Piektdiena,
21. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kāda ir pašvaldības policijas kompetence  6


Linda Balode,
LV portāls

08.02.2017

ĪSUMĀ

  • Pašvaldības policistam ir tiesības noteikt likumpārkāpumu un aizturēt aizdomās turēto, paziņojot to attiecīgajai policijas iestādei.
  • Pašvaldība var izveidot vai neizveidot pašvaldības policiju.
  • Katrai pašvaldībai ir savi sabiedriskās kārtības noteikumi, kurus var meklēt tiesību aktos.
  • Pašvaldības policijai ir tiesības pielietot arī šaujamieročus.
  • Pašvaldības policijai nav tiesību izmeklēt noziegumus vai likumpārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +6
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +6 -0

Pašvaldības policijas kompetence biežāk asociējas ar tādiem likumpārkāpumiem kā atrašanās sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli, smēķēšanas ierobežojumu neievērošana vai nepareiza automašīnas novietošana. Tomēr pašvaldības policijas galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību. LV portāls skaidro, kas ir pašvaldības policija, kādi ir tās svarīgākie pienākumi un tiesības un vai tās atšķiras dažādās pašvaldībās.

Pašvaldības policistam ir tiesības noteikt likumpārkāpumu un aizturēt aizdomās turēto, paziņojot to attiecīgajai policijas iestādei. Likuma "Par policiju" 9. pantā ir noteikti vispārīgie policijas darbinieka pienākumi, kuri ir attiecināmi arī uz pašvaldības policiju. Tajos ir norādīts, ka jebkura policijas darbinieka pienākums visā LR teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par likumam neatbilstošu notikumu, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, ir jādara viss iespējamais, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību, noskaidrotu aculieciniekus, apsargātu notikuma vietu, kā arī paziņotu par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

Kas ir pašvaldības policija

Ministru kabineta noteikumos Nr. 397 ir norādīts, ka pašvaldības policija ir apbruņota militarizēta pašvaldības institūcija. Tās pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Pašvaldības policijas darbinieks ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi. Tas nenozīmē, ka, piemēram, Rīgas Pašvaldības policija (RPP) nevar aizrādīt, aizturēt vai sodīt likumpārkāpēju, ja viņš atrodas citas pašvaldības teritorijā, kura nav deleģēta RPP. Par to ir jāziņo attiecīgajai pašvaldības policijai.

"Nav tāda pārkāpuma, par kuru pašvaldības policists neliksies ne zinis."

RPP galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis skaidro: "Gadījumos, kad RPP darbinieks kļūst par aculiecinieku noziegumam vai nonāk situācijā, kurā viņš ir notikumu epicentrā, viņa pienākums ir novērst pārkāpumu un paziņot kompetentajam dienestam. Visā valsts teritorijā viņa pienākums būs iesaistīties un aizturēt vainīgās personas. Tieši tas pats attiecas uz situācijām, kad policists pārkāpumu konstatē ārpus darba laika."

Pašvaldība var izveidot vai neizveidot pašvaldības policiju. Ja pašvaldība nav izveidojusi pašvaldības policiju, tad Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā uzdevumu izpildi deleģē citai pašvaldībai. Savukārt, ja uzdevumi nav deleģēti citai pašvaldībai, tad visus pašvaldības policijas pienākumus šādā administratīvajā teritorijā pilda Valsts policija.

Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprināta vienota parauga formas tērpā.

Kādi ir pašvaldības policijas pienākumi

Valmieras pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks Armands Miķelsons par pašvaldības policijas darba kompetenci, uzdevumiem un pienākumiem stāsta, ka "jebkurai Latvijas pašvaldības policijai ir saistoši un izpildāmi vieni un tie paši likumi, kuri reglamentē pašvaldības policijas darbu un tās kompetenci". To paredz likums "Par policiju" un likuma "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" 214.¹ pants.

Pašvaldības policijas darbinieka pienākumi ir:

  • likumpārkāpumu profilakse;
  • par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
  • kontrole pār pašvaldību apstiprinātajiem noteikumiem, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana un to piedzīšana par šo noteikumu pārkāpšanu;
  • Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
  • tūlītēju draudu novēršana, ja persona var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Pašvaldību policijas galvenais uzdevums ir sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Katrai pašvaldībai ir savi sabiedriskās kārtības noteikumi, kurus var meklēt tiesību aktos. T. Sadovskis skaidro, ka "pašvaldību policisti seko līdzi ikdienas problēmām, kuras sagādā nepatīkamus brīžus iedzīvotājiem". Tās vairāk ir administratīvās lietvedības – teritorijas nesakopšana, piegružošana un dabisko vajadzību nokārtošana tam neparedzētā vietā, sīkais huligānisms, smēķēšana un alkohola lietošana tam neparedzētā vietā. Tāpat tie ir izsaukumi par konfliktiem ģimenē, kā arī pārbaudes, vai pilsētā automašīnas novietotas atbilstoši noteikumiem. Šādus pienākumus nākas veikt visai bieži, taču starp uzraudzības jomām ir arī sarežģītāki uzdevumi, piemēram, prostitūciju ierobežojošo noteikumu ievērošanas kontrole.

Kādas ir pašvaldības policijas tiesības

Pašvaldības policijai ar likumu noteikto tiesību ir daudz, ar tām sīkāk var iepazīties likuma "Par policiju" 19. pantā. LV portāls min būtiskākās no tām:

  • pieprasīt, lai pārtrauc likumpārkāpumu;
  • pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus;
  • aizpildīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem;
  • aizturēt bērnus līdz 16 gadu vecumam, kuri aizbēguši no mājām vai skolas;
  • nogādāt slimnīcā vai policijas iestādē personu alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā u.c.

Pašvaldības policijai ir tiesības arī lietot speciālos līdzekļus. To lietošanas atļauju un kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja iestājas likuma "Par policiju" 13. panta pirmajā daļā minētie apstākļi, tad pašvaldības policists, pildot dienesta pienākumus, var lietot gan fizisku spēku un speciālos cīņas paņēmienus, gan speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči) un speciālos transportlīdzekļus, dienesta suņus un zirgus. Dienesta pienākumu izpildes gaitā pašvaldības policija var arī ievietot aizturētās personas vai nu pagaidu turēšanas telpās, vai tam paredzētos transportlīdzekļos.

Pašvaldības policijai ir tiesības pielietot arī šaujamieročus, taču to var darīt tikai galējas nepieciešamības situācijā.

Vai ir pārkāpumi, par kuriem pašvaldības policija nevar sodīt?

"Pašvaldības policijai nav tiesību izmeklēt noziegumus vai likumpārkāpumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikumā. Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana ir Valsts policijas un citu izmeklēšanas iestāžu kompetencē," stāsta T. Sadovskis. Praksē visbiežāk tie ir dažādi pārkāpumi ceļu satiksmē, par kuriem atbild Valsts policija. Piemēram, RPP darbinieki regulāri pieķer personas, kuras brauc pie stūres reibumā vai bez autovadītāja apliecības. Šādos gadījumos pašvaldības policistam ir tiesības likumpārkāpēju aizturēt, bet ir jāizsauc Valsts policija un jāgaida tās ierašanās.

Tāpēc droši var apgalvot, ka nav tādu pārkāpumu, par kuru pašvaldības policists neliksies ne zinis, jo tas ir ārpus pašvaldības policijas kompetences. Viņam ir tiesības jebkāda pārkāpuma gadījumā reaģēt uz to, aizturēt likumpārkāpēju un gaidīt attiecīgās iestādes darbinieku ierašanos. Tātad pašvaldības policists pats nevarēs sodīt, bet aizturēt gan, savukārt sodīs par attiecīgo pārkāpumu atbildīgais varas pārstāvis.

Vai pašvaldības policijas darbinieki drīkst strādāt ārpus darba laika

Pašvaldības policijas pienākumus tās darbinieki var veikt arī ārpus sava darba laika, ja ir radusies tāda nepieciešamība. Tas nozīmē, ka likumpārkāpējs nevar nereaģēt uz pašvaldības policista aizrādījumu, soda izrakstīšanu vai aizturēšanu. Jānorāda, ka policistam pirms tam ir jāiepazīstina ar sevi kā policijas darbinieku.

"99% darba pienākumu un kompetence visām pašvaldības policijām ir vienāda."

Vienlaikus pašvaldības policistam ir jāievēro piesardzība, jo, ārpus darba laika nonākot situācijā, kurā jāpilda savs pienākums, policistam parasti nav līdzi nekāda veida speciālo līdzekļu – ne bruņu vestes, ne šaujamieroča, ne elektrošoka pistoles. Par savu drošību ir jāgādā.

Pašvaldību izveidotās policijas būtiski neatšķiras

"99% darba pienākumu un kompetence visām pašvaldības policijām ir vienāda," stāsta A. Miķelsons. Var atšķirties administratīvie sodi, to lielums un pārkāpuma būtība, jo katrai pašvaldībai ir savi saistošie noteikumi. Tos var atrast Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā, sadaļā "Pašvaldības". Tāpat atšķirsies policijas nolikumi, kuri jāmeklē katras pašvaldības mājaslapā. A. Miķelsons skaidro, kāpēc var rasties nebūtiskas atšķirības: "Katrai pašvaldībai ir tiesības saskaņā ar Latvijas APK 247. pantu pilnvarot savu pašvaldības policiju noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus, kuri nav minēti Latvijas APK 214.¹ pantā."

Pašvaldības policijas kompetence dažādās administratīvajās teritorijās var atšķirties arī teritoriālā novietojuma, ģeogrāfisko aspektu ziņā. T. Sadovskis apstiprina, ka atšķirības rada katras teritorijas specifika, proti, Rīgas vecpilsētā policistiem ir jāzina svešvalodas, jo daudz jāstrādā ar tūristiem, savukārt citās pilsētas daļās ir citas īpatnības, piemēram, infrastruktūra u.c.

Neliela statistika

Pagājušajā gadā RPP saņēma vairāk nekā 80 000 izsaukumu, vidēji gadā Rīgas Pašvaldības policija nonāk saskarsmē ar 15 000 personu, no kurām aptuveni 20%  pašvaldības policisti nogādā patversmē vai dzīvesvietā, vēl 20% nodod mediķiem, bet pārējās nogādā policijas telpās. Aptuveni ceturto daļu no šiem aizturētajiem nodod Valsts policijai.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'policija  

  Ieteikt:  +6
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (6)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti