Īres maksā vairs neietver nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomas maksu

Normatīvais akts izstrādāts saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11. pantu, kurā ar 2010. gada 26. jūlija grozījumiem iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi mājas apsaimniekošanas izdevumi.

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 5. pantu dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Likuma 13. panta pirmajā daļā ir nostiprināts pamatnoteikums, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Tādējādi izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru, un saskaņā ar Civillikuma 1469. un 1470. pantu īres maksa ir dzīvojamās telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa.

Likuma 13. panta otrā daļa arī noteic: ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Jaunie MK noteikumi dod iespēju dzīvojamās telpas izīrētājam īres maksas finansiālo pamatojumu balstīt uz šajā normatīvajā aktā iekļauto pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas metodiku.

Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošos pārvaldīšanas izdevumus veido:

1. dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana);
2. normatīvajos aktos noteiktais dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums ēkas atjaunošanai.

Līdz ar to iepriekš dzīvojamās telpas īres maksas pārvaldīšanas izdevumos ietilpstošie maksājumi par likumos noteiktajiem obligātajiem maksājumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un zemes nomas maksu par zemesgabala lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, vairs neietilpst dzīvojamās telpas īres maksas pārvaldīšanas izdevumos un tādējādi arī neveido dzīvojamās telpas īres maksu. Šie maksājumi ir jāsedz papildus dzīvojamās telpas īres maksai, proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai.

Noteikumos iekļautā metodika paredz šādus īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas galvenos nosacījumus:

1. dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošos pārvaldīšanas izdevumus veido:

• dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi, kurus aprēķina, izmantojot izmaksu posteņus no izīrētāja sastādītās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu plānotās izmaksu tāmes kalendāra gadam;
• dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījums ēkas atjaunošanai, kuru aprēķina, izmantojot lineāro metodi, kas paredz, ka dzīvojamās mājas vērtība samazinās vienmērīgi. Saskaņā ar šo metodi dzīvojamās mājas nolietojumu (amortizāciju) aprēķina, dalot dzīvojamās mājas vērtību ar attiecīgās dzīvojamās mājas vidējo kalpošanas ilgumu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kapitalitātes grupai;

1. norādīta formula, pēc kuras aprēķina dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;
2. noteikts, ka dzīvojamās mājas vērtību dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) aprēķināšanai nosaka pēc dzīvojamās mājas kadastra vērtības vai bilances vērtības, ņemot augstāko no abām vērtībām.

Jaunie noteikumi ir papildināti ar īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu daļas aprēķināšanas metodiku, ja dzīvojamo telpu izīrē persona, kas nav dzīvojamās mājas īpašnieks. Šādu risinājumu var piemērot gadījumos, kad dzīvojamās mājas daļa ar pārvaldīšanas līgumu ir nodota pārvaldītāja atbildībā.