SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. janvārī, 2017
Lasīšanai: 7 minūtes
1
28
1
28

Kā atpazīt dižkoku un kādi jāievēro tā aizsardzības noteikumi

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lielākā daļa no visiem Latvijas dižkokiem ir ozoli.

LV portāla infografika; Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Lai gan Latvijā oficiāli apzināti vairāk nekā 5600 dižkoku, kas reģistrēti speciālā Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē, to varētu būt trīs četras reizes vairāk. Kā zemes īpašniekam atpazīt, vai viņam piederošajā teritorijā aug kāds īpaši saudzējams koks? Un kādi noteikumi tādā gadījumā ir jāievēro?
īsumā
  • Lai gan kopumā datubāzē ietverta informācija par 5600 kokiem, to skaits pastāvīgi mainās.
  • Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme "Ozollapa".
  • Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu.
  • DAP 2016. gadā konstatējusi trīs līdzīgus gadījumus, kad patvaļīgi nocirsts dižkoks.
  • Soda apmērs par nelikumīgu dižkoku izciršanu var būt no 140 līdz700 eiro fiziskām personām un no 280 līdz 1400 eiro juridiskām personām.

Oficiālo dižkoku reģistru valstī uztur Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Dati par Latvijā sastopamajiem dižkokiem ir pieejami DAP uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols", ar kuru var iepazīties šeit. Tajā parādās informācija par tiem dižkokiem, ko vides inspektori ir apsekojuši un uzmērījuši dabā, skaidro DAP sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa. Taču reģistrā joprojām ir daļa vēsturiskās informācijas, kas pārcelta no dažādiem datu avotiem un pakāpeniski tiek pārbaudīta un aktualizēta.

Atpazīstamības zīme "Ozollapa"

Lai gan kopumā datubāzē ietverta informācija par 5600 kokiem, to skaits pastāvīgi mainās – dižkoki gan iznīkst, gan arī veidojas/aug visu laiku. Ierobežoto resursu dēļ datubāzē nav pieejama informācija par visiem dabā sastopamajiem dižkokiem, taču informācija tiek nepārtraukti papildināta. Pēc DAP vides inspektoru aplēsēm, dabā varētu būt trīs četras reizes vairāk dižkoku, nekā pašlaik ir oficiāli apzināts.

Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme "Ozollapa". Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.

Kas var kļūt par dižkoku

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" visi vietējo un citzemju sugu dižkoki un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām – dabas pieminekļiem un ir aizsargājami.

"Par dižkoku kļūst katrs koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Un neatkarīgi no tā, vai šis koks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība," skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

"Neatkarīgi no tā, vai dižkoks ir attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība."

Robežvērtība koka garumam vai resnumam ir noteikta MK noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā. Piemēram, āra bērzam (Betula pendula) pārsniedzot 33 metru augstumu vai 3 metru apkārtmēru, šis koks automātiski klasificējas dižkoka statusam un ir aizsargājams. Savukārt, lai parastais ozols (Quercus robur) kļūtu par dižkoku, tam jāsasniedz 32 metru augstums vai 4 metru apkārtmērs. Parastais kadiķis (Juniperus communis) par dižkoku kļūst, ja sasniedz 11 metru augstumu vai 0,8 metru apkārtmēru. Apkārtmēru visiem kokiem nosaka, mērot koka stumbru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. 

Kā atpazīt dižkoku

Lai atpazītu dižkoku, zemes īpašniekam ir divas iespējas. Viena ir pašam 1,3 metru augstumā no zemes izmērīt stumbra apkārtmēru, piefiksēt rādījumu, nofotografēt koku un atsūtīt fotogrāfiju DAP. Pēc šiem materiāliem DAP eksperti var teorētiski pateikt, vai šis koks ir vai nav dižkoks.

Otra iespēja ir rakstiski lūgt DAP ierasties un novērtēt konkrēto koku. Pēc šāda rakstiska lūguma saņemšanas DAP mēneša laikā ir jāapseko koks dabā un jāatbild vēstules rakstītājam par konstatēto.

Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio arī īstenos Dižkoku uzskaites jeb Dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājam iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā.

Kas aizliegts aizsargājamo koku teritorijā

Aizsargājamo koku teritorijā aizliegts:

  • veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību;
  • novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;
  • mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;
  • iznīcināt dabisko zemsedzi.

Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus. Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja.

Kādi ir sodi par dižkoka nociršanu

DAP 2016. gadā konstatējusi trīs līdzīgus gadījumus, kad patvaļīgi nocirsts dižkoks. Pēdējais no tiem konstatēts Rīgā, kad tika patvaļīgi nocirsta parastā kļava, kas apsekošanas brīdī bija sasniegusi 3,53 metru apkārtmēru (1,3 metrus no sakņu kakla).

Savukārt šogad janvāra sākumā DAP sakarā ar nozāģēto dižtūju Vecumnieku novada Valles pagastā uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību iesaistīto pušu un faktisko apstākļu noskaidrošanai. Tūjas apkārtmērs bija sasniedzis 2,76 metrus, kas šīs sugas kokiem ir ļoti liels. Latvijā Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ir uzskatāma par dižkoku, kopš tās apkārtmērs pārsniedzis 1,5 metrus.

Sodu par dabas pieminekļa – aizsargājama koka (dižkoka) – patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskām personām un no 280 līdz 1400 eiro juridiskām personām.

Labs saturs
28
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI