Kas jāzina par kļavu un bērzu sulu tecināšanu

Var iegūt līdz 300 kilogramiem gadā

Uz bērzu un kļavu sulu ieguvējiem – fiziskām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, attiecas Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.499 "Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā". Saskaņā ar MK noteikumu Nr.499 pielikumu produkta ražotājs kalendāra gadā drīkst piegādāt līdz 300 kilogramiem bērzu un kļavu sulu. Tas nozīmē, ja persona izplata līdz 300 kg sulas, tai nav jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.

Minēto noteikumu izpratnē bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, dažādas garšvielas, cukurs un medus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vērš uzmanību, ka sulu ražotājam jāveic kalendārā gadā tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite. Jādokumentē informācija par produktu nosaukumu, ieguves vietu, realizēto produktu daudzumu kilogramos (dienā un kopā kalendāra gadā), produkta realizācijas datumu un realizācijas vietu. Produktu izplatīšanas vietā jānodrošina uzskaites žurnāls, kuru būs jāuzrāda pēc PVD amatpersonas pieprasījuma. Veicot pārbaudes tirdzniecības vietās, PVD pieprasa uzrādīt reģistrācijas žurnālu un pārliecinās, vai tajā norādītie dati nepārsniedz pieļaujamos apjomus, skaidro PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Konstatējot pārkāpumus, PVD var piemērot sodu par nereģistrētu uzņēmējdarbību.

Ja ražotājs vēlas kalendārajā gadā realizēt vairāk par 300 kg sulas, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.

Kļavu un bērzu sulai jānorāda derīguma termiņš

Pārdošanai paredzēto bērzu un kļavu sulu fasē vienreizlietojamā iepakojumā vai tīros stikla traukos, kuri atbilst normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. MK noteikumu Nr.499 10.punkts paredz, ka bērzu un kļavu sulas var realizēt arī pircēja traukos.

Fasētai bērzu un kļavu sulai uz etiķetes jānorāda tirdzniecības nosaukums "Bērzu sula" vai "Kļavu sula", pievienotās sastāvdaļas, ja tādas ir, tilpums. Svaigai bērzu vai kļavu sulai jānorāda derīguma termiņš "Izlietot līdz...", bet raudzētai bērzu vai kļavu sulai jānorāda "Ieteicams līdz...". Tāpat uz etiķetes jābūt informācijai par uzglabāšanas apstākļiem, produkta ražotāja vārdu, uzvārdu un adresi. Raudzētas bērzu un kļavu sulas tirdzniecības nosaukumam pievieno papildu norādi "raudzēta".

"Sulu tecināšanai jāizvēlas koks, kura diametrs urbšanas vietā ir virs 40 centimetriem."

Ja tiek tirgotas nefasētas sulas, to realizācijas vietā jābūt norādei "Bērzu sula" vai "Kļavu sula", sulas derīguma termiņam "Izlietot līdz..." un produkta ražotāja vārdam, uzvārdam un adresei.

Normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, pēc kuriem vadoties ražotājs varētu konstatēt, kādu derīguma termiņu norādīt. Kā skaidro PVD pārstāve: "Bērzu sulas derīguma termiņu, tāpat kā jebkuram citam pārtikas produktam, nosaka bērzu sulas "ražotājs" jeb cilvēks, kas to ir tecinājis un realizē tirgū. Derīguma termiņu nosaka, vadoties pēc tā, cik ilgi produkts nezaudē savas īpašības, ir nekaitīgs un drošs patērētājam."

Par kvalitāti vislabāk pārliecināties pagaršojot

Bērzu un kļavu sulas, tāpat kā savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un augus, aizliegts iegūt teritorijās, kas atrodas tiešā piesārņojuma avota tuvumā, piemēram, aizsargjoslās gar ielām, autoceļiem, dzelzceļiem, visu veidu sanitārajās aizsargjoslās, mežos pilsētu administratīvajā teritorijā, un var radīt pārtikas piesārņojuma risku. Citu ierobežojumu bērzu un kļavu sulu iegūšanai nav. Protams, jāņem vērā, ka, ja sulas plānots iegūt no kokiem, kas atrodas citu personu īpašumā, jāsaņem koku īpašnieka atļauja.

Sulu ieguves un pildīšanas procesā jāievēro higiēnas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikumā. "Sulu tecinātājiem jāievēro higiēnas prasības tādā veidā, lai nepieļautu produkta piesārņojumu. Sulas jātecina tīros traukos, nodrošinot aizsardzību pret laikapstākļiem un apkārtējās vides piesārņojumu," komentē I.Meistere.

Iegādājoties bērzu un kļavu sulas, pircējam lielā mērā jāpaļaujas uz pārdevēja godaprātu, ka pārdota tiešām tiek sula, nevis saldināts ūdens. Vislabākais un, šķiet, arī vienīgais veids, kā var pārliecināties par sulu kvalitāti, ir tās pagaršot. PVD aicina patērētājus pirms sulu iegādes rūpīgi novērtēt, vai trauki, kuros tiek tirgotas sulas, ir tīri vai ir nodrošināta visa informācija par produktu – ražotājs (nosaukums vai personas vārds un uzvārds, adrese), kā arī derīguma termiņš.

Sulas var tecināt arī valsts mežā

Tāpat kā Ziemassvētkos katrs iedzīvotājs drīkst bez maksas valsts mežā nocirst tikai vienu eglīti, līdzīgi arī sulu laikā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajās teritorijās kļavā vai bērzā katrs iedzīvotājs bez maksas var izveidot tikai vienu urbumu, informē LVM komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks. Urbumus nedrīkst izdarīt kokiem, kas aug dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

"Pēc sulu tecināšanas beigām urbums jāaiztaisa ciet ar koka tapu."

Latvijas valsts mežos augošajos kokos sulu tecināšanai ir iespēja izdarīt arī vairāk nekā vienu urbumu, bet tas ir maksas pakalpojums saskaņā ar LVM cenrādi. "Tiek noslēgts pirkuma līgums, un LVM meža iecirkņa darbinieki ierāda vietu, kur urbumus var veikt ar vismazāko kaitējumu mežam. Lai saņemtu šādu atļauju, aicinām iedzīvotājus sazināties ar attiecīgo LVM mežsaimniecību, kuras teritorijā sulas tiks iegūtas," par atļaujas iegūšanu skaidro A.Sedlenieks.

Jāņem vērā, ka par neatļautu sulu tecināšanu Valsts meža dienests var uzlikt sodu par patvaļīgu koku bojāšanu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.pantu par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu no 70 līdz 700 eiro.

Pret koku jāizturas saudzīgi

Izvēloties kļavu vai bērzu sulas tecināšanai, jānovērtē, vai koks ir piemērots šai "procedūrai". Jāņem vērā, ka no viena un tā paša koka sulas nevajadzētu tecināt ik gadu, ir jāļauj kokam atkopties.

Sulu tecināšanai jāizvēlas koks, kura diametrs urbšanas vietā ir virs 40 centimetriem. Šādi koki jau ir izauguši, un tuvākā nākotnē tos, visdrīzāk, nocirtīs. "Jāsaprot, ka katrs urbums rada risku inficēt koku ar trupi. Pašu urbumu vajadzētu izdarīt ne augstāk par 50 cm no zemes un urbt ar ne pārlieku resniem urbjiem. Ieteicams izmantot urbi, kas nav resnāks par 20 milimetriem, un urbumu veidot ne dziļāku par 10 cm. Ja pirms urbšanas tiek notēsta kreves miza, vajadzētu uzmanīties, lai tā netiek notēsta pilnībā līdz stumbram. Pēc sulu tecināšanas beigām urbums obligāti ir jāaiztaisa ciet. Tas jāveic ar koka tapu, kas atbilst urbuma diametram vai nedaudz lielāku," skaidro LVM pārstāvis.

Pēc urbuma veikšanas un sulas tecēšanas laikā koks regulāri jāapseko, ieteicams divas reizes dienā, lai nepieļautu situāciju, ka sula līst pāri traukam uz zemes.