Otrdiena,
24. janvāris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kā aprēķināt maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem?


Jānis Kalns
29.10.2015

ĪSUMĀ

  • 30.septembrī stājās spēkā jauni MK noteikumi Nr.524, kas  noteic, kā aprēķināma un uzskaitāma katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
  • MK noteikumi neprasa tūlītēju pāreju uz jauno aprēķinu kārtību. Tikai tad, ja tiek slēgts jauns līgums ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par attiecīgo pakalpojumu, tajā nepieciešams ietvert regulējumā noteikto metodiku vai kritērijus.
  • Jaunajos noteikumos paredzēta dažādas maksājamās daļas noteikšanas kārtība atkarībā no tā, vai telpu grupas statuss ir dzīvoklis, nedzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca. Tas saistīts ar šo telpu grupu atšķirīgajiem lietošanas veidiem.
  • Iedzīvotāju ērtībai MK noteikumos ir ietvertas 20 dažādas metodikas, no kurām dzīvokļu īpašnieki varēs izvēlēties piemērotāko paņēmienu maksājamās daļas aprēķināšanai par siltumenerģiju vai dabasgāzi.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +5 -0

Pirms vairākiem gadiem akcijas „Karstie rēķini” laikā tika apsekoti vairāk nekā divi tūkstoši komunālo maksājumu rēķinu. Šis pētījums apstiprināja, ka dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki bieži vien neizprot, par ko viņi īsti maksā un kā veidojas pakalpojumu tarifi. Tāpat tika secināts, ka nav vienotas šo aprēķinu metodikas, neskaidra ir arī aprēķinu sistēma.

Septembra vidū pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" noteic, kā aprēķināma un uzskaitāma katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.

MK noteikumus papildina 20 pielikumi

Jaunajos MK noteikumos, kas stājās spēkā 30.septembrī, un šā normatīvā akta 20 pielikumos ir ietvertas metodikas un kritēriji, kā aprēķināma maksa par siltumenerģijas vai dabasgāzes piegādes pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašnieki maksājamās daļas aprēķināšanai varēs izvēlēties sev piemērotākās metodikas.

Turklāt šī kārtība ir piemērojama gan tiešajos norēķinos, gan arī tad, ja norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību. Jāuzsver, ka regulējums neprasa tūlītēju pāreju uz jauno aprēķinu kārtību. Tikai tad, ja tiek slēgts jauns līgums ar dzīvojamās mājas īpašniekiem par attiecīgo pakalpojumu, tajā vajadzēs ietvert regulējumā noteikto metodiku vai kritērijus.

Savukārt dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā nepārņemtās mājās, ja vien viņi paši vai pārvaldnieks nebūs lēmis par jauna pakalpojuma līguma noslēgšanu, dzīvokļu īpašnieka maksājamā daļa par saņemto pakalpojumu tiks noteikta, ievērojot citus noteikumus - MK noteikumus Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".

"Dzīvokļu īpašnieki maksājamās daļas aprēķināšanai varēs izvēlēties sev piemērotākās metodikas."

Šajos noteikumos jau ir sīki definēts, kā veicama samaksa par daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamajiem siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ja tos sniedz ar valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības starpniecību. Šajos noteikumos iekļautais regulējums ir piemērojams līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

Papildus iepriekš minētajam jaunie MK noteikumi Nr.524 paredz dažādas maksājamās daļas noteikšanas kārtību atkarībā no tā, vai telpu grupas statuss ir dzīvoklis, nedzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca. Tas saistīts ar šo telpu grupu atšķirīgajiem lietošanas veidiem; proti, ja dzīvojamo telpu grupas lietošanas mērķis ir dzīvošana, tad nedzīvojamo telpu grupu - mākslinieku darbnīcu vai nedzīvojamo telpu - lietošanas mērķi katrai ir atšķirīgi. Nedzīvojamās telpas galvenokārt izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, savukārt mākslinieka darbnīcu var izmantot gan mākslinieka radošai darbībai, gan arī dzīvošanai.

Kā maksāt par ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanu

Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem kopējo dzīvojamās mājas īpašniekiem piegādātā ūdens daudzumu nosaka, ņemot vērā šīs mājas ūdens uzskaites mezglā (kas izvietots uz ūdensvada ievada ēkā vai līdz ūdensvada ievadam ēkā) uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu.

Savukārt maksājamo daļu par piegādāto ūdeni dzīvojamās mājas īpašnieki var noteikt vairākos veidos:

  • izmantojot ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās, kas atbilst normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām;
  • neizmantojot ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās.

Ja ūdens patēriņa skaitītājus neizmanto, maksājamo daļu par ūdeni var noteikt:

  • atbilstoši dzīvokļu, nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu skaitam;
  • atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošo dzīvojamās mājas domājamo daļu apmēram.

Ja izmanto ūdens patēriņa skaitītājus, maksājamo daļu par piegādāto ūdeni nosaka atbilstoši dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumam.

Tomēr visiem ir zināms, ka bieži veidojas pat ievērojama starpība starp dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā uzstādītā mēraparāta rādījumu un ūdens patēriņu, ko uzrāda dzīvokļos, nedzīvojamās telpās un mākslinieka darbnīcās uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji. To var izraisīt cauruļu avārijas, dzīvokļu īpašnieku ne visai godīga rīcība ar dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem, arī citi iemesli. Taču viens ir skaidrs – ūdens piegādātājam par kopumā patērēto ūdeni vajadzēs maksāt atbilstoši tā dēvētā mājas ienākošā skaitītāja rādījumiem. 

Ko darīt ar radušos starpību? MK noteikumi noteic, ka dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par ūdens patēriņa starpības segšanu šādos veidos:

  • atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;
  • proporcionāli dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādītā skaitītāja rādījumam;
  • atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram.

MK noteikumi paredz arī situāciju, ka šo starpību sedz dzīvokļu īpašnieki, kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu dzīvojamās mājas īpašnieka noteiktajā termiņā (bet ne mazāk kā trīs mēnešus pēc kārtas), nav uzstādījuši ūdens patēriņa skaitītājus dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās, kā arī 

atkārtoti nav ļāvuši veikt dzīvoklī, nedzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, vai kuru dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka tie ir bojāti vai nav noplombēti (vai plombējums ir bojāts), vai arī tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.

"Dažkārt atsevišķi dzīvokļu īpašnieki uzskata – nemaksāju par ūdeni un nemaksāšu arī turpmāk, un savā mājoklī jūs neielaidīšu," saka Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. "Tagad dzīvojamo māju apsaimniekotāji var uzsākt tiesas procesu par šāda īpašuma atsavināšanu. Tāpēc nokārtot rēķinus ir izdevīgāk nekā zaudēt savu īpašumu."

Arī maksājumu sadalei par sadzīves atkritumu izvešanu un asenizāciju dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot vairākas metodes. Maksājuma daļu var aprēķināt

  • atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam,
  • atbilstoši katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram,
  • dzīvoklī dzīvojošo vai deklarēto personu skaitam.

Jauna metodika maksājumiem par siltumenerģiju vai dabasgāzi

Pretstatā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem un sadzīves atkritumu izvešanas maksājamās daļas noteikšanas kritērijiem līdz šim ar normatīvo aktu nav bijušas apstiprinātas metodikas, kā ir nosakāma maksājamā daļa par siltumenerģiju vai dabasgāzi. Atsevišķos gadījumos tās ir publicētas metodisku materiālu vai ieteikumu veidā.

Tāpēc iedzīvotāju ērtībai MK noteikumos ir ietvertas 20 dažādas metodikas, no kurām dzīvokļu īpašnieki varēs izvēlēties piemērotāko paņēmienu maksājamās daļas aprēķināšanai par siltumenerģiju vai dabasgāzi.

Piemēram, nosakot maksājamo daļu par siltumenerģiju, dzīvojamās mājas īpašnieki, ņemot vērā nama ievadā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumu, varēs vienoties par piegādātās siltumenerģijas kopējo izmaksu sadalīšanu atbilstoši dzīvokļa, nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas iekštelpu platībai saskaņā ar šo MK noteikumu 1.pielikumu.

"Nokārtot rēķinus ir izdevīgāk nekā zaudēt savu īpašumu."

Taču jāņem vērā, ka jebkuru no 20 normatīvajā aktā ietvertajām metodikām iespējams piemērot tikai tad, ja dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma tehniski nodrošina attiecīgā siltumenerģijas patēriņa veida izmantošanu, kā arī ievērojot dzīvojamā mājā esošās siltumenerģijas uzskaites iespējas, izņemot metodiku, kas paredz maksājamās daļas par siltumenerģiju noteikšanu, vadoties no kritērija - ēkas apkurināmās platības kvadrātmetrs.

Ja, nosakot maksājamo daļu, tiek izmantota siltumenerģijas uzskaites (sadales) kārtība, kas nav minēta MK noteikumu pielikumos, dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties arī par citas metodikas izmantošanu, ja vien tiek ievēroti pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi.

"Jaunie Ministru kabineta noteikumi piedāvā lielu skaitu risinājumu, aprēķinot siltumenerģijas patēriņu dzīvojamā mājā," skaidro SIA "Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde" valdes loceklis Juris Vidžis. "Taču mājas īpašnieki var izveidot savas siltuma patēriņa uzskaites un samaksas metodikas, kuru ietvaru strikti nosaka jaunie MK noteikumi. Pašlaik šīs metodikas ir īpaši aktuālas. Taču siltuma piegādes un uzskaites tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un visai iespējams, ka noteikumos iekļautās divdesmit metodes pēc gada būs jau novecojušas. Tas nozīmē, ka MK noteikumus vajadzēs regulāri grozīt.

Diemžēl Latvijā nav izveidota institūcija, kura pētītu šīs metodes un jau esošām pievienotu jaunas. Mums ir labi piemēri, taču tie paliek nesadzirdēti un ar tiem nevar iepazīties plašs namu īpašnieku un apsaimniekotāju loks. Tepat mūsu kaimiņos – Lietuvā – šāda iestāde ir nodibināta. Tā izvērtē uzkrāto pieredzi un ar to iepazīstina namu apsaimniekotājus visā valstī."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'apsaimniekošana  'Lietuva  

  Ieteikt:  +5
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes pārtika piesārņojums pirkuma_līgums policija poliklīnika politika profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesneši tirdzniecība tūrisms vadītāja_apliecība vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti