Pirmdiena,
26. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vai drīkst ķīlā ņemt pasi, un kas var pieprasīt tās kopiju?  2


Vineta Vilcāne,
LV portāls

22.09.2015

ĪSUMĀ

  • Pases, personas apliecības kopiju ir tiesības iegūt un glabāt tikai tām iestādēm, kurām šādas tiesības ir tieši paredzētas kādā ārējā normatīvajā aktā.
  • Personu apliecinoša dokumenta kopijas pareizību neapliecina, un kopija neiegūst juridisku spēku.
  • Ar pases vai personas apliecības kopiju persona savu identitāti apliecināt nevar.
  • Pasi un personas apliecību nodot vai pieņemt ķīlā nedrīkst.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +8
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +8 -0

Nevienam vien iedzīvotājam ir nācies saskarties ar situāciju, kad, slēdzot dažādus līgumus, pērkot preces vai pakalpojumus, tiek pieprasīta personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības) kopija. Reizēm mēdz būt situācijas, kad pakalpojumu sniedzēji, piemēram, velosipēdu noma, ķīlā lūdz atstāt personu apliecinošu dokumentu kā garantu, ka klients velosipēdu atdos atpakaļ. Kas un kādos gadījumos var pieprasīt personu apliecinoša dokumenta kopiju, un vai vienmēr šāda prasība ir jāpilda?

Ne visiem atļauts pieprasīt personu apliecinoša dokumenta kopiju

Personu apliecinoša dokumenta kopijas iegūšana ir ātrākais un nekļūdīgākais veids, kā iestādei vai institūcijai saglabāt informāciju par personu. Tā ir visai izplatīta prakse, bet ne visos gadījumos pieļaujama.

Uz vaicāto, kādas iestādes un kādos gadījumos ir tiesīgas pieprasīt iesniegt personu apliecinoša dokumenta kopiju, Datu valsts inspekcija (DVI) sniedz šādu atbildi: "Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3.punktu un 10.panta pirmās daļas 2.punktu pases kopiju vai personas apliecības kopiju ir tiesības iegūt un glabāt tikai tām personām, kurām šādas tiesības ir tieši paredzētas kādā ārējā normatīvajā aktā."

Piemēram, tiesības un pat pienākums izgatavot personu apliecinošu dokumentu kopiju ir augstskolām un koledžām, izveidojot studējošā personas lietu, to nosaka Augstskolu likuma 46.panta septītās daļas 3.punkts. Tāpat pases un personas apliecības kopijas tiesīgas iegūt un glabāt ir kredītiestādes un finanšu iestādes (bankas, naudas aizdevējsabiedrības). Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 14.pantu kredītiestādes un finanšu iestādes, uzsākot darījuma attiecības vai darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

Personu apliecinošu dokumentu kopijas mēdz pieprasīt arī darba devēji, slēdzot darba līgumu. Tas gan nav paredzēts, jo Darba likuma 35.pants par darba līguma sagatavošanai nepieciešamajiem dokumentiem noteic, ka pretendentam ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Pases vai personas apliecības kopijas iesniegšanu darba devējam likums neparedz.

Līdz ar to iestādes, kurām normatīvie akti nenosaka tiesības pieprasīt pases un personas apliecības kopijas, nedrīkst lūgt iesniegt šo dokumentu kopijas. Tā vietā nepieciešamie dati par personu no uzrādītā dokumenta ir jānoraksta. Ja māc šaubas, vai attiecīgā iestāde drīkst pieprasīt dokumenta kopiju, var sazināties ar Datu valsts inspekciju.

Personu apliecinoša dokumenta kopijai nav juridiska spēka

Dokumentu juridiskā spēka likuma 6.panta trešā daļa noteic, ka personu apliecinoša dokumenta kopijas pareizību neapliecina un kopija neiegūst juridisku spēku. Ar pases vai personas apliecības kopiju persona savu identitāti apliecināt nevar, to var izdarīt, tikai uzrādot pašus dokumentus. Līdz ar to, uzrādot personu apliecinoša dokumenta kopiju, nav iespējams nedz līzingā paņemt kādu preci, nedz iestāties augstskolā, nedz slēgt kādus citus līgumus un vienošanās. Diemžēl nav izslēgts, ka negodprātīgi cilvēki pretlikumīgām darbībām cenšas izmantot arī citu personu pases vai personas apliecības kopijas. Ja rodas aizdomas, ka dokumenta kopija izmantota ļaunprātīgiem nolūkiem, ir jāvēršas Valsts policijā.

"Pases kopiju notariāli neapstiprina."

Apliecinātai dokumenta kopijai ir analogs juridiskais spēks kā dokumentam, no kura kopija iegūta. Līdz ar to, apliecinot pases vai personas apliecības kopiju, personas rīcībā vienlaikus atrodas divi vienādi personu apliecinoši dokumenti. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu personas rīcībā vienlaikus var būt tikai viena personas apliecība un viena pase.

Mēdz būt gadījumi, ka ārvalstu iestādes pieprasa notariāli apliecinātu pases kopiju. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem personu apliecinošu dokumentu kopijas netiek notariāli apliecinātas. Šādā gadījumā jādodas uz kādu no Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) nodaļām un jāsaņem izziņa no Latvijas Iedzīvotāju reģistra, kas apliecina, ka personai izsniegta konkrētā pase. Šo izziņu jāiesniedz attiecīgajai ārvalstu institūcijai.

Pasi un personas apliecību ķīlā ņemt nedrīkst

Personu apliecinošs dokuments ir Latvijas valsts īpašums, persona, kurai pase vai personas apliecība izsniegta, ir personu apliecinoša dokumenta turētājs un nes atbildību par šī dokumenta saglabāšanu. Tādēļ fiziskai personai kā personu apliecinoša dokumenta turētājam attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu netiek piemērotas Civillikuma 927.pantā noteiktās īpašnieka tiesības, tā nevar brīvi pēc saviem ieskatiem rīkoties ar pasi un personas apliecību. Un personu apliecinoša dokumenta lietošanā fiziskai personai ir jāievēro Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktās prasības.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 15.pants aizliedz pasi un personas apliecību nodot vai pieņemt ķīlā. Līdz ar to, ja pakalpojuma sniedzējs vai preces pārdevējs kādu no šiem dokumentiem pieprasa atstāt uz laiku kā garantiju, ka pircējs pildīs savas saistības, tas nav jādara – šāda rīcība ir pretlikumīga. Turklāt Personu apliecinošu dokumentu likuma 12.pants noteic, ka personu apliecinoša dokumenta turētāja pienākums ir glabāt attiecīgo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā.

"Uzrādot personu apliecinoša dokumenta kopiju, līgumu slēgt nevar."

Normatīvajos aktos ir atsevišķi izņēmumi, kad attiecīgie dienesti drīkst izņemt personu apliecinošu dokumentu – tie noteikti Personu apliecinošu dokumentu likuma 14.pantā. Bez termiņa ierobežojuma personu apliecinošu dokumentu drīkst izņemt dokumenta izdevējiestāde, tās pilnvarota institūcija, Valsts policija un Valsts robežsardze. Šāda rīcība atļauta gadījumos, ja persona dokumentu ieguvusi nelikumīgi vai lieto dokumentu, par kura nozušanu iepriekš ziņojusi, vai arī, mainoties personas tiesiskajam statusam, tā dokumentu likumā noteiktajā kārtībā nav nodevusi.

Tāpat personu apliecinošu dokumentu izņem personām, kuras ilgāk par trim stundām aiztur par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Personu apliecinošu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis (apcietinājums) vai sods (brīvības atņemšana vai arests), vai administratīvais arests, nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā. Personu atbrīvojot, tai atdod izņemto pasi un/vai personas apliecību. Šie ir vienīgie likumā noteiktie gadījumi, kuros drīkst personai pieprasīt nodot savu personu apliecinošo dokumentu.

Ja nepieciešams noformēt vīzu

Iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir tikai pase, nākas saskarties ar liekiem apgrūtinājumiem, formējot vīzu ceļošanai uz ārvalstīm. Uz vairākām dienām pase jānodod ārvalsts iestādei vīzas izgatavošanai. Situācija var izvērsties diezgan nepatīkama, ja šajā laikā, piemēram, jāapmeklē ārsts vai nepieciešams veikt darījumus klātienē bankā. Bez personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas pakalpojumus saņemt nav iespējams. Vienīgā izeja šādās situācijās ir noformēt otru personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību.

Situācijas ar vīzu sagatavošanu bija vien no papildu argumentiem, kādēļ 2012.gadā ieviesa otru personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību, norāda PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. "Šobrīd personai vienlaikus var būt viena derīga pase un viena derīga personas apliecība. Ja pasi ir nepieciešams iesniegt vai nosūtīt uz citas valsts vēstniecību vai konsulātu vīzas saņemšanai, tad persona var noformēt personas apliecību un ikdienas vajadzībām izmantot to," paskaidro I.Treiguts.

Kopumā PMLP neatbalsta tādu vīzu izsniegšanas kārtību, kas paredz ilgstoši aizturēt personas pasi, un tās pārsūtīšanu pa pastu. "Tomēr bieži vien tas saistīts ar ērtāka pakalpojuma nodrošināšanu klientam – vīzu iespējams saņemt attālināti tā vietā, lai dotos klātienē uz attiecīgās valsts vēstniecību vai konsulātu citā valstī," informē PMLP.

Par neatļautām darbībām soda

Fiziskajām un juridiskajām personām, kuras aiztur personu apliecinošu dokumentu un pieprasa tā kopiju, bet nav tiesīgas to darīt, jārēķinās ar sekām. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.pantu par personu apliecinoša dokumenta nelikumīgu atņemšanu, kā arī par personu apliecinoša dokumenta pieņemšanu ķīlā uzliek naudas sodu no 70 līdz 140 eiro. Savukārt par prettiesisku personu apliecinošu dokumentu kopiju izgatavošanu DVI var attiecīgo personu saukt pie administratīvās atbildības par pārkāpumu. Sods par šādu pārkāpumu noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7pantā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +8
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti