  • Virkne banku jau piedāvā un vairākām tuvākajos nākotnes plānos ir ieviest dažādus risinājumus mobilajām ierīcēm – mobilās lietotnes.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-1


Saistītie resursi

Tiesību akti



Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -1

No 1. aprīļa bankas klientiem ievieš stingrākus autorizācijas noteikumus. Tie noteikti jaunajā Eiropas Savienības regulējumā drošāku internetbankas maksājumu veikšanai. Līdztekus daudziem pierastajai kodu kartei tiks ieviesta papildu aizsardzība – unikālā koda veidā vai citos risinājumos. Katra banka jaunos drošības elementus izstrādā autonomi, līdz ar to jebkuram jau līdz 31. martam ir jāiepazīstas ar informāciju savā bankā, jāsazinās, lai uzzinātu, kas konkrēti ir jāizdara, lai neradītu sev neērtības, veicot ikdienas maksājumus.

Pašreiz visizplatītākais un arī vienkāršākais autentifikācijas veids internetbankās ir kodu kartes ciparu virknējums pēc tam, kad ievadīts lietotāja numurs un parole. Tas vairs netiek uzskatīts par pietiekami drošu maksājumu veikšanai, piemēram, kodu karti kāds var nokopēt, paroli – noskatīt, ja tā pierakstīta.

No 1. aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai internetbankā. Izmaiņas ir pamatotas arī ar normatīvajām prasībām saistībā ar IT drošības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumos par interneta maksājumu drošību.

FKTK informācijā norādīts: Katra banka ir radījusi savus rīkus, kā nodrošināt drošu divu faktoru klientu autentifikāciju internetbankā, piemēram, tā var būt tikai klientam zināma parole un ar īsziņu (SMS) atsūtīts vai kodu kalkulatora ģenerēts vienreiz lietojams kods. Tāpat tas var būt telefona lietotnes (aplikācijas) ģenerēts unikāls kods vai arī cits drošības prasībām atbilstošs risinājums, kuru izstrādā individuāli katra banka.

Virknē lielāko Latvijas banku joprojām būs iespējams izmantot kodu karti, pievienojot papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā tiks atsūtīts unikāls kods, kas derīgs konkrētajam darījumam internetbankā. Lai pēc 1. aprīļa varētu izmantot šo autentifikācijas veidu, klientiem ieteicams jau tagad apstiprināt bankā sava mobilā tālruņa numuru.

Klientiem arī turpmāk būs pieejami dažādi kodu kalkulatori darbam internetbankā. Virkne banku jau piedāvā un vairākas plāno ieviest dažādus risinājumus mobilajām ierīcēm – mobilās lietotnes.

Klienta izvēli, protams, noteiks arī viņa pieredze jauno tehnoloģiju izmantošanā.

"Swedbank" Digitālās attīstības pārvaldes Baltijā attīstības vadītājs Dmitrijs Šeršens uzsver jauno digitālo  risinājumu priekšrocības un arvien pieaugošo popularitāti, kā vienu no ērtākajiem un ātrākajiem jaunajiem autentifikācijas veidiem aicinot izmantot dažādus risinājumus mobilajām ierīcēm – mobilās kodu lietotnes, mobilās aplikācijas, kas ģenerē kodus, lai apstiprinātu maksājumus.

"Nevajadzētu ar bažām vai neizpratni izturēties pret jauno piedāvājumu. Katra banka jau tagad piedāvā atšķirīgus risinājumus autorizācijai internetbankā."

Piemēram, ienākot "Swedbank" internetbankā, jau tagad ir redzams autentifikācijas rīku klāsts: Smart-ID, eID karte, kodu karte, kodu kalkulators.

Jaunākais risinājums ir mobilās aplikācijas. Vienu no tiem – Smart-ID – "Swedbank" ir ieviesusi pirms nedēļas. D. Šeršens ir gandarīts, ka klienti to jau ir novērtējuši atzinīgi. Smart-ID ir droša un ērta mobilā lietotne autorizācijai, maksājumu un līgumu apstiprināšanai "Swedbank" internetbankā. Tā ir alternatīva "Swedbank" kodu kartēm un kodu kalkulatoriem ar potenciālu turpmāk kļūt par drošu e-parakstu, paskaidrots bankas informācijā un vizuāli parādīts, kā šī autentifikācija darbojas.

Mobilās lietotnes autentifikācijai piedāvā arī citas bankas. Mobilie telefoni ikdienas dzīvē ieņem arvien lielāku vietu, un bankas attīsta ne tikai risinājumus klienta identifikācijai un drošībai, bet arī attīsta mobilās aplikācijas, skaidro "Nordea" Digitālo bankas produktu un pakalpojumu attīstības daļas vadītājs Baltijas valstīs Jānis Paksis. Mobilās kodu aplikācijas tiek vērtētas kā viens no labākajiem drošības rīkiem banku jomā, turklāt tās ir ērtības – "savā telefonā ievietojat kodu aplikāciju un jums vairs nav jādomā, kur esat nolikuši savu kodu karti vai kodu kalkulatoru", uz priekšrocībām norāda J. Paksis.

Īpašu popularitāti banku mobilās lietotnes iegūst pēdējā laikā – pērn tās lietoja 270 tūkstoši Latvijas banku klientu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopumā mobilās lietotnes izmanto 13% Latvijas komercbanku klientu. Pērn lietotnēs veikto maksājumu skaits Latvijas bankās ir gandrīz dubultojies, gadā veikti trīs miljoni maksājumu.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) dati, Latvijas banku klienti mobilajās lietotnēs visbiežāk pārbauda konta atlikumu, veic maksājumus, aplūko konta pārskatu, izmanto valūtas maiņas kalkulatoru, sazinās ar banku, meklē bankas klientu apkalpošanas centru vai bankomātu, kā arī izmanto citus pakalpojumus.

"Pētījumi liecina, ka 49% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai viņiem internets būtu pieejams visur, 44% lieto viedtālruni piekļuvei internetam, un 77% banku klientu vēlas saņemt bankas pakalpojumus vai nu tikai internetā, vai arī internetā un filiālē. Tādēļ bankas ir tur, kur ir viņu klienti, vienlaikus nekādā ziņā neaizmirstot par tiem cilvēkiem, kas izvēlas saglabāt tradicionālākus finanšu pakalpojumu saņemšanas veidus," stāsta Sanda Liepiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja.

S. Liepiņa uzsver, ka jauno drošības prasību īstenošanai pamatā ir trīs risinājumi – kodu kalkulatori, drošs elektroniskais paraksts (e-paraksts) un dažādi banku mobilie risinājumi, kas ietver saziņu SMS veidā un citus risinājumus.

Joprojām kodu karte – nelieliem maksājumiem

Finanšu un kapitāla tirgus komisija informācijā par drošākas autentifikācijas noteikumiem arī norādījusi: Pieļaujams, ka maksājumiem par nelielām summām un vispārzināmiem pakalpojumu sniedzējiem var būt vienkāršāka klienta autentifikācijas procedūra.

Vairākas bankas arī pēc 1. aprīļa atļaus veikt nelielus maksājumus (līdz 30 eiro), autentifikācijai, tāpat kā pašreiz, izmantojot tikai kodu karti, kā arī maksājumiem starp saviem kontiem un bankas ietvaros.

Lai saglabātos daudziem pierastās ērtības, vairākas bankas paredzējušas, ka klients varēs veidot uzticamo maksājumu saņēmēju sarakstu jeb "balto sarakstu", kurā katrs pats varēs iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulāro maksājumu saņēmējus, ģimenes locekļus, kuriem arī bieži vien tiek pārskaitīta nauda. Klients bankai šo sarakstu apstiprinās un, ja turpmāk vēlēsies pārskaitīt maksājumu kādam no sava "baltā saraksta", to varēs izdarīt bez papildu unikālā koda vai cita jaunā autentifikācijas nodrošinājuma, tas ir, tāpat kā līdz šim.

Katrai bankai – savi drošības risinājumi

LKA veiktā banku aptauja liecina, ka četras bankas klientiem, kas lieto kodu karti, papildus autorizācijai izmantos unikālā koda paziņošanu ar īsziņu – "Swedbank", "Citadele", "Meridian Trade bank" un "DnB banka".

"Tas nozīmē, ka klientam līdz 31. martam jāieiet "Swedbank" internetbankā un jāapstiprina savs tālruņa numurs. Tad mēs zināsim, ka šis tālruņa numurs pieder konkrētam klientam. Pēc 1. aprīļa, kad klients sagatavos maksājumu, viņam tiks prasīts norādīt kodu. Šo unikālo kodu banka aizsūtīs uz mobilo tālruni, kods būs jāievada maksājuma formā, un maksājums tiks apstiprināts," saziņas secību paskaidro "Swedbank" speciālists D. Šeršens.

Jauno prasību ieviešanā tiks respektēts tas, ka klientiem ir dažādas prasmes, pieredze un arī paši mobilie telefoni, proti, īsziņas varēs saņemt uz jebkuru mobilo tālruni, arī vienkāršāko – ar podziņām.

LKA preses sekretāre Baiba Melnace uzsver, ka banku risinājumi ir atšķirīgi. "Baltos sarakstus" piedāvā izveidot dažas no lielajām bankām. Ir arī bankas, kuras noteikušas maksājumu limitu, līdz kuram pietiks tikai ar kodu karti, taču neparedz "balto sarakstu". Ir bankas, kas vispār atsakās no kodu kartēm. Gandrīz visām bankām ir paredzēti kodu kalkulatori. Banku mājaslapās ir detalizēta informācija par jauno autentifikācijas risinājumu klāstu un par to, kas klientam mainīsies pēc 1. aprīļa.

Jaunās drošības prasības attiecas uz izejošajiem maksājumiem. Tas nozīmē, ja, piemēram, cilvēkam ir konti divās bankās, vienā – algas konts, bet uz otru viņš pārskaita tikai atsevišķus maksājumus, piemēram, iemaksas pensiju trešajā līmenī, tad tikai tajā internetbankā, no kuras tiks veikts maksājums, būs jāievēro jaunie autentifikācijas nosacījumi. Ienākošajiem maksājumiem ierobežojumu nebūs.

Tāpat jaunu prasību nav arī informācijas ieguvei – e-pakalpojumiem portālā "Latvija.lv". Ja tiek izmantota banku autentifikācija piekļuvei saviem datiem portālā "Latvija.lv", tā būs iespējama tādā pašā veidā kā līdz šim. Savukārt, ja portālā "Latvija.lv" tiks maksāts par kādu pakalpojumu, tad gan izmaiņas būs – atkarībā no maksājuma summas un bankas, kuras autentifikācija izmantota, noteiktajam.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'bankas  'interneta pakalpojumi  

  Ieteikt:  +1
-1

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (5)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti