Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Elektronisko mediju uzraudzība, armijas vadība un vēlēšanu norises organizēšana tikai šķietami ir savstarpēji attālas jomas. Kopā ar citām institūcijām, kuru vadītājiem nepieciešams Saeimas uzticības apliecinājums, tās nodrošina Satversmes pirmo pantu īstenojumu - to, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
LV portāla infografika
Ar parlamenta kā tautas tieši pilnvarotas institūcijas balsojumu amatā nonāk virkne valsts augstāko amatpersonu, tajā skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi, kā arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris.
NEPLP priekšsēdētājs un padomes locekļi
NEPLP ir neatkarīga institūcija, kas Latvijā pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tās darbību nosaka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Padomes galvenie uzdevumi ir uzraudzīt plašsaziņas līdzekļu darbības atbilstību Satversmei, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam un citiem normatīvajiem aktiem.
NEPLP priekšsēdētājs organizē padomes darbu, kā arī atbild par tās uzdevumu izpildi. Priekšsēdētājs pārstāv padomi, rīkojas ar padomes finanšu līdzekļiem, pieņem darbā un atbrīvo no darba padomes sekretariāta darbiniekus. Priekšsēdētājs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs.
NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, ieskaitot padomes priekšsēdētāju, kurus ievēlē Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu (priekšlikuma pieņemšanai "par" balsīm jābūt vairāk nekā "pret" un "atturas" balsīm kopā). Padomes locekļu kandidātus, konsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
"NEPLP ir neatkarīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā."
Par NEPLP locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un laba reputācija. Padomes loceklis nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu īpašnieks, sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.
NEPLP locekļus ievēlē amatā uz pieciem gadiem. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
NEPLP locekļa pilnvaras izbeidzas:
CVK priekšsēdētājs un komisijas locekļi
CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.
CVK darbību regulē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", taču tās pienākumi ir noteikti arī Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un citos normatīvajos aktos. Nozīmīgākie CVK pienākumi ir nodrošināt minēto likumu pareizu piemērošanu un kontrolēt to izpildi, informēt un izglītot iedzīvotājus par vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu kārtību un norisi, koordinēt un vadīt vietējo vēlēšanu komisiju darbu, izstrādāt priekšlikumus vēlēšanu, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normatīvo aktu pilnveidošanai; apkopot vēlēšanu rezultātus un publicēt tos atsevišķā izdevumā; izskatīt saņemtās sūdzības par vēlēšanu, tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu sagatavošanu un norisi.
"CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kura vada un uzrauga vēlēšanas, tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu."
CVK priekšsēdētājs vada komisijas sēdes, dod uzdevumus komisijas locekļiem, pārstāv komisiju valsts institūcijās, pašvaldībās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī Eiropas Savienības institūcijās un starptautiskajās organizācijās.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem priekšsēdētāju un septiņus locekļus, kandidātus izvirzot parlamentāriešiem, ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.
CVK pilnvaru termiņš ir četri gadi, un kārtējām komisijas vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc jaunās Saeimas sanākšanas. Pirmajā sēdē Centrālā vēlēšanu komisija, aizklāti balsojot, no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru.
Saeimas ievēlēto CVK locekli ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu Saeima var atsaukt no komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā desmit parlamentārieši vai ja Saeima ir saņēmusi attiecīgā CVK locekļa iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā. Augstākās tiesas ievēlēto CVK locekli no komisijas var atsaukt Augstākā tiesa. Ja kāds CVK loceklis izbeidz darbību komisijā, Saeima vai Augstākā tiesa viņa vietā ievēlē citu komisijas locekli.
NBS komandieris
NBS ir Latvijas Republikas armija. To veido regulārie spēki; Zemessardze; NBS rezerve. Nacionālo bruņoto spēku likums nosaka: NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS piedalās starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Noteiktos gadījumos NBS sniedz atbalstu Valsts policijai, Robežsardzei, civilās aizsardzības sistēmai.
"NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas."
NBS komandieris īsteno Nacionālo bruņoto spēku vadību, taču ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona.
NBS komandieris:
NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.
