Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Daudzstāvu dzīvoklim, kurš ir izvietojies trijos stāvos (pagrabā ir sauna, bet pirmajā un otrajā stāvā - dzīvojamās telpas), kadastrālā vērtība nākamgad pieaugs par 40%.
LV portāla infografika; Avots: VZD
Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Vīgante skaidro, ka 18. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 610 "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"", kas nosaka, kā aprēķināmas kadastrālās vērtības nākamajam gadam. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Saeimas lēmumu nākamajā gadā kadastrālo vērtību aprēķinam piemērot 2016. gada kadastrālo vērtību bāzi.
Uz 2016. gada 1. janvāri valstī ir 1 389 227 kadastra objektu, ko veido 1 008 638 zemes vienības, 1 431 785 būves un 2 029 537 telpu grupas jeb dzīvokļi. Izmaiņas skars apmēram 15 000 zemes vienību, 670 ēkas un 6900 dzīvokļus.
Iemesli vērtību maiņai
Šī gada 19. maijā Saeima pieņēma "Grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", ar kuriem pēc jau iepriekš pieņemtiem kadastrālās vērtēšanas pilnveidojumiem (vērtību bāzes izstrāde uz noteiktu atskaites brīdi, kadastrālo vērtību atbilstība 85% apmērā tirgus darījumu cenām, daudzfunkcionālām ēkām tās vecuma izvērtēšana kadastrālās vērtības aprēķinā) izstrādātajai jaunajai kadastrālo vērtību bāzei mainīja tās spēkā pieņemšanas termiņu no 2017. gada uz 2018. gadu. Tas bija nepieciešams, lai Finanšu ministrija līdz 2016. gada beigām izstrādātu risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa politikas pilnveidošanai, jo jaunās kadastrālās vērtības izraisīja būtisku kadastrālo vērtību kāpumu un nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu dzīvojamiem īpašumiem.
Tomēr ne visu jauno normu spēkā stāšanās ir pārcelta. Ir kadastrālās vērtēšanas modeļu pilnveidojumi, kuru ieviešana nav saistāma ar jauno vērtību bāzi, tāpēc tie atbilstoši MK noteikumiem Nr. 610 stāsies spēkā agrāk – jau no 2017. gada.
Iemesli, kāpēc 2017. gada 1. janvārī mainīsies īpašumu kadastrālās vērtības:
Apgrūtinājumu izvērtēšana
Atkarībā no ēkai reģistrētā kultūras pieminekļa statusa tiek piemērots apgrūtinājumu korekcijas koeficients – 0,55 valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkām un 0,65 – vietējas nozīmes kultūras pieminekļa ēkām. Atbilstoši šiem koeficientiem kadastrālā vērtība par 45% tiek samazināta valsts nozīmes, bet par 35% - vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Šobrīd apgrūtinājumu korekcijas koeficientu neietekmē ēkai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētais fiziskā nolietojuma procents.
Jaunie grozījumi paredz, ka no 2017. gada apgrūtinājumu samazinošo koeficientu piemēros valsts vai vietējas nozīmes kultūrvēsturiskajām ēkām, kurām būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30%, nevis visām, kā tas bija līdz šim. Šādas izmaiņas veiktas, jo nekustamā īpašuma tirgus informācijas analīze norāda, ka visiem kultūrvēsturiskajiem objektiem kadastrālo vērtību samazināt nav pamata, bet tikai objektiem sliktā tehniskā stāvoklī.
VZD, izvērtējot tirgus informāciju, secina, ka pastāv sakarība starp cenu vispārējo līmeni, ēkas tehnisko stāvokli un ēkas kultūras pieminekļa statusu. Kā svarīgs cenu ietekmējošs faktors ir ēkas tehniskais stāvoklis, kas saistīts ar ēkas būvēšanas un/vai renovācijas gadu. No tirgus datiem secināms: ja ēka ir labā tehniskā stāvoklī, kultūras pieminekļa statuss ir vērtību paaugstinošs, nevis pazeminošs faktors, savukārt, ja ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, – vērtību pazeminošs faktors, jo nepieciešami lieli ieguldījumi, lai ēku atjaunotu, kā arī sarežģīta ir renovācijas procedūra.
"Atsevišķu daudzstāvu dzīvokļa vērtību līdz 2016. gadam bija nepamatoti samazināta par 40%."
Pašreiz Kadastra informācijas sistēmā informācija par rekonstrukciju apjomiem, kas nodrošinātu renovētu un nerenovētu ēku nošķiršanu, nav pilnīga. Šādu informāciju nespēja nodrošināt arī būvvaldes, skaidro S. Vīgante. Kultūrvēsturiskajām ēkām renovāciju gadījumos kadastrālo vērtību atbilstības uzlabojumu var sasniegt, nepiemērojot apgrūtinājumu korekcijas koeficientu, ja ēka jau ir atjaunota. Ēkas nolietojuma (fiziskā stāvokļa) ietekmi uz ēkas vērtību nosaka ar būves fiziskā stāvokļa korekcijas koeficientu. Koeficienta diapazons ir no 1,0 jaunai ēkai līdz 0,1, ja būves fiziskais stāvoklis (nolietojums) ir 80%. Ja fiziskais stāvoklis ir virs 80%, kas atbilst faktiski nojaucamai ēkai jeb graustam, korekcijas koeficients ir "0" un ēkas vērtība ir "0".
Kultūras pieminekļiem, kas pēc celtniecības laika ir senas ēkas, rekonstrukcijas esamību var atpazīt ar fiziskā nolietojuma starpniecību – atbilstoši būvju kadastrālās uzmērīšanas prasībām atjaunotai ēkai nosaka nolietojumu intervālā no 0% līdz 30%. Šajās robežās noteiktais nolietojums parāda, ka ēka un tās konstruktīvie elementi (jumts, sienas, pārsegumi un pamati) ir labā stāvoklī. Savukārt ēkām, kurām vēl nepieciešama atjaunošana, atkarībā no to stāvokļa nolietojuma intervālu grupas var būt no 30% līdz 60% un no 60% līdz 100%.
Pieaugs līdz 45%
Kultūras pieminekļiem, kuriem Kadastra informācijas sistēmā ēkas fiziskais nolietojums būs reģistrēts robežās no 0% līdz 30%, no 2017. gada 1. janvāra kadastrālā vērtība pieaugs par 45% valsts, bet par 35% - vietējas nozīmes statusa ēkām.
Piemēri
| Objekts | Kultūras pieminekļa statuss | Ēkas nolietojums | Kadastrālā vērtība 2016, EUR | Kadastrālā vērtība 2017, EUR | Izmaiņas | |
| Viesnīca | Rīgā, Miesnieku iela 4 | valsts | 0% | 418 781 | 761 419 | +45% |
| Dzīvojamā māja | Jūrmalā, Rēzeknes pulka iela 5 | valsts | 10% | 206 677 | 375 773 | +45% |
| Tirdzniecības centrs | Liepājā, Vecā ostmala 24 | vietējas | 15% | 349 759 | 538 091 | +35% |
Valstī ir 4000 kultūrvēsturisko ēku, no kurām kadastrālā vērtība pieaugs 670 ēkām, tai skaitā 258 dzīvojamām mājām. Visvairāk šo ēku atrodas Rīgā (277 ēkas), Jūrmalā (120), Daugavpilī (18), Alūksnes novadā (17), Amatas un Dobeles novadā (13), Gulbenes, Jelgavas un Tukuma novadā (11) un citviet.
Apbūves un lauku zeme
Papildus noteikumos veiktie grozījumi paredz atteikties no apgrūtinājuma "Kultūras, vēstures un rekreācijas objekti" apbūves un lauku zemei, kas līdz šim samazināja zemes vērtību. Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamo apgrūtinājumu, t.sk. līdz šim piemēroto kultūrvēsturisko apgrūtinājumu, izvērtējuma kārtība noteikta 2006. gada 18. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Savukārt noteikumu 4. pielikumā ir norādīti konkrēti vērtību ietekmējoši apgrūtinājumu nosaukumi un kodi.
"Pašreiz Kadastra informācijas sistēmā informācija par rekonstrukciju apjomiem, kas nodrošinātu renovētu un nerenovētu ēku nošķiršanu, nav pilnīga."
Atsakoties no apgrūtinājuma "Kultūras, vēstures un rekreācijas objekti" apbūves un lauku zemei, kadastrālo vērtību pieaugums skars 15 014 zemes vienību. No tām 8430 atrodas pilsētās un 6584 – lauku apvidos.
Kadastrālo vērtību pieaugums kultūrvēsturisko apgrūtinājumu turpmākas neizvērtēšanas dēļ var būt dažāds. Ja apbūves zemei kā vienīgais apgrūtinājums bija reģistrēts kultūrvēsturiskais, tad kadastrālā vērtība no 2017. gada pieaugs par 20%. Taču, ja reģistrēti arī citi apgrūtinājumi, tad, iespējams, pieaugums būs mazāks vai pat vērtība nemainīsies. Bez apgrūtinājumiem vērtību izmaiņas var izsaukt arī citos vērtību ietekmējošos datos veiktās izmaiņas, piemēram, pašvaldība lauku zemei mainījusi lietošanas mērķi uz apbūves zemi.
Plašāk ar apgrūtinājumu izvērtējumu var iepazīties šeit.
Piemēri
| ZV adrese/platība | Apgrūtinājums | 2016.g. apgrūtin. koeficients |
Kadastrālā vērtība 2016., EUR | Kadastrālā vērtība 2017., EUR | Izmaiņas | |
| 1 | Daugavpils, Indras iela
|
vietējās nozīmes industriāla pieminekļa teritorija un objekti | 0.8 | 7 227 | 9 034 | +20% |
| 2 | Rīga, Zvejnieku iela
1234 m2 |
|
0.8 | 77 258 | 91 744 | +16% |
| 3 | Aizputes novads, Cīravas pagasts 4,3 ha |
|
0.7 | 3 054 | 3 927 | +22% |
| 4 | Daugavpils novads,
|
|
0.7 | 853 | 853 | 0% |
Pirmie divi piemēri par zemes vienībām pilsētās rāda, ka Daugavpilī kadastrālās vērtības pieaugums būs 20%, jo kultūrvēsturiskais apgrūtinājums ir vienīgais reģistrētais, bet Rīgā pieaugums būs mazāks, jo izvērtēs komunikāciju apgrūtinājumu (pēc aizņemtās platības) esamību.
Trešais un ceturtais piemērs par zemes vienībām lauku teritorijā rāda, ka Cīravas pagastā lauksaimniecības zemei kadastrālās vērtības pieaugums būs 22% (nevis lielākais iespējamais 30%), jo arī pēc aizņemtās platības izvērtēs ceļu un komunikāciju apgrūtinājumus, bet Biķernieku pagastā zemes vienībai kadastrālā vērtība nemainīsies, jo, nevērtējot kultūrvēsturisko apgrūtinājumu, joprojām būs samazinājums par sanitāro aizsargjoslu ap kapiem apgrūtinājumu.
Vairākstāvu dzīvokļu vērtēšana
Nākamajā gadā kadastrālo vērtību izmaiņas skars arī vairākstāvu dzīvokļus daudzfunkcionālās ēkās. Šobrīd dzīvojamās telpu grupas vērtība tiek samazināta, ja dzīvoklis atrodas pagrabstāvā vai pirmajā stāvā. Ja dzīvoklis ir izvietots vairākos stāvos, vērtēšanai līdz šim tika izmantots zemākais piesaistes stāvs. Tā kā lielākajā daļā gadījumu pazemes stāvā atrodas tikai saimniecības telpas (pagrabi, kurtuves, citas palīgtelpas), nevis dzīvoklis, tad veidojās nevienlīdzība novērtējumā salīdzinājumā ar tiem dzīvokļiem, kas tiešām atrodas pagrabstāvā. Lai to novērstu, turpmāk vērtības aprēķinā izmantos augstāko, nevis zemāko dzīvokļa piesaistes stāvu. Tas tiks uzsākts 2017. gadā.
Tā rezultātā kadastrālās vērtības mainīsies kopskaitā ap 6900 daudzstāvu dzīvokļiem visā valstī. Apmēram 4300 dzīvokļiem zemākais ir pirmais stāvs – tiem vērtība pieaugs par 10%. Apmēram 2700 dzīvokļiem zemākais ir pagrabstāvs, un to vērtība pieaugs par 30% vai 40%. Daudzstāvu dzīvokļi, kuriem mainīsies vērtība saistībā ar aprēķina modeļa nosacījuma maiņu, ir praktiski visās pašvaldībās, bet vairāk nekā 100 šāda veida dzīvokļu ir tikai septiņās pašvaldībās – Rīgā (1162), Daugavpilī (994), Jūrmalā (430), Mārupē (280), Liepājā (166), Garkalnē (140) un Ikšķilē (130).
Piemērs. Līdz 2016. gadam vērtība bija nepamatoti samazināta par 10%:
Daudzstāvu dzīvoklis Elizabetes ielā, Rīgā, kurā zemākais ir pirmais stāvs
Dzīvokļa platība 186 m2
1. stāvā ~ 48 m2
2. stāvā ~ 58 m2
3. stāvā ~ 80 m2
Dzīvojamās telpu grupas 2016. gada kadastrālā vērtība 101 799 eiro/prognozētā 2017. gadam - 113 110 eiro.
Piemērs:
Speciālās vērtības
Nākamgad lauku zemei kadastrālās vērtības nemainīsies, pieaugs speciālās vērtības nodokļa vajadzībām. Par 10% speciālā vērtība palielināsies aptuveni 209 tūkstošiem zemes vienību. Pārējiem 114 tūkstošiem zemes vienību izmaiņas būs mazāk nekā par 10%, to skaitā vērtība samazināsies 900 zemes vienībām, bet nemainīsies 17 800 zemes vienību.
Daži piemēri:
| Zemes vienības atrašanās un platība | 2016. gada speciālā vērtība, EUR
|
2017. gada prognozētā kadastrālā vērtība, EUR | 2017. gada prognozētā speciālā vērtība, EUR | Izmaiņas |
| Kandavas novads 3,5 ha |
2 932 | 3 574 | 3 225 | +10% |
| Līvānu novads 8,5 ha |
2 033 | 2 150 | 2 150 | +5% |
| Alūksnes novads 39,95 ha |
10 330 | 10 330 | 10 330 | 0% |
Lauku zemēm tikai nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām speciālo vērtību izmanto no 2016. gada 1. janvāra. To ieviesa, lai kadastrālo vērtību kāpums neizraisītu strauju nodokļa maksājuma pieaugumu. Speciālo vērtību nosaka 10 gadus – no 2016. līdz 2025. gadam, un tās pieaugums ik gadu nepārsniedz 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Speciālo vērtību nosaka lauku zemes vienībai (zemes vienības daļai), kurai platība ir lielāka par trim hektāriem, un vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" (turpmāk – lauku zeme). Ar speciālajām vērtību izmaiņām var iepazīties šeit.
Lauku zemes vienībām, kas neatbilst speciālās vērtības kritērijam, kadastrālā vērtība 2017. gadā (ja nav mainījušies objekta raksturojošie dati) nemainīsies. Tās kopskaitā ir 257 000 lauku zemes vienību.
Prognozētās kadastrālās vērtības
Prognozētas kadastrālās vērtības ir aprēķinātas pēc Kadastrā reģistrēto datu stāvokļa 2016. gada 1. jūnijā, un prognozētie vērtību zonējumi sakrīt ar šobrīd spēkā esošajiem zonējumiem. Prognozētās kadastrālās vērtības un prognozētās speciālās vērtības VZD ir nodevis visām pašvaldībām nākamā gada nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes sagatavošanai.
Iedzīvotāji informāciju par prognozētajām kadastrālajām vērtībām var saņemt, izmantojot maksas e-pakalpojumu "Detalizēti Kadastra teksta dati (bez līgumsaistībām)" portālā "www.kadastrs.lv"". Autorizējies lietotājs par vienreizēju samaksu – 2,85 eiro par katru īpašumu – var saņemt datus par izvēlētā īpašuma aktuālo un 2017. gadam prognozēto kadastrālo vērtību, kā arī virkni citu datu par īpašumu.
Informācija par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejama šeit.
