Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Ar likuma grozījumiem, ko Saeima pieņēma jau šā gada februārī, no 31. jūlija stājas spēkā izmaiņas, kas nosaka - turpmāk valsts nodrošinās tulku tikai tām fiziskajām personām, kuras civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Tādējādi, kā informē Tieslietu ministrija, tiek sašaurināts un samērots valsts pienākums privāttiesiskos strīdos tiesā uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošināt tulka pakalpojumus.
Kālab grozījumi nepieciešami
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs saistībā ar minētajiem CPL grozījumiem uzsvēris: tie paaugstinās tiesu procesa efektivitāti civillietās. Atteikšanās no obligātās tulku piesaistes arī paātrinās tiesvedību civilprocesā un veicinās attiecīgās tiesas tulku piesaisti kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā.
Savukārt Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone skaidro, ka sociāli maznodrošinātām personām tiek saglabāta bezmaksas tulka palīdzība, taču citiem lietas dalībniekiem pašiem būs jāuzņemas tulka izdevumi, kā arī uzsver, ka jaunais normatīvais regulējums vienlaikus paredz tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai novērstu negodprātīgu tiesību izmantošanu, pieaicinot tulkus - tiesa varēs atteikt atlīdzināt tulka izdevumus, ja lietas dalībnieks, kuram par labu ir piespriežami izdevumi, pārvalda tiesvedības valodu. Tātad turpmāk personām, risinot strīdus tiesā, būs jāuzņemas arī tulka pakalpojuma samaksa – šos izdevumus nesegs valsts (nodokļu maksātāji).
"Tiek sašaurināts valsts pienākums privāttiesiskos strīdos tiesā nodrošināt tulka pakalpojumus. "
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte Dace Vārna uzsver: "Lai lietas dalībnieki nevarētu izmantot tulka neierašanos kā iespēju panākt lietas izskatīšanas atlikšanu, Civilprocesa likuma grozījumi paredz, ka tiesa varēs atlikt lietas izskatīšanu tikai tad, ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu."
Lai lietas dalībnieki būtu informēti par šo jauno kārtību, tiesa pavēstē norādīs, ka tiesvedība notiek valsts valodā un ka lietas dalībniekam ir pienākums pašam nodrošināt tulka palīdzību, ja viņš nepārvalda valsts valodu, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Kam nebūs jāmaksā par tulka pakalpojumiem
Kā jau minēts, valsts arī turpmāk nodrošinās tulka pakalpojumus tām fiziskajām personām, kuras nepārvalda tiesvedības (valsts) valodu un civillietās saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ņemot vērā maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
Ar 31. jūliju no tulka pakalpojumu izdevumu segšanas tiks atbrīvotas personas noteiktās civillietu kategorijās, kur ir prezumējamas grūtības personām atrast nepieciešamos finanšu resursus, lai tiesātos pret nereti ekonomiski spēcīgāku otro pusi (piemēram, darba tiesiskie prasījumi, uzturēšanas saistību lietas), personas ar īpaši aizsargājamo statusu, piemēram, noteiktās lietās attiecībā uz bērniem, lietās saistībā ar personām ar rīcībspējas ierobežojumiem, kā arī saistībā ar vardarbībā cietušām personām.
Fiziskajai personai par tulka pakalpojumu nebūs jāmaksā arī tad, ja tiesa, izvērtējot tās mantisko stāvokli, pieņēmusi individuālu tiesas lēmumu atbrīvot šo personu no tiesas izdevumu samaksas.
Kā maksājami izdevumi par tulka pakalpojumiem
Vienlaikus tulka pakalpojumu apmaksa būs ar lietas vešanu saistīti izdevumi, kurus varēs piedzīt no lietā zaudējušās puses saskaņā ar vispārīgiem CPL noteikumiem. Kā informē TM, izdevumu atlīdzināšanas pienākums atbilst CPL nostiprinātajam principam, ka pusei, kas nepamatoti ierosinājusi strīdu, jāatlīdzina otrai pusei ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
Kā nosaka CPL grozījumi, tulka izdevumi zaudējušai pusei ir jāatlīdzina tikai saistībā ar tulka piedalīšanos tiesas sēdē, nevis ar jebkurām citām darbībām, ko ir veicis tulks sava klienta interesēs ārpus tulkošanas tiesas sēdēs, un arī tikai tad, ja lietas dalībnieks tiesā iesniedzis dokumentus, kas apliecina tulka sniegto pakalpojumu apmaksu.
"Tiesa pavēstē norādīs, ka tiesvedība notiek valsts valodā. "
Šie izdevumi būs jāatlīdzina to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 346 "Noteikumi par atlīdzināmajiem tulka izdevumiem civilprocesā" (kas arī stājas spēkā 31.07.) ir noteiktas tulka izdevumu samaksas normas jeb likmes par tulka izdevumiem par secīgo tulkošanu konkrētā valodu grupā. Minētie MK noteikumi noteic maksimālo likmi par mutiskās tulkošanas stundu (38 konkrēti nosauktām valodām - 30 eiro stundā, kā arī puštu, urdu un citām noteikumos neminētām valodām – 70 eiro stundā).
Kā uzsver TM, ar šādu regulējumu likumdevēja mērķis ir bijis novērst jebkādas pārmērīgas, iespējams, negodprātīgi aprēķinātas izmaksas par tulka sniegtajiem pakalpojumiem, iegūstot pierādījumus ārvalstīs un sakarā ar piedalīšanos tiesas sēdēs.
Jāņem arī vērā, ka minētie ierobežojumi attieksies arī uz jau esošo regulējumu attiecībā uz tulku izdevumiem, iegūstot pierādījumus ārvalstīs.
Kas vēl jāņem vērā saistībā ar tulkiem tiesā
Lai lietas dalībnieki nevarētu izmantot tulka neierašanos kā iespēju panākt lietas izskatīšanas atlikšanu, CPL grozījumi paredz, ka tiesa varēs atlikt lietas izskatīšanu tikai tad, ja tulks neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu, skaidro D. Vārna.
Vēl jāņem vērā, ka tiesa varēs atteikt ar lietas vešanu saistīto izdevumu kompensāciju par tulka palīdzību tiesas sēdē, ja tiesas ieskatā viņa pakalpojumi nav bijuši nepieciešami tādēļ, ka persona pārvalda tiesvedības valodu.
Attiecībā uz pienākumu izskaidrošanu tulkam un brīdināšanu civilprocesa regulējums nav mainījies. Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar Krimināllikumu.
Protams, ir ļoti svarīgi, lai tulks tiesā savu darbu darītu patiešām kvalitatīvi. Kur šādu profesionāli atrast? Likumdevējs nav paredzējis noteikt un rekomendēt tulkojumiem tiesā noteiktus tulkus, norāda TM. Latvijā nepastāv zvērināta tulka institūts, tāpēc informācija par tulkiem visdrīzāk ir iegūstama nevalstiskās organizācijās, piemēram, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrībā, kas par savu mērķi definē tulkošanas jomas attīstību Latvijā, tulkotāju profesionālo kompetenci un kvalifikācijas celšanu.
Vēl TM uzsver, ka lietas dalībniekam, kurš nepārvalda tiesvedības (valsts) valodu, tiesas procesā ir daži pienākumi, kas jāņem vērā:
Tieslietu ministrijas infografika par paredzētajām būtiskajām izmaiņām tulku pakalpojumu nodrošināšanā civilprocesā
