Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotais projekts "Atbalsts IKT zināšanu kapacitātes paaugstināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), veicinot izaugsmi un inovācijas" ("SKILLS+") paredz dažādu pasākumu īstenošanu, iespējams, seminārus, apmācības, informatīvo materiālu izdošanu u.c., lai pilnveidotu mazo un vidējo komersantu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmes reģionos. Par konkrētām aktivitātēm spriest vēl pāragri, jo nesen ir sākusies projekta pirmā fāze, kurā tiek veikta izpēte, lai saprastu, konkrēti kādas aktivitātes MVU piedāvāt. VARAM sagaida, ka projekta pirmās fāzes gaitā tiks iegūta starptautiskā pieredze un ekspertīze un mērķtiecīgi otrajam projekta posmam tiks saplānoti pasākumi, kas mazinās "digitālo plaisu" starp pilsētas un lauku reģionu MVU un veicinās reģionālo uzņēmējdarbību.
Projekta rezultātā tiks izstrādāts rīcības plāns (katrā projekta partnera dalībvalstī) un apstiprināts valdībā, kurā būs iestrādātas aktivitātes, kas veicinās lauku reģionu MVU atbalsta instrumentu un informācijas par IKT iespējām pieejamību. Plānots, ka uzņēmējiem rīcības plānā tiks paredzēti pasākumi, kas palīdzēs IKT integrēšanai uzņēmumu darbībā, darba kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā.
Konkrētu MVU IKT apmācību aktivitāšu plānošana un īstenošanas grafika precizēšana varētu sākties nākamā gada otrajā pusē.
Kopējais finansējums – 2,5 miljoni eiro
Projekta kopējais finansējums paredzēts 2 462 041 eiro. Latvijai no šīs summas piešķirti 147 000 eiro. Projekts tiks īstenots Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" 2014.-2020. gadam INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmas ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Norvēģijas nacionālais fonds INTERREG EUROPE. Projekta pirmā, izstrādes fāze ilgs trīs gadus - no šī gada aprīļa līdz 2019. gada martam, bet otrā, ieviešanas fāze ilgs divus gadus - no 2019. gada aprīļa līdz 2021. gada martam.
Projektā kopā iesaistīti 12 partneri no 11 valstīm/reģioniem (Latvija, Vācija, Norvēģija, Somija, Čehija, Polija, Spānija, Grieķija, Horvātija, Bulgārija un Ungārija), un tā vadošais partneris ir Vācijas Saksijas Anhaltes Reģionālās attīstības un transporta ministrija.
Sadarbība ar nevalstiskām organizācijām
"Atbildība par e-prasmju un e-komercijas attīstību Latvijā ir dalīta: par e-komerciju atbild Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Savukārt VARAM, ņemot vērā e-pārvaldes un IKT koordinējošo lomu valstī, ir ļoti būtiski, lai sabiedrība ir zinoša un aktīvi darboties spējīga interneta vidē. Lai to nodrošinātu, ir jābūt noteiktai zināšanu bāzei un ir jāattīsta spējas saņemt elektroniskos pakalpojumus. Nav lietderīgi investēt lielus līdzekļus IKT, ja lietotāji tos neizmanto. Līdz ar to iesaistījāmies projektā "SKILLS+", kur augstākā pievienotā vērtība ir sagatavot programmu un aktivitāšu plānu, kas tiks nodrošināts, lai uzņēmumiem, īpaši reģionos, nodrošinātu strukturētu un mērķtiecīgu informācijas pasniegšanu, kas veicinās IKT zināšanu palielināšanu," saka VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis.
"Digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvijas līmenis ir patālu no ES vidējā. E-instrumentus Latvijas uzņēmēji izmanto nepietiekami."
Lai nodrošinātu sekmīgu šī projekta īstenošanu, ir izveidota Latvijas iesaistīto pušu darba grupa. Tajā piedalās pārstāvji no valsts un nevalstiskajām organizācijām – Ekonomikas ministrijas, LIAA, Latvijas plānošanas reģioniem, IT Klastera, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas (LIKTA), Ventspils augstskolas. Kā projekta partneris un padomdevējs piedalās arī Latvijas Universitāte.
MVU e-komercija ir kritiski zema
Digitālajā jomā viens no būtiskiem novērtējumu rādītājiem, ar ko tiek vērtētas un salīdzinātas Eiropas Savienības (ES) valstis, ir DESI (digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss).
"Liela daļa iedzīvotāju ikdienā ērti lieto internetbanku, dažādus elektroniskos pakalpojumus, piemēram, portālā www.latvija.lv izmanto elektronisko dzīvesvietas deklarēšanos. Latvijai arī interneta pieejamībā un izmantošanā kopumā sabiedrībā ES mērogā ir ļoti labi rādītāji. Taču, piemēram, digitālo tehnoloģiju integrācijas jomā Latvijas līmenis ir patālu no ES vidējā. E-instrumentus Latvijas uzņēmēji izmanto nepietiekami," klāsta E. Beļskis.
DESI indekss 2016. gadā, kurā tika vērtēti 2015. gada rādītāji, parāda, ka Latvijas MVU aktivitāte e-komercijas jomā ir kritiski zema. Latvijas uzņēmumi atpaliek no ES visos e-komercijas aspektos, un, salīdzinot ar 2014. gadu, tiešsaistes komercdarbība nav uzlabojusies. E-komercija Latvijā arvien vēl ir maz izplatīta – tikai 38% iedzīvotāju tiešsaistē iegādājas preces vai pakalpojumus (ES vidējais rādītājs ir 53%). Patērētāju uzticēšanās pašmāju un ES tiešsaistes tirgotājiem ir zemāka nekā vidēji ES. Turklāt tikai 8% Latvijas MVU 2015. gadā tirgojās tiešsaistē. ES šis rādītājs ir 16 procenti.
E. Beļskis MVU zemo iesaisti IKT jomā reģionos skaidro ar to, ka uzņēmējiem nav bijusi šāda veida iepriekšējā pieredze. Iespējams, komersantiem tas, ko viņi dara, ir pilnīgi pietiekami – attīstībā tiek sasniegts noteikts līmenis, un tas rada tādu kā komforta sajūtu. Viens ir efektivizēt iekšējos procesus, otrs ir gūt papildu peļņu, attīstīt tirgu, iet plašajā pasaulē. Iespējams, atsevišķiem komersantiem, kas strādā reģionu līmenī, pietrūkst arī svešvalodu vai IT prasmes.
LIKTA: Apmācības vajadzīgas
Arī LIKTA prezidente Signe Bāliņa piekrīt VARAM viedoklim, ka MVU komersantu digitālo prasmju līmenis un digitālo tehnoloģiju integrācija būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, un tas liedz pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz digitālais vienotais tirgus, piemēram, savu preču un pakalpojumu piedāvāšana plašākam interesentu lokam, sekmējot uzņēmuma e-komercijas attīstību.
"Latvijas uzņēmumu e-komercijas attīstība pārrobežu tirdzniecībā, izmantojot digitālos instrumentus, pavērtu iespējas MVU bez tālas ceļošanas, bez lielām investīcijām iekarot tirgu fiziskā veidā."
"Svarīgi, ka Latvijā MVU veido 95% no kopējā uzņēmumu īpatsvara, tāpēc šāds "SKILLS+" projekts un apmācības noteikti ir vajadzīgas. Būtiskas ir tieši reģionālo uzņēmumu apmācības. LIKTA līdz 2020. gadam plāno īstenot jaunu MVU apmācību projektu, tā ietvaros veicot vismaz 6200 komersantu un pašnodarbināto apmācības visā Latvijā," atklāj Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente.
Digitālās prasmes pavērtu plašāku elektronisko tirgu
Līdzīgi par MVU plašajām e-komercijas iespējām spriež arī VARAM pārstāvis: "Latvijas uzņēmumu e-komercijas attīstība pārrobežu tirdzniecībā, izmantojot digitālos instrumentus, pavērtu iespējas MVU bez tālas ceļošanas, bez lielām investīcijām iekarot tirgu fiziskā veidā. Digitālās prasmes ir jāmāk pareizi izmantot un gūt no tās peļņu."
"Projekta pluss ir tas, ka partneri – gan Ekonomikas ministrija, gan LIKTA un citi - pasākumā jau ir iesaistīti no paša sākuma. LIKTA jau tagad īsteno dažādus pasākumus, kas saistīti ar sabiedrības izglītošanu un apmācību IT jomā. Primārais projekta "SKILLS+" mērķis ir iegūt starptautisko līmeni, kā arī sistematizēt mūsu pieredzi un partneru zināšanas pavērst tieši MVU virzienā. Ne tikai iemācīt strādāt ar datoru, bet parādīt, kādas tieši metodes uzņēmējdarbībā ir visefektīvākās, kā gūt no digitālām prasmēm pievienoto vērtību," stāsta E. Beļskis.
Mērķis – komersantus iekustināt
VARAM valsts sekretāra vietnieks vērtē, ka Latvijas IKT nozares zināšanu līmenis ir ļoti augsts: "Nevajag par to kaunēties. Mums ir jālepojas ar saviem sasniegumiem un tie jāizmanto. Mums ir liels izglītotu cilvēku īpatsvars, un IT nozarē ir ļoti nopietni spēlētāji. Mūsu mērķis ir šo kompetenci nodot tālāk komersantiem, lai tie rada jaunu pievienoto vērtību. Projekta "SKILLS+" ietvaros gribam pavērt plašo IKT iespēju lauku, uzlabot reģionālo mazo un vidējo uzņēmumu IKT prasmes un pilnveidot politikas instrumentus. Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi pilnībā varēs izmantot iespējas, ko sniedz vienotais Eiropas digitālais tirgus un digitālā ekonomika."
Vai komersants pēc šī projekta apmācībām kļūs par vadošo interneta tirdzniecības uzņēmumu reģionā? Nez vai, atzīst E. Beļskis. "Efekts un rezultāti parādīsies varbūt pēc pāris mēnešiem, pusgada vai gada. Mūsu mērķis ir iekustināt MVU, un lai komersanti skatās uz citām programmām un ES fondu pasākumiem, kur uzņēmēji var vai nu iepirkt iekārtas, saņemt papildu apmācību vai cita veida atbalstu. Lai mēģina uzzīmēt savu ceļa karti, kādā veidā komersants ies un attīstīs savu uzņēmējdarbību, izmantojot digitālās iespējas."
