Svētdiena,
23. jūlijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kā pazīt naudas viltojumus


Inese Helmane,
LV portāls

31.01.2017

ĪSUMĀ

  • Pērn kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes.
  • Visvairāk viltotas 50 eiro un 20 eiro nomināla naudas zīmes, kā arī divu eiro monētas.
  • Eirozonā viltojumu skaits pret banknošu daudzumu apgrozībā ir niecīgs – 2016. gadā 686 tūkstoši viltojumu pret 19 miljardiem īstu banknošu.
  • Eirozonā apgrozībā patlaban ir divu veidu banknotes – 1.sērijas un 2. jeb Eiropas sērijas naudas zīmes.
  • Pērn 1. jūlijā Latvijas Bankā darbu sāka vienotais naudas pārbaudes centrs. 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Tirgū kartupeļu pirkšanai neizmantojiet 50 eiro naudas zīmi! Auksts, lietains, tumšs – banknotes vietā varat saņemt arī papīriņu, bet monētu aizstās bleķa gabaliņš, brīdina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš. Latvijā gan naudas viltojumu skaits nav liels, tomēr der zināt, kā atšķirt īstu banknoti no viltojuma.

Latvija kopā ar Igauniju, Kipru, Luksemburgu un Somiju ir starp tām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits. 2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, tai skaitā 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā viltojumu bija nedaudz mazāk – 1483 viltotas naudas zīmes, tai skaitā 353 monētas un 1130 banknotes.

Latvijas Bankas eksperts Andris Tauriņš skaidro, ka naudas viltojumu skaits bijis apmēram tāds pats kā iepriekš – visvairāk viltotas 50 eiro un 20 eiro nomināla naudas zīmes, kā arī divu eiro monētas. Apgrozībā bieži izmantoto piecu un 10 eiro nomināla naudas zīmju viltojumu skaits bija niecīgs, kas skaidrojams ar sekmīgo pāreju uz 2. jeb Eiropas sērijas banknotēm.

Savulaik, kad apgrozībā bija lati, visvairāk viltoja tieši monētas, nevis banknotes.

Viltojumi eirozonā

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eirozonā kopumā 2016. gadā konstatēts būtisks viltojumu samazinājums – 684 tūkstoši viltotu banknošu (2016. gada 1. pusgadā – 331 tūkstotis, 2. pusgadā – 353 tūkstoši), salīdzinot ar 899 tūkstošiem 2015. gadā (2015. gada 1. pusgadā – 454 tūkstoši, 2. pusgadā – 445 tūkstoši). Eirozonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 eiro nominālu, kuru bija 42,5% no viltojumu skaita, kam sekoja 20 eiro banknotes (37,8%) un 100 eiro banknotes (9,7%).

Eirozonā viltojumu skaits pret banknošu daudzumu apgrozībā ir niecīgs – 2016. gadā 686 tūkstoši viltojumu pret 19 miljardiem īstu banknošu (mazāk nekā 0,004%).

Apgrozībā divu veidu banknotes

Eirozonā apgrozībā patlaban ir divu veidu banknotes – 1.sērijas un 2. jeb Eiropas sērijas naudas zīmes. 1.sērijas banknotes ir tās, kuras ieviesa pašos eiro pirmsākumos. Tagad pakāpeniski notiek banknošu modernizācija un 1.sērijas naudas zīmes nomaina 2. jeb Eiropas sērijas banknotes. Tas banku sistēmā notiek automātiski – 1.sērijas banknotes nonāk Latvijas Bankā, bet nolietotās un savu laiku nokalpojušās tiek nomainītas ar jaunām 2.sērijas naudas zīmēm.

Jaunais banknošu izlaidums nosaukts par Eiropas sēriju, jo divos naudas zīmju pretviltošanas elementos ietverts Eiropas – grieķu mitoloģijas tēla un mūsu kontinenta nosaukuma izcelsmes avota – portrets. Jau ieviestas 2.sērijas piecu, 10 un 20 eiro banknotes. Jaunā 50 eiro naudas vienība ar inovatīviem pretviltošanas elementiem pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks 2017. gada 4. aprīlī.

Kā pazīt viltojumu?

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes – viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atšķirtu viltotu naudas zīmi.

Kā skaidro A. Tauriņš, ir vairākas pazīmes, pēc kurām var atšķirt viltojumu no īstas naudas zīmes, – hologrammas attēls, ūdenszīmes. Banknotes iespiež, izmantojot īpašu iespiedtehnoloģiju, kā rezultātā tās ir viegli atšķirt arī pēc taustes.

"Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību."

Piemēram, pagrozot 1. sērijas 20 eiro banknoti aversā, redzams mainīgs hologrammas attēls. Reversā redzama zeltīta josla. Savukārt, aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzama ūdenszīme, pretviltošanas josla un caurskata zīme. Savukārt īpašā iespiedtehnoloģija ļauj banknoti viegli atpazīt ar taustes palīdzību.

Savukārt, pagrozot Eiropas sērijas 20 eiro banknoti, sudrabotajā joslā caurspīdīgā logā redzams Eiropas portrets un uz smaragdzaļa skaitļa ieraugāms kustīgas gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup. Izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas, uz banknotes virsmas izveidots unikāls iespiedums, ko var viegli sataustīt. Aplūkojot banknoti pret gaismu, kļūst redzams logs ar portretu un ūdenszīme, kā arī pretviltošanas josla.

Savukārt, turot rokā divu eiro monētu, jāpievērš uzmanība, ka tai uz smalki rievotas jostas iekaltas rakstzīmes.

Saņemot aizdomīgu banknoti, eksperts iesaka to salīdzināt ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.

Naudas pārbaudes centrs

Pērn 1. jūlijā Latvijas Bankā darbu sāka vienotais naudas pārbaudes centrs.  Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojuma pazīmēm pārbaudes.

No visa veida naudas zīmēm visbiežāk viltoti ir ASV dolāri, atzīst A. Tauriņš. Naudas pārbaudes centrā nākas atklāt arī pa kādam iedzīvotāju atnestam mājās glabātam viltotam latam. Pērn nācies atpazīt arī viltotas Ķīnas juaņas.

Lēmums apvienot naudas viltojumu pārbaudes funkcijas vienā institūcijā – Latvijas Bankā – pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu cīņu ar naudas viltošanu, veicinātu eiro viltojumu savlaicīgu atklāšanu, veiktu efektīvāku identifikāciju un analīzi, kā arī nodrošinātu ātru informācijas apriti par viltojumiem. Šo darbību optimizācija ļaus Latvijai efektīvāk pildīt savas starptautiskās saistības naudas drošības jomā.

Eiropas Savienībā ir 28 valstis, taču vienoto valūtu eiro pašlaik lieto 19 dalībvalstis, kopā veidodamas eirozonu. Eirozonu ieviesa 1999. gadā, bet Latvija tai pievienojās 2014. gadā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti