Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām - maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
LV portāla infografika
Latvijā peldvietai var būt gan oficiāls, gan neoficiāls statuss. Oficiālās peldvietas parasti apmeklē liels cilvēku skaits, tamdēļ to tīrību regulē no valsts puses. MK noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība" paredz, ka katru gadu oficiālās peldvietas pārbauda Veselības inspekcija. Savukārt pludmales apsaimniekotājs ir atbildīgs par pludmales drošību, higiēnu un labiekārtošanu. Oficiālā peldvieta nedrīkst atrasties:
Visas oficiālās peldvietas ir veselībai drošas
Šobrīd Latvijā ir 55 jūras un iekšzemes oficiālas peldvietas. Ūdens kvalitāti tajās Veselības inspekcijas speciālisti pārbauda visas peldsezonas laikā - no 15.maija līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus katru mēnesi. Šīs pārbaudes apmaksā valsts par budžeta līdzekļiem, un ar to rezultātiem var iepazīties inspekcijas mājaslapā.
Šogad oficiālās peldvietas statusu ieguvušas vēl divas peldvietas:
Par oficiālās peldvietas uzturēšanu, drošību un higiēnu ir atbildīgs šīs peldvietas apsaimniekotājs. Cita starpā tieši apsaimniekotājam ir jānodrošina, lai tā netiktu piesārņota (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).
Ūdeni piesārņo kanalizācija un lopkopība
Veselības inspekcija skaidro, ka speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā.
Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību speciālisti pievērš netipiskai ūdens krāsai, noturīgām putām, peldošiem un citiem atkritumiem ūdenī, kā arī naftas produktiem; zilaļģu masveida savairošanās procesam jeb t.s "ūdens ziedēšanai." Savukārt laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki. Šo baktēriju īpatsvars liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības.
Vislielākās problēmas tas rada, ja ūdens tiek norīts – tas izraisa vēdergraizes un caureju. Turklāt notekūdeņi var izraisīt ne tikai gastroenteroloģiskas saslimšanas, bet arī augšējo elpošanas ceļu, ausu, acu, ādas iekaisumu, dizentēriju, kā arī vēdera tīfu.
"Pagājušogad visām peldvietām, kurām monitorings veikts vismaz pēdējās četras peldsezonas, bija izcila vai laba ūdens kvalitāte."
Piesārņojuma daudzums un attīstība atkarīga no laika apstākļiem un temperatūras, tāpēc tā līmenis var mainīties. Parasti ūdens piesārņojuma avoti ir rūpnīcu nepilnīgi attīrīti notekūdeņi, lauksaimniecības notekūdeņi, noplūdes no atkritumu izgāztuvēm, kā arī sadzīves notekūdeņi, kuros nereti izplūst arī sadzīves ķīmija, kas no cilvēku mājokļiem nonāk kanalizācijā.
Riska grupā – bērni un pusaudži
Veselības inspekcija informē, ka arī šajā sezonā peldvietās ir jābūt informatīvām zīmēm par ūdens kvalitātes novērtējumu, ņemot vērā pēdējos četrus gadus. Piemēram, pagājušogad visām peldvietām, kurām monitorings veikts vismaz pēdējās četras peldsezonas, bija izcila vai laba ilglaicīgā ūdens kvalitāte. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, peldvietu ūdens kvalitāte uzlabojusies gan jūras piekrastes, gan iekšzemes ūdens peldvietās.
Pie peldvietas jānovieto informatīva zīme, uz kuras redzams ūdens ilglaicīgas kvalitātes novērtējumus. Savukārt, ja peldēšana ir ierobežota, tad jābūt informatīvai zīmei - "Ieteikums nepeldēties" vai "Peldēties aizliegts". Lūk, piemēri informatīvām zīmēm:
Jāatceras, ka ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām - maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta.
To, ka riska grupā ir bērni un pusaudži, var saistīt arī ar uzvedības paradumiem. Tieši bērni visbiežāk nirst, ierijot ūdeni un praktiski nekad nenoskalojas pēc peldes dušā. Tāpat nereti aizmirst nomazgāt rokas pirms ēšanas un pēc tam, kad peldējušies.
Zilā karoga pludmales ar izcilas kvalitātes peldūdeni
Tomēr lielākoties Eiropas Savienība var lepoties ar labas kvalitātes pludmalēm. Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas veiktais peldvietu monitorings uzrādījis labus rezultātus: gandrīz 97% ES pludmaļu atbilst minimālajiem standartiem, un vairāk nekā 85% klasificētas kā tādas, kur peldūdens kvalitāte ir izcila. Latvijā šādas izcilas peldvietas ir 63% no 54 peldvietām, ko pārbaudījusi Eiropas Vides aģentūra.
Izcila peldūdens kvalitāte ir visās Zilā karoga pludmalēs. Tādas Latvijā ir 19, un tām ir piešķirts starptautisks ekosertifikāts. Vides izglītības fonda Zilā karoga programmas nacionālais koordinators Jānis Ulme skaidro: lai peldvieta iegūtu Zilā karoga statusu, apsaimniekotājiem ir jāizpilda 31 kritērijs četrās kritēriju kategorijās. Šie kritēriji ir daudz augstāki, nekā oficiālās peldvietas kvalitāte, ko nosaka MK noteikumi. "Tas nozīmē, ka servisa, apsaimniekošanas, drošības, vides risinājumu un informācijas ziņā pludmales ir daudz labāk iekārtotas un apsaimniekotas par tādām, kas ir saņēmušas un izpilda tikai oficiālās peldvietas noteikumu prasības," uzsver J.Ulme.
Zilā karoga pludmales tiek pastāvīgi pilnībā kontrolētas, lai atbilstu savam statusam. J.Ulme norāda: iedzīvotājiem ir garantēts tas, ka peldūdens kvalitātes analīzes tiek veiktas regulāri un problēmu gadījumā apsaimniekotājs komunicē ar peldvietas lietotājiem.
Analīzes veic arī neoficiālās peldvietās
Daudziem ir zināmas vietas upēs, karjeros, ezeros, jūras krastā, kur iet peldēties iedzīvotāji. Daļai nav oficiālas peldvietas statuss, tāpēc tās neregulē MK noteikumi. Tomēr arī tur ūdens kvalitāti mēdz pārbaudīt. Šogad vairākas pašvaldības pašas ir organizējušas un finansējušas ūdens paraugu ņemšanu no neoficiālajām peldvietām. Šie paraugi nodoti Veselības inspekcijai, ko tā ātri vien analizējusi, lai noteiktu ūdens kvalitāti. Rezultātā inspekcija izveidojusi sarakstu, kur minētas daudzas populāras neoficiālas peldvietas. Ir vērts apskatīt savējo un pārliecināties par tās drošību. Kā redzams, augstāks konkrētas vielas īpatsvars ūdenī nozīmē mazāk tīru ūdeni.
Atbilstoši šī brīža datiem:
Kā novērtēt pludmales ūdeni?
Izvēloties neoficiālo peldvietu, svarīgi ir estētiski novērtēt pludmali. Jāpievērš uzmanība ūdens caurspīdībai, smaržai, krāsai. Jāņem vērā, ka katrai ūdenstilpnei ir sava dabiskā krāsa, kuru rada esošie minerāli. Veselības inspekcija aicina īpaši pievērst uzmanību ūdens kvalitātei. Acīmredzams signāls, lai ūdenī savu kāju nespertu, ir:
Zilalģes parasti savairojas karstā laikā, kad ir paaugstināta ūdens temperatūra (+ 20° C un vairāk). Tad ūdens kļūst duļķains, iegūst zili zaļu krāsu, un nereti tā virsmu klāj plēve. Veselības inspekcija brīdina, ka ūdenī var izdalīties toksīni, kas peldētājiem var radīt dažādas ādas un gļotādas alerģiskās reakcijas un iekaisumus, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus u.c. veselības problēmas. Ja tiek novērotas šīs pazīmes, tad ūdenī peldēties nedrīkst un īpaši jārūpējas, lai tam netuvojas bērni un mājdzīvnieki. Ja mājdzīvnieki iedzer ūdeni, kur masveidā savairojušās zilaļģes, tie ar ūdenī esošajiem toksīniem var saindēties un pat aiziet bojā!
Arī pludmales smiltis var kalpot par dažādu patogēno baktēriju pārnešanas vietu no cilvēka uz cilvēku ar smilšu starpniecību. Dažādi mikroorganismi ilgi dzīvo arī mitrās smiltīs (kur parasti ūdens malā rotaļājas bērni).
Plastmasas maisiņi un cigaretes pludmalē
Pat ja ūdens kvalitāte nav tā sliktākā, peldvieta, vienalga, var būt nedroša – dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iesaka peldēties vien tādās neoficiālās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Pirms peldēšanās ir jāpārbauda ūdenstilpnes gultne, jo ziemas laikā tā var būt mainījusies un uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, piemēram, plastmasa un stikli.
No tā nav pasargāts neviens – gan neoficiālās pludmalēs pie upes, gan arī jūras. To pierāda Vides izglītības fonda īstenotās kampaņas "Mana jūra" ietvaros veiktā ekspedīcija un monitorings – 38 vietās jūras piekrastē Latvijā un visvairāk ekspedīcijas organizētājus satraucis tieši plastmasas atkritumu īpatsvars. "Vidēji vairāk nekā puse (53%) no visiem atkritumiem bija dažādi plastmasas izstrādājumi: plastmasas virves, maisiņi, cigarešu izsmēķi, pudeļu korķi, kā arī neidentificējamas izcelsmes un funkcijas plastmasas gabali," informē kampaņas organizētāji. Tas ir svarīgi, jo, pie ūdenstilpnēm atpūšoties, šādi var iegūt dažāda veida ievainojumus un infekcijas.
Par drošību pludmalē savukārt var lasīt LV portāla skaidrojumā "Kā rīkoties, ja redz slīkstošu cilvēku".
