Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Sākot ar 2017.gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu, ja:
Šāds pienākums noteikts pērn decembrī pieņemtajos grozījumos likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.pantā (Nodokļu maksātāju pienākumi).
12.augustā ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.403 par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju, tajā norādāmajām ziņām un ar aizpildāmo veidlapu/deklarāciju pielikumā. Informatīvajā deklarācijā līzinga/kredīta devējs norādīs, kas ir maksātājs (vārdu, uzvārdu, personas kodu un maksājuma summu). Tātad – informācija tiks sniegta nevis par to cilvēku, kurš noslēdzis līzinga/kredīta līgumu, bet gan par to, kurš reāli veic maksājumus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, sākot ar 2016.gadu, nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, tai skaitā kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, izņemot kredītiestādes, ir pienākums ik gadu līdz 1.februārim iesniegt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā informatīvo deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta maksājumiem.
VID Nodokļu pārvalde īpaši vērš uzmanību uz to, ka pirmo reizi informatīvā deklarācija jāiesniedz līdz 2016.gada 1.februārim par 2015.gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī veiktajiem fiziskās personas līzinga/kredīta maksājumiem, kuru summa attiecīgajā mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma minēto mēnešu laikā pārsniedz 1440 eiro.
Sākot ar 2017.gadu, informatīvā deklarācija par fizisko personu jāiesniedz ik gadu, ja fiziskās personas kredīta un/vai līzinga maksājuma summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu maksājumu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro.
VID norāda: līzinga vai kredīta maksājums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš maksājums, kuru līzinga vai kredīta ņēmējam ir pienākums veikt līzinga vai kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam uz līzinga vai kredīta līguma vai ar to saistītā līguma pamata, tai skaitā komisijas maksa, procenti un līgumsods.
Kam ir pienākums deklarēt maksājumus, un kāpēc tā nav bankām?
Likums paredz deklarēšanas pienākumu līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot kredītiestādes.
Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, uz 2015.gada februāri speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmušas 56 kapitālsabiedrības.
MK noteikumu anotācijā skaidrots, ka papildus kapitālsabiedrībām, kuras ir saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 1.1daļas 2. un 3.punktu tiesības sniegt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, nesaņemot PTAC speciālo atļauju (licenci), ir arī ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, kas piedāvā norēķināties par preču vai pakalpojumu iegādi atlikta maksājuma, aizdevuma vai citas tamlīdzīgas finansiālas vienošanās veidā, nepiesaistot trešās personas finansējumu, kā arī komersantam, kurš saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, preču vai pakalpojumu iegādei piedāvā slēgt tikai tādus patērētāja kreditēšanas līgumus, saskaņā ar kuriem netiek maksāti procenti vai citi papildu maksājumi.
Uz jautājumu, kāpēc likums no šī pienākuma – informatīvās deklarācijas sniegšanas, ja pārsniegta maksājuma noteiktā robežsumma, – izslēdz kredītiestādes, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā referente Ieva Pužule izklāsta: kredītiestādes atbalsta ēnu ekonomiskas apkarošanas centienus un informācijas apmaiņa starp VID un kredītiestādēm jau ir noteikta normatīvajos aktos (likums "Par nodokļiem un nodevām", likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Kredītiestāžu likums). Turklāt kredītiestādēm ir saistoši stingri noteikumi to klientu naudas līdzekļu izcelsmes noskaidrošanai, un šo noteikumu ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Arī VID norāda: kredītiestāžu darbību, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību, uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tādējādi pastāv strikti nosacījumi, kas liek kredītiestādēm jau sākotnēji pārliecināties par kredītņēmēja ienākumu atbilstību.
Kāpēc robežsumma ir 360 eiro?
Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieskatā, fizisko personu skaits, kas gadā veic maksājumus 4320 eiro apmērā un par kurām būs jāziņo VID, kopumā varētu būt samērā mazs. Tas galvenokārt varētu attiekties uz hipotekāro kredītu un līzinga pakalpojumu sniedzējiem, jo saskaņā ar apkopotajiem datiem šajos darījumos vidēji izsniegtā summa pārsniedz 4320 eiro. Saskaņā ar vienu noslēgto kreditēšanas līgumu vidējā izsniegtā kredīta summa 2014.gada 1.pusgadā bijusi šāda: distances kredīti – 176,31 eiro; patēriņa kredīti – 312,48; līzings, noma un citi ar transportlīdzekļa ķīlu nodrošināti kredīti – 6387,61; hipotekārie kredīti – 7996,08; kredīti pret kustamas lietas ķīlu – 53,97 eiro.
PTAC norādījis, ka šie ir ilgtermiņa kredīti un tādēļ arī visa izsniegtā summa ir jāatdod vairāku gadu laikā saskaņā ar atmaksas grafikiem. Tādējādi deklarēšanas pienākums varētu skart katru no tirgus dalībniekiem, tomēr vienlaikus samērā mazu fizisko personu skaitu, jo tas attieksies uz tām fiziskajām personām, kuras saņēmušas kredītu ar īsu atmaksas termiņu (tādēļ ikmēneša maksājums būs 360 eiro un vairāk) vai kuras būs dzēsušas kredītu pirms termiņa, samaksājot minēto summu vienā vai tikai dažos maksājumos. Distances kredītu un patēriņa kredītu sniedzēju vidū šāda iespēja ir minimāla, jo vidējās kredītu summas ir ievērojami mazākas.
"Bankām deklarācijas par maksājumiem nav jāsniedz, jo kredītiestādēm jau sākotnēji jāpārliecinās par kredītņēmēja ienākumu atbilstību. "
PTAC vērtējis, ka aptuveni 26 licencētiem tirgus dalībniekiem (hipotekāro kredītu devējiem, līzingu devējiem) būtu jāziņo VID par fiziskajām personām, kuru maksājumi pārsniegs 360 eiro mēnesī vai 4320 eiro gadā.
Uz LV portāla vaicāto par to, vai PTAC rīcībā ir informācija arī par konkrētāku summu apmēru, lai varētu spriest, cik aktuāls jaunais regulējums būs patērētājiem, kuri uzņemas "ātro" kredītu u.c. tamlīdzīgas saistības, jo daudzi var regulāri aizņemties un atdot 100 eiro mēnesī, bet var būt arī tādi, kuri aizņemas vairākus simtus eiro, PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Vineta Ore stāsta, ka centrs minētā normatīvā akta sagatavošanas gaitā ir sniedzis informāciju, kas tam pieejama par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2014.gada I pusgadā, un norādītās summas ir vidējās saskaņā ar noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem (sadalījumā pēc kreditēšanas pakalpojumu veidiem). PTAC rīcībā nav detalizētākas informācijas par izsniegto aizdevumu dalījumu un apmēru mēnesī. PTAC ir aicinājis arī nozares asociācijas (Latvijas Līzinga devēju asociāciju, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociāciju, Latvijas Lombardu asociāciju un Latvijas Hipotekāro Nebanku aizdevēju asociāciju) sniegt savu viedokli par šādas informācijas nodrošināšanu, ņemot vērā to, ka to var apkopot un sniegt tikai paši kredītdevēji, uz ko nozares asociācijas atbildējušas, ka, lai veiktu šādas informācijas apkopošanu, ir jāievieš monitoringa sistēma, kas varētu būt gana laikietilpīgs process.
Vienlaikus arī preventīvs pasākums ēnu ekonomikas apkarošanai
Nereti ir konstatētas situācijas, kad fiziskai personai nav regulāru ienākumu, tomēr tā veic regulāru kredīta vai līzinga maksājumu. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai, lai novērstu izvairīšanās riskus no nodokļa samaksas, ir nepieciešams pārliecināties, ka fiziskās personas izdevumi, kas saistīti ar kredīta vai līzinga atmaksu, nepārsniedz tās deklarētos ienākumus - jaunā normatīvā regulējuma noteikšana pamatota MK noteikumu anotācijā. Līdz ar to mērķis ir ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai iegūt informāciju no komercsabiedrībām, kas sniedz līzinga un kredīta pakalpojumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa samaksas fiziskām personām, kurām nav regulāru ienākumu, tomēr tās regulāri veic kredīta vai līzinga maksājumus par iegādāto lietu, piemēram, transportlīdzekli.
Salīdzinot ar PTAC minēto saistību vidējo apmēru, deklarējamais 360 eiro maksājums mēnesī ir salīdzinoši liela summa un acīmredzot neaptvers plašu maksātāju loku. Ja reiz šī likuma norma ir paredzēta cīņai ar ēnu ekonomiku, kas valstī ir monolīta parādība, kāpēc slieksnis ir tik augsts? Finanšu ministrijas pārstāve I.Pužule norāda: 360 eiro kā slieksnis izvēlēts minimālās algas apmērā, lai nodrošinātu samērīgumu starp plānoto ieguvumu nodokļu administrācijai un valsts budžetam un uzlikto papildu administratīvo slogu komersantiem, kas saistās ar papildu informācijas sagatavošanu un sniegšanu VID.
Pret jauno pienākumu izsijāt maksājumus, lai reizi gadā sniegtu ziņas VID par noteikto summu pārsniegušajiem, uzņēmēju pārstāvji izteica iebildes likuma grozījumu un MK noteikumu tapšanas procesā (pret papildu administratīvo slogu u.tml.) Taču, ja komersantiem kā nodokļu maksātājiem ir tikai jāpaziņo fakti, tad būtiskāks ir jaunā regulējuma īstais adresāts – saistību kārtotājs, par kura ikmēneša un gada maksājumiem informācija nonāks VID caurlūkošanai. Kādas tam būs sekas, un ko VID ar šo informāciju iesāks? Vai VID pārbaudīs šīs personas ienākumus? Vai arī cilvēkam (līzinga/kredīta maksātājam) pašam iestāsies kāds pierādīšanas pienākums, kur viņš ņem naudu tik lieliem maksājumiem?
VID speciālisti skaidro: informācijas apmaiņas veicināšana starp valsts iestādēm un finanšu iestādēm ir priekšnosacījums tam, lai identificētu izvairīšanās no nodokļiem riskus un laikus tos novērstu. Informācija Valsts ieņēmumu dienestam par fizisko personu kredīta vai līzinga maksājumiem kopā ar citu VID rīcībā esošo informāciju ļaus identificēt personas, kuru izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus. Turklāt šādas prasības esamība nodokļu maksātājiem, zinot, ka informācija par veiktajiem līzinga un kreditēšanas pakalpojumiem būs pieejama VID, jau pati par sevi preventīvi sniegs pozitīvu iespaidu uz nodokļu maksātāju attieksmi pret nodokļu nomaksas disciplīnu.
Ja VID rīcībā esošā informācija liecina, ka personas izdevumi pārsniedz tās ienākumus, VID pieprasa iesniegt papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu. Savukārt, ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām"15.pantā noteikto, nodokļu maksātājiem ir pienākums uzrādīt vai iesniegt nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus, kas nepieciešami nodokļu aprēķināšanas pareizības pamatošanai.
Informācija par deklarācijas iesniegšanu – informatīvais materiāls un plašs metodiskais materiāls ar dažādiem deklarācijas aizpildīšanas piemēriem - pieejams VID mājaslapas sadaļā "Nodokļi > Nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi > Tiesību akti".
