SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
21. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
5
5

Pilnveidota kārtība strīdu risināšanai starp patērētāju un komersantu

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Arī turpmāk, risinot strīdus ar komersantiem, pirmkārt būs jāpanāk vienošanās gan mutiski, gan rakstiski. Tikai tad patērētājs varēs izmantot palīdzību no malas.

LV portāla infografika

Nopirkt nekvalitatīvu preci ir gadījies ikvienam. Panākt, ka komersants atzīst preces slikto kvalitāti un atgriež samaksāto naudu, ir izdevies ne katram. Iemeslu tam ir daudz, daži no tiem – ilgstoša strīda izskatīšanas kārtība vai ļoti dārga ekspertīze. Jaunais Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums nosaka vienotas prasības tām fiziskām, juridiskām personām un institūcijām, kas izskata strīdus starp patērētājiem un komersantiem, un likums turpmāk ļaus strīdus izskatīt ātrāk, efektīvāk un objektīvāk.
īsumā
  • Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums nosaka kritērijus ārpustiesas strīdu risinātāju darbībai.
  • Strīdus risinās bez maksas vai par samērīgu maksu.
  • No 2016.gada marta sāks darboties Patērētāju strīdu risināšanas komisija.
  • MK noteikumi Nr.361 "Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu" ir saistoši līdz 2016.gada 1.janvārim.

9.jūlijā stājās spēkā gan grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, gan arī jaunais Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums. Izmaiņu mērķis ir Latvijā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/11/ES prasības un noteikt vienotus kritērijus ārpustiesas strīdu risinātāju darbībai. Tas tāpēc, ka iepriekš, lai pierādītu preces neatbilstību, patērētājs parasti vērsās pie ekspertīzes veicēja. Tomēr Latvijas normatīvie akti nenoteica vienotus kritērijus, kā šīs ekspertīzes būtu veicamas.

Turklāt Direktīva paredz arī to, ka ES dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt ārpustiesas strīdu risināšanu patērētājiem bez maksas vai par samērīgu maksu. Tā kā Latvijā ekspertīzes veicēji ir komersanti, tad līdz šim viņi paši noteica tādu samaksu, kādu uzskatīja par rentablu. Līdz ar to nebija izslēgts, ka ekspertīze varēja maksāt pat dārgāk par pašu preci.

Visbeidzot - tā kā strīdus nereti risināja administratīvā procesa ietvaros, tie bija ļoti laikietilpīgi (piemēram, viens strīds varēja ilgt pat līdz trim gadiem). Tas kopumā radīja neapmierinātību patērētājos un arī vēlmes trūkumu, lai cīnītos par savām tiesībām. Līdz ar to nepieciešamība mainīt normatīvos aktus bija tikai likumsakarīga.

Pilnveido ārpustiesas strīdu risinātāju pienākumus

Jaunā Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma mērķis ir noteikt vienotas prasības ārpustiesas strīdu risinātājiem, kas vēlas izskatīt patērētāju un pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju savstarpējos strīdus. Tas paredz, ka par ārpustiesas risinātāju var būt fiziska vai ilgstošai darbībai izveidota juridiska persona, kā arī institūcija, kas piedāvā ārpustiesas strīdu risināšanu.

Arī turpmāk saglabāsies kārtība, ka patērētājam sākotnēji pie komersanta ar savu pretenziju par preci/ pakalpojumu jāvēršas rakstiski, bet pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam būs 15 dienas, lai atbildētu uz šo iesniegumu. Ja viņš atsacīsies izpildīt patērētāja prasījumu vai patērētāju neapmierina komersanta piedāvātais risinājums, patērētājs atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.1pantam varēs vērsties:

  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai saņemtu palīdzību strīda risināšanā. Ja nepieciešams, PTAC veiks pārrunas ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju;
  • pie patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāja, ja attiecīgajā jomā tāds ir izveidots;
  • Patērētāju strīdu risināšanas komisijā, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā patērētājam sniegtā palīdzība strīda risināšanā nav nodrošinājusi rezultātu un attiecīgajā jomā ir iespējams sasaukt komisiju strīda izskatīšanai;
  • tiesā.

Likums paredz, ka ārpustiesas strīdu risinātājiem būs pienākums ne tikai izskatīt pieteikumus par strīdiem attiecīgajā jomā, ko tie pārstāv, bet arī risināt pārrobežu strīdus, tai skaitā strīdus tiešsaistē.

Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena skaidro, ka jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu, kas būs vērsts uz pušu vienošanās panākšanu.

Piemēram, finanšu pakalpojumu jomā tas būtu Latvijas Komercbanku ombuds, bet apdrošināšanas – Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuds u.c.

Jaunais likums paredz, ka ārpustiesas strīda risinātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai strīdu risināšanas procesa noteikumiem varēs:

  • piedāvāt strīda risinājumu;
  • noteikt strīda risinājumu;
  • savest kopā strīda puses, lai veicinātu vienošanos starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

Turklāt strīda risināšanas rezultāts nebūs apstrīdams un pārsūdzams.

Tāpat arī Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums paredz, ka strīdu risināšanas kārtībai turpmāk ir jābūt:

  • publiski pieejamai (tai skaitā elektroniski) neatkarīgi no strīda pušu atrašanās vietas;
  • bez pienākuma izmantot zvērināta advokāta vai jurista pakalpojumus, bet ar tiesībām jebkurā strīda risināšanas stadijā izmantot neatkarīga speciālista palīdzību vai uzdot trešajai personai pārstāvēt sevi, vai saņemt trešās puses palīdzību;
  • bez maksas vai par samērīgu maksu.

Tādējādi līdz ar šo likumu arī Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināta Direktīvā 2013/11/ES ietverto prasību izpilde par to, ka patērētājiem nebūtu jāšķiras no lielas summas, lai pierādītu savas tiesības.

Lai nodrošinātu arī ārpustiesas strīdu risinātāju darba pārskatāmību, katru gadu līdz 1.martam tiem savā mājaslapā internetā būs jāpublicē iepriekšējā gada darbības pārskats ar Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma 13.pantā norādīto informāciju. Komersantiem šāds pārskats pirmo reizi būs jāsagatavo līdz 2017.gada 17.martam.

Tāpat reizi divos gados risinātājiem būs "jāatskaitās" par paveikto PTAC, līdz 1.martam iesniedzot Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likuma 18.pantā prasīto informāciju. Šo informāciju komersanti pirmo reizi iesniegs līdz 2018.gada 1.martam.

Veidos Patērētāju strīdu risināšanas komisiju

Gadījumā, ja nebūs atbilstoša ārpustiesas strīdu risinātāja, tad darbam pieslēgsies jauna neatkarīga koleģiāla lēmējinstitūcija jeb Patērētāju strīdu risināšanas komisija, kas savu darbu PTAC paspārnē uzsāks 2016.gada martā.

Komisijas priekšsēdētājs un locekļi nedrīkstēs būt pakļauti rīkojumiem vai citādai ietekmei. Tās uzdevums būs izskatīt patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus tajās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas jomās, kur nebūs izveidoti citi patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāji, vai attiecīgās jomas strīdu risinātāji nepiekritīs strīdu risināt. Komisija neizskatīs strīdus tādos gadījumos, ja:

  • patērētājs nebūs vērsies pie komersanta, lai strīdu atrisinātu pārrunu ceļā;
  • strīds būs nenozīmīgs vai sīkumains;
  • strīdu izskatīs vai būs izskatījis cits ārpustiesas strīdu risinātājs vai tiesa, kā arī tad, ja strīda risināšana būs cita ārpustiesas strīdu risinātāja kompetencē;
  • strīds būs par preci vai pakalpojumu, kura cena nepārsniedz 20 eiro, vai par preci vai pakalpojumu, kura cena pārsniedz 14 000 eiro;
  • strīda risināšana radītu nopietnus traucējumus komisijas efektīvai darbībai;
  • strīds būs par veselības aprūpes pakalpojumiem;
  • strīds būs par juridiskajiem pakalpojumiem;
  • strīds būs par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo telpu lietošanu;
  • strīds būs par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu;
  • būs pasludināta pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja maksātnespēja;
  • strīds būs par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pakalpojumu;
  • kopš dienas, kad sūdzība vai iesniegums iesniegts pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam, būs pagājis vairāk nekā gads.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.4.pants paredz, ka komisijas sastāvā būs patērētāju tiesību aizsardzības biedrību un komersantu biedrību pārstāvji un tās jomas speciālisti, kurā tiek izskatīts strīds. Varēs piedalīties arī speciālisti ar atbilstošu pieredzi šādu strīdu risināšanā. Ja strīda izskatīšana nebūs komisijas kompetencē, patērētāju par to informēs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no dienas, kad saņemts viņa iesniegums.

Komisija strīdus izskatīs bez maksas, bet tās darbu finansēs no PTAC piešķirtajiem līdzekļiem. Strīdu varēs izskatīt ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad ir saņemti visi lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti. Sarežģīta strīda gadījumā komisijai būs tiesības pagarināt minēto termiņu līdz vienam gadam, informējot strīda puses par pagarinājuma iemesliem un paredzamo laiku, kas būs vajadzīgs, lai darbu pabeigtu.

Komisija strīdus izskatīs bez pušu piedalīšanās, pamatojoties uz to informāciju, kas iesniegta rakstiski un pievienota sūdzībai. Tikai tad, ja strīdu nevarēs atrisināt bez pušu klātbūtnes, komisija aicinās ierasties arī personiski – par to būs jāinformē ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš.

Lēmumus komisija pieņems ar vienkāršu balsu vairākumu, tomēr var arī izbeigt strīdu, ja trūks pierādījumu. Komisijas lēmumu komersantam būs labprātīgi jāizpilda 30 dienas pēc tā pieņemšanas, izņemot gadījumos, kad noteikts garāks termiņš. Savukārt patērētājs informēs komisiju par to, vai pārdevējs vai pakalpojuma veicējs to ir pildījis.

Komersantiem jāseko līdzi informācijai PTAC mājaslapā

Ekonomikas ministrija informē, ka, izpildot jaunā likuma prasības, ārpustiesas strīdu risinātājs tiks iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzturētajā sarakstā, kas apliecinās attiecīgā ārpustiesas strīdu risinātāja kompetenci un objektivitāti izskatīt patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju savstarpējos strīdus. Informācija par patērētāju ārpustiesas strīdu risinātājiem tiks publicēta PTAC mājaslapā.

Ministrija aicina komersantus sekot līdzi aktuālajai informācijai PTAC mājaslapā, jo saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.1pantu pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir informēt patērētāju par šajā mājaslapā publicētajā ārpustiesas strīdu risinātāju sarakstā iekļautiem strīdu risinātājiem.

Savukārt iepriekšējā strīdu risināšanas kārtība, kas noteikta ar MK noteikumiem Nr.631 "Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu" ir saistoša līdz 2016.gada 1.janvārim.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI