Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums un nemaksāšanas sekas

Pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli

Pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ir noteikts likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.pantā, kurā cita starpā noteikts: ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas). Līdzās šim uzskaitījumam regulējums paredz izņēmumus  - nekustamos īpašumus, kurus ar  NĪN neapliek:

1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī sociālās dzīvojamās mājas un sociālos dzīvokļus;

2) ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām;

3) publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;

3¹) valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas inženierbūves: dzelzceļus, pilsētas sliežu ceļus, lidlauku skrejceļus, tiltus, estakādes, tuneļus un pazemes ceļus, ostas un kuģojamos kanālus, piestātnes un piestātnes krastmalas, ostu akvatoriju būves, dambjus, akveduktus, apūdeņošanas un kultivācijas hidrobūves, maģistrālos ūdensapgādes cauruļvadus, maģistrālās sakaru līnijas, maģistrālās elektropārvades līnijas, gāzes sadales sistēmas, spēkstaciju būves, dūmeņus, apgaismes būves un žogus;

3²) fiziskajām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;

3³) autoceļus, ielas un ceļus, ja pašvaldība saskaņā ar šā panta 2.1 daļu savos saistošajos noteikumos nav noteikusi, ka šie objekti ir ar nodokli apliekami, vietējas nozīmes ūdenspiegādes cauruļvadus, vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadus, vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļus;

3⁴) valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošas sporta inženierbūves;

4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu (izņemot šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētos objektus un zemi to uzturēšanai), kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētie reliģiskajām organizācijām piederošie objekti un zeme to uzturēšanai nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli, ja tie netiek izīrēti vai iznomāti. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;

5) saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu — zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas un inženierbūves;

6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;

7) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā zemi, kuru aizņem atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes);

8) nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai;

9) dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība nepārsniedz 25 m2, izņemot garāžas;

9¹) dzīvojamo māju palīgēkas, ja palīgēkas platība pārsniedz 25 m2 un pašvaldība to neaplikšanu ar nodokli ir noteikusi ar saviem saistošajiem noteikumiem, izņemot garāžas;

10) kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai;

11) valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts;

12) ēkas un inženierbūves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

14) valsts īpašumā esošās ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto Nacionālo bruņoto spēku, soda izciešanas iestāžu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glābšanas dienestu, kā arī valsts drošības iestāžu funkciju izpildes nodrošināšanai;

15) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes;

16) ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām;

17) ēkas vai to daļas (telpu grupas) un inženierbūves, kuras izmanto vides aizsardzības vajadzībām, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai;

18) biedrībām un nodibinājumiem piederošas ēkas un inženierbūves saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un apstiprināto sarakstu;

19) Eiropas Savienības militāru vai aizsardzības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldīšanai izveidotā mehānisma ATHENA nekustamo īpašumu Latvijas Republikā;

20) ēkas (telpu grupas), kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas cirks" un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām;

21) ēkas (telpu grupas), kuras ierakstītas zemesgrāmatā uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda un tiek pastāvīgi izmantotas normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai, izņemot saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas (telpu grupas) un šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā minētos objektus.

Savukārt šā likuma 2.pantā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai — šajā likumā noteiktajos gadījumos — lietošanā ir nekustamais īpašums.

No minētā secināms, ka nekustamā īpašuma nodokļa samaksas pienākums var gulties kā uz nekustamā īpašuma īpašnieku, tā arī uz nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju. Savukārt situācijās, kad pašvaldībai piederošais vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs) jeb īrnieks.

Maksāt nekustamā īpašuma nodokli  - īrnieka pienākums

Praksē nereti rodas strīdi par to, kuram ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli situācijās, kad nekustamais īpašums tiek izīrēts citai privātpersonai. Vai tas jādara nekustamā īpašuma īpašniekam, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, vai arī tomēr īrniekam, par kura esamību pašvaldībai, iespējams, nemaz nav zināms?

Atbildot uz jautājumu, jānorāda, ka saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.panta piekto daļu  papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;

2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.

No minētā likuma regulējuma izriet, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks (valdītājs) nolems izīrēt dzīvojamās telpas, pienākums turpmāk maksāt nekustamā īpašuma nodokli un zemes nodokli gulsies uz īrnieku. Šāda kārtība būs spēkā visā noslēgtā īres līguma darbības laikā, un noslēgtajam īres līgumam būtu jābūt reģistrētam zemesgrāmatā. Taču ierakstīt īres līgumu īpašnieka zemesgrāmatā var tikai ar īpašnieka piekrišanu pie zvērināta notāra, uzrakstot nostiprinājuma lūgumu īres līguma nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Tā kā šis pienākums nav noteikts nevienā likumā, praksē pierādās, ka īpašnieki to dara reti un visai negribīgi. Pirmkārt, īpašumu ar zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem ir grūtāk pārdot. Otrkārt, šāds ieraksts apgrūtina nekustamo īpašumu un to būtu grūti dzēst, ja īres līgums noslēgts ar nelabvēlīgu īrnieku, ar ko īres attiecības tiek izbeigtas īsā laikā. Tas nozīmē, ka lēmumu par jebkuras atzīmes dzēšanu pieņem zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis. Jebkādi pārgrozījumi, tai skaitā ierakstu dzēsumi, pieļaujami tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats. Lūgt atzīmes dzēšanu var gan nekustamā īpašuma īpašnieki, gan personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, gan arī tiesas iestādes un citas valsts iestādes un amatpersonas. Galvenais, lai atzīmes dzēšanai būtu tiesisks pamats un visi nepieciešamie dokumenti. Piemēram, atzīme par īres līgumu var tikt dzēsta pēc tam, kad beidzies ar īrnieku noslēgtā īres līguma termiņš. Treškārt, šādi īres ienākumi īpašniekam ir jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā, kas arī ir visai reti izplatīta prakse pret faktisko īres tirgus situāciju.

Arī tad, ja ir noslēgts īres līgums starp telpu īpašnieku un īrnieku, bez līguma reģistrēšanas zemesgrāmatā nekustamā īpašuma nodoklis ir jāsedz īrniekam. Pat, ja īres līgumā NĪN maksāšana nav noteikta, saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" īpašnieks ir tiesīgs no īrnieka to prasīt samaksāt.

Tomēr no 2016.gada jaunā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība Rīgā varētu mudināt īpašniekus vismaz galvaspilsētā veikt īres līgumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tādējādi paredzot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, ja īpašnieks ir juridiska persona un savu īpašumu izīrē fiziskai personai, jo jaunā kārtība paredz paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi dzīvojamām telpām, kas netiek apdzīvotas, ar to saprotot, ja nekustamajā īpašumā nav deklarēta neviena fiziska persona.

Minētais tiešā veidā izriet no likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 12.panta trešās daļas, kurā noteikts: obligātais maksājums maksājams dzīvojamās telpas īres līguma noteiktajā termiņā un kārtībā. Par attiecīgā obligātā maksājuma pamatojumu uzskatāms nekustamā īpašuma nodokli administrējošās pašvaldības institūcijas paziņojums izīrētājam par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumu.

Ņemot vērā, ka vienīgais likumīgais veids tam, kā pašvaldības institūcijas var iegūt informāciju par noslēgtajiem īres līgumiem attiecībā uz dzīvojamajām telpām, ir, ielūkojoties publiskajā reģistrā, t.i., zemesgrāmatā, secināms, ka īres līgumi zemesgrāmatā būtu obligāti reģistrējami, pretējā gadījumā pašvaldības institūcijām minētā informācija būs liegta. Rezultātā dzīvojamo telpu izīrētājs var nonākt  paaugstinātā NĪN maksātāju lokā, jo pašvaldībai nebūs pienākuma uzklausīt vārdiskus apliecinājumus, ka telpas ir izīrētas. Par pierādījumu maksāt pazemināto nodokli nekalpos arī īres līguma uzrādīšana.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmajā daļā noteikti vispārīgi noteikumi nekustamā īpašuma nodokļa likmes noteikšanai. Tā saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes no 0,2% līdz 3% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos, kurus tā publicē līdz pirmstaksācijas gada 1.novembrim. Nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas pārsniedz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, pašvaldība nosaka tikai gadījumā, ja nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Gadījumā ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošos noteikumus nav publicējusi, piemērojama nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas noteikta likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 3.panta pirmās daļas 1.punktā:

 1) 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības:

a) zemei,

b) ēkām vai to daļām,

c) inženierbūvēm;

2) dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:

a) 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro,

b) 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro,

c) 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.

Savukārt personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, noteiktas likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5.pantā. Tā, piemēram, šā panta 1.¹daļā noteikts, ka pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statuss. Turklāt saskaņā ar šā panta trešo daļu pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām.

Jāņem vērā, ka katrā pašvaldībā šie noteikumi un atvieglojumi var būt atšķirīgi, t.i., pašvaldības institūcijām ir likumā noteikta rīcības brīvība lemt par atvieglojumu piešķiršanu kādai nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijai.

Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā tiek regulēta domes saistošajos noteikumos Nr.198. Saskaņā ar minēto noteikumu 4.punktu atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas piešķir šādām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām: 1) personai, kurai ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu piešķirts trūcīgas personas statuss; 2) personai, kurai ar Rīgas Sociālā dienesta lēmumu piešķirts maznodrošinātas personas statuss; 3) vientuļam pensionāram un vientuļam 1. vai 2.grupas invalīdam; 4) pensionāram un 1. vai 2.grupas invalīdam, kuram nav pilngadīgu bērnu un kurš savā dzīvesvietā deklarēts viens vai kopā tikai ar vienu personu, kura ir 1. vai 2.grupas invalīds vai pensionārs; 5) 1. vai 2.grupas invalīdam vai bērnam invalīdam u.c. Kopumā paredzēti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi divdesmit divām nodokļu maksātāju kategorijām.

Kā salīdzinājumu var minēt Jūrmalas pilsētas domes saistošos noteikumus Nr.37, kuros atšķirībā no Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.198 paredzēti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi arī juridiskām personām.

Proti, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.37 7.3.punktu juridiskām personām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi piešķirami, piemēram, par nekustamo īpašumu, kurā veiktā galvenā saimnieciskā darbība ir saistīta ar kūrorta nozari - viesnīcu, kūrortviesnīcu, kempingu, sanatoriju u.c.

Informācija par atvieglojuma piešķiršanu

Atvieglojumu piemērošanai datus par daudzbērnu ģimenes nekustamā īpašuma īpašnieku (nodokļa maksātāju, ja šai personai pašai vai kopā ar laulāto vai tās laulātajam taksācijas gada 1.janvārī ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni, un ja personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem) pašvaldības iegūst automātiski ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību.

Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām, kas dabā vairs nepastāv

Daudzviet eksistē ēkas, kuras dabā vairs nepastāv vai ir tikai drupas, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (jeb kadastrā) tās skaitās, un par tām pašvaldībai ir tiesības prasīt nodokļa maksājumu. Nav noliedzams, ka dokumentu sakārtošana, lai neesošas ēkas dzēstu no kadastra, prasa gan laiku, gan finanšu resursus un visbiežāk īpašnieki šo darbību atliek, jo nevēlas liekus izdevumus.

Tomēr tiem, kas ir nolēmuši sakārtot lietas, būtu lietderīgi zināt, kādas darbības veicamas. Ēku īpašniekam Valsts zemes dienestā jāiesniedz iesniegums un pašvaldības dokuments (izziņa, atzinums, lēmums vai kāds cits) par to, ka ēka dabā neeksistē. Par šīs izziņas izsniegšanu pašvaldība vai tās būvvalde var prasīt  samaksu atbilstoši saviem saistošajiem noteikumiem. Tātad, kamēr Kadastra informācijas sistēmā ēka ar kadastra apzīmējumu ir reģistrēta, tā ir ar nodokli apliekams objekts, iekams nepierāda pretējo.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

Gadās, ka persona dažādu apstākļu dēļ nespēj laikus nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, tad, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un pamatojoties uz nodokļu maksātāja motivētu iesniegumu, pastāv iespēja pagarināt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus un vienoties par samaksas grafiku. Atlikt maksājumu var, griežoties savā pašvaldībā.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 6.panta trešā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodoklis maksājams reizi ceturksnī — ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī — vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā. Kārtējā taksācijas perioda beigu termiņš, kad tiek izsūtīts maksājuma paziņojums par nodokļa gada summu, ir 15.februāris. Taču ar lūgumu atlikt maksājumu nevajadzētu vilcināties, jo, lai pašvaldība pieņemtu šādu lēmumu, arī ir nepieciešams laiks. Katrai pašvaldībai tas var būt atšķirīgs, piemēram, Rīgā lēmums tiek pieņemts viena mēneša laikā, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ termiņu ievērot nav iespējams, termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 8.panta piektā daļa nosaka, ka,  pieņemot savus saistošos noteikumus, pašvaldībai ir tiesības pēc nodokļa maksātāja sociālā stāvokļa un maksātspējas izvērtēšanas pieņemt lēmumu par nodokļa maksājumu atlikšanu attiecībā uz šādiem objektiem: dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, kā arī telpu grupām, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu - garāžām, autostāvvietām, pagrabiem, noliktavām un saimniecības telpām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, kurā persona ir deklarējusi savu dzīvesvietu, un tam piekritīgo zemi līdz nekustamā īpašuma tiesību pārejai citai personai.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta otrā daļa nosaka, ka  noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus, ir tiesīga noteikt nodokļa maksāšanas paziņojumu piespiedu izpildes termiņu, kas nepārsniedz septiņus gadus no nodokļa samaksas termiņa iestāšanās brīža. Piespiedu izpildes termiņa noilgums tiek apturēts likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos [..].

Tātad arī par ilgstošā laikā – septiņu gadu periodā - nesamaksāto NĪN īpašniekam nāksies saskarties ar tiesu izpildītāju, kas vērsīs pret viņu gan nenomaksātā nodokļa parāda piedziņu, gan atbilstoši Civilprocesa likumam parādniekam būs jāsedz tiesu izpildītāja darba izdevumi, tādējādi kopumā summa būs lielāka.

Gan likums, gan MK noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas regulē šo sistēmu, ir spēkā. Tajos nav noteikts datums, līdz kuram atbalsta pasākums īstenojams.          

Nodokļu atbalsta pasākuma piemērošana nekustamā īpašuma nodokļa parādam

Lai gan, visticamāk, vairums īpašnieku, kam krīzes gados bija izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds, valsts piedāvāto iespēju ar nokavējuma naudas vienreizējo atlaišanu ir izmantojuši, jāatgādina, ka tiesiskais regulējums, kas atvieglo nodokļu maksātājiem ekonomiskās krīzes rezultātā radušos nodokļu parāda slogu ar  2012.gada 26.jūlijā pieņemto Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, joprojām ir spēkā un nepieciešamības gadījumā arī ir izmantojams.

Saskaņā ar šo likumu nodokļu atbalsta pasākums ir vienu reizi veicams pasākums nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem izveidojies nodokļu atbalsta pasākuma pamatparāds pēc stāvokļa 2011.gada 1.septembrī un kas nav samaksāts līdz nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienai -  2012.gada 1.oktobrim, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs līdz noteiktam datumam samaksā nodokļu atbalsta pasākuma pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā.

Jānorāda, ka nodokļu maksātājam nodokļu atbalsta pasākuma maksājuma samaksai, iesniedzot iesniegumu par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā, ir tiesības lūgt termiņa pagarinājuma piešķiršanu.

Iesniegums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim ir iesniedzams pašvaldībā, kurā atrodas īpašums.