Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darbnespējas lapa B darba devējam vairs nav jāaizpilda un tajā nav jāapliecina, ka darbinieks nav ieradies darbā sakarā ar darbnespēju. Taču tāpat kā iepriekš informēt par to darba devēju vajag.
Darbnespējas lapu B apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sociāli apdrošinātam cilvēkam, kurš ir darba ņēmējs; pašnodarbinātais un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas; pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai.
Ministru kabineta noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" ir noteikts, ka par pirmajām desmit darba nespējas dienām, izņemot saslimšanu ar arodslimību, izsniedz darbnespējas lapu A un, ja darbnespēja turpinās, tad no 11.dienas izsniedz darbnespējas lapu B. Savukārt sakarā ar slima bērna kopšanu, kā arī, ja saslimšana saistīta ar arodslimību, no pirmās dienas izsniedz darbnespējas lapu B. Tāpat no pirmās dienas izsniedz darbnespējas lapu B par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku.
Līdz šim ar ārsta izsniegtu darbnespējas lapu cilvēkam bija jādodas pie darba devēja. A lapu par pirmajām 10 dienām apmaksā darba devējs. Ja ir B lapa, tajā bija jāaizpilda sadaļa "Darba devēja informācija", apliecinot, ka šajā periodā persona nav strādājusi. Arī pēc 1.jūlija darbnespējas lapa A ir jāiesniedz darba devējam un darba devējs maksā slimības naudu.
Pieprasot slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz darbnespējas lapas B oriģināls, ko var nosūtīt arī pa pastu, un iesniegums, kurā jānorāda personas dati un kredītiestādes konts.
No 1.jūlija izsniegtajā darbnespējas lapā B nav nepieciešams darba devēja un pašnodarbinātā apstiprinājums par personas neierašanos darbā. To nosaka grozījumi likumos "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" un "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", skaidro VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Savukārt, ja B lapa ir izsniegta līdz 30.jūnijam un VSAA tiek iesniegta pēc 30.jūnija, darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā ir nepieciešams.
Piemēram.
Ja par slima bērna kopšanu darbnespējas lapa B noslēgta 30.jūnijā, pirms iesniegšanas VSAA darba devējam B lapā norādītās ailes ir jāaizpilda un jāparaksta.
Ja par slima bērna kopšanu B lapa izsniegta 25.jūnijā un noslēgta 3.jūlijā, arī tad darbnespējas lapa darba devējam jāapstiprina.
Darba devēja apstiprinājums nav nepieciešams, ja B lapa izsniegta 1.jūlijā un turpmāk.
Arī tad, ja cilvēks slimo ilgstoši, kārtība ir tāda pati. Katrai darbnespējas lapai ir norādīts izsniegšanas datums. Ja B lapa izsniegta līdz 30.jūnijam, darba devējam tā ir jāapstiprina. Ja cilvēks turpina slimot un nākamā B lapa viņam izsniegta, piemēram, 6.jūlijā, tai nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums.
Algu un slimības pabalstu vienlaikus nemaksā
Nodarbinātajam nav tiesību vienlaikus saņemt slimības vai maternitātes pabalstu un darba ienākumus. Tāpēc, nosakot tiesības uz pabalstu, VSAA, tāpat kā līdz šim, pārbaudīs, vai pabalsta pieprasītājam darba nespējas periodā nav reģistrēti darba ienākumi.
Tādas situācijas, ka slimības vai maternitātes pabalstu saņemšanas laikā pabalsta saņēmējam ir reģistrēti arī darba ienākumi, bija arī līdz šim. Pieprasot darba devējam papildu informāciju par šiem ienākumiem, darba devējs bieži paskaidro, ka grāmatvedis ir kļūdījies, aizpildot darba devēja ziņojumu, un darbinieks darbā nav bijis un darba ienākumus nav saņēmis. Lai šāda veida kļūdas nerastos, būtu vēlams, lai darba devēji ziņojumos norāda precīzu un patiesu informāciju par darbiniekiem aprēķinātajiem darba ienākumiem, piebilst A.Jakseboga.
Jo īpaši mikrouzņēmumu grāmatvežiem, valdes locekļiem, amatpersonām, kuras paraksta mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas, jāpievērš uzmanība, lai deklarācijas būtu aizpildītas korekti. Jo mikrouzņēmumi iesniedz deklarāciju vienu reizi ceturksnī, un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir pateikts, ka deklarācijas precizējums nemaina obligātās iemaksas. Tas nozīmē, ka VSAA datos uz visiem laikiem konkrētai personai tiek fiksēti pirmreizēji reģistrētie ienākumi un VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts.
VSAA nevar pārbaudīt, ir vai nav cilvēks strādājis, kad viņam ir darbnespējas lapa, bet pārbauda tikai to, vai cilvēkam, kurš iesniedzis darbnespējas lapu un pieprasījis un saņēmis pabalstu, darba nespējas laikā ir deklarēti darba ienākumi. Ja ir nesakritības, tiek lemts, vai slimības pabalsts ir izmaksāts pamatoti, ja darbinieks apgalvo, ka viņš darbā nav bijis, taču ienākumi viņam ir reģistrēti un paliks reģistrēti. "Man liekas, ka deklarāciju vienu reizi ceturksnī vajadzētu atbildīgi aizpildīt," piebilst VSAA speciāliste.
Jāatgādina, ka darba devējam ir jāreģistrē katrs darba ņēmējs VID vienu dienu pirms uzsāk darbu, tikai atsevišķos gadījumos ir citādi. Ziņojumu darba devējs iesniedz katru mēnesi līdz VID noteiktajam datumam.
Pēc tam kad darba devējs VID ir iesniedzis ziņas par darba ņēmējiem, par viņu pieņemšanu, atbrīvošanu, bērna kopšanas atvaļinājumu un atvaļinājumu bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu sākuma datumiem un datumiem, kad darbinieks atsācis darbu pēc šiem atvaļinājumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šo informāciju operatīvi saņem no VID.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu VSAA pieņem 10 dienu laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas.
Kā informēt darba devēju
VID norāda: lai gan no 2015.gada 1.jūlija, lai personai piešķirtu pabalstu, vairs nav nepieciešams darba devēja apstiprinājums, ka persona nav ieradusies darbā - pabalsta piešķiršanas pamats ir tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa, tomēr personām, kurām ir izsniegta darbnespējas lapa, joprojām par savu darbnespēju nepieciešams informēt darba devēju.
Darba likums nenosaka, kad un kādā veidā darbinieks paziņo darba devējam par slimību un to, ka izrakstīta darbnespējas lapa. Cilvēks var arī nezināt, ka vienlaikus nevar saņemt ienākumus darbā un slimības pabalstu no VSAA. Ja grāmatvedība ziņojumā VID būs norādījusi, ka darbinieks ir saņēmis ienākumus, VSAA atteiks pabalsta piešķiršanu, jo cilvēks pēc VID datiem skaitīsies strādājis. Izņēmums ir piemaksas, prēmijas, pabalsti un cita veida atlīdzības, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto darbiniekam izmaksājis pārejošas darbnespējas laikā vai laikā, kad persona ir bijusi grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā. Saskaņā ar normatīvo aktu nosacījumiem šie darba devēja aprēķinātie un izmaksātie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot vidējo iemaksu algu pabalstu apmēra noteikšanai.
Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode norāda, ka darba devējam saskaņā ar Darba likuma 137.pantu ir pienākums nodrošināt precīzu nostrādātā darba laika uzskaiti, t.sk. arī attaisnotas prombūtnes uzskaiti, piemēram, sakarā ar pārejošu darbnespēju. Darba devējs savas kompetences ietvaros iekšējās kārtības noteikumos vai citā iekšējā normatīvajā aktā var paredzēt kārtību, kādā darbiniekam jāpaziņo par neierašanos darbā.
"Darba devējam ir jāzina, kāpēc cilvēks nav darbā. Arī pašu darbinieku interesēs ir informēt darba devēju, piemēram, iesniedzot darbnespējas lapas B kopiju."
A.Jakseboga piebilst: šajā ziņā nevajadzētu rasties problēmām, jo katram darba devējam ir jāzina, kāpēc cilvēks nav darbā. Arī pašu darbinieku interesēs ir informēt darba devēju, piemēram, iesniedzot darbnespējas lapas B kopiju.
Problēmas var rasties, ja darba devējs par darbinieka ienākumiem sniedzis neprecīzus datus. Ja cilvēkam ir izsniegta darbnespējas lapa B, tad būtu pats par sevi saprotams, ka viņš nestrādā. Taču līdzšinējā prakse rāda, ka dažkārt darba devējs sniedzis pilnīgi pretrunīgu informāciju. Darbnespējas lapā viņš ir apstiprinājis, ka darbinieks darbā nav ieradies, savukārt darba devēja ziņojumā VID ir uzrādīti darba ienākumi un bieži vien arī nostrādātās stundas.
Ja cilvēks strādā vairākās darbavietās, viņam tiek izsniegta viena B lapa, par darbnespēju viņam ir jāpaziņo visiem darba devējiem. Ja kāds no darba devējiem būs norādījis ienākumus, pabalstu nemaksās. Tātad ienākumi nedrīkst būt ne pie viena darba devēja, uzsver A.Jakseboga.
Pārmaksāto pabalstu atgūšana
Šogad ir veikti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas stājās spēkā 2.aprīlī. Likuma 34.pants ir papildināts ar pārmaksas atgūšanas regulējumu. Proti, paredzot: ja VSAA konstatē, ka personai slimības, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā ir reģistrēti ienākumi kā darba ņēmējam (arī darba ņēmējam mikrouzņēmumā) vai pašnodarbinātajam un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi pabalstu (vai vecāku pabalsts piešķirts kā personai, kura nav nodarbināta), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pārmaksātās pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz VID informāciju par periodiem, kuros personai reģistrēti ienākumi.
Līdz šim likumā VSAA bija noteiktas tiesības atgūt pārmaksātās summas tikai tajos gadījumos, kad bija pierādīta paša pabalsta saņēmēja vaina, norāda A.Jakseboga. Tagad VSAA ir tiesības atgūt pārmaksātās summas arī gadījumos, kad pabalsta saņēmējs ir guvis vienlaicīgi arī darba ienākumus.
Kā jau minēts, šāda situācija var rasties, ja pabalsts izmaksāts par periodu, par kuru darbiniekam uzrādīti ienākumi. Tas var gadīties, ja darba devējs nav grāmatvedībai paziņojis precīzu informāciju par darbinieka slimības periodu vai arī grāmatvedis to nav precīzi fiksējis.
Jaunā virtuālā kārtība strādās tikai 2016.gadā
Veselības ministrija strādā pie e-veselības (vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas) projekta, kura ietvaros ir paredzēts atteikties no papīra formāta darbnespējas lapām. Ir plānots, ka no 2016.gada 1.janvāra darbnespējas lapas būs tikai elektroniskā formā.
Kad 2014.gadā tika virzīti grozījumi likumos, atbrīvojot darba devēju no pienākuma apstiprināt darbnespējas lapu, tika skaidrots, ka darba devējam informācija par darbnespējas lapām būs pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Līdz ar to arī sagaidāmais ieguvums – darba devējs atbrīvots no liekas birokrātijas parakstīt slimības lapas - darbotos pilnvērtīgi.
Jau pirms gada bija informācija, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) un VID 2014.gada 31.martā parakstīja Sadarbības līgumu informācijas apmaiņai starp NVD e-veselības sistēmu un VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, lai darba devēji EDS saņemtu informāciju par darbiniekiem noslēgtajām darbnespējas lapām. Pēc NVD un VID pirms gada sniegtās informācijas, minētā projekta ieviešanas termiņš bija paredzēts 2015.gada 1.jūlijs.
Taču šāda informācijas apmaiņa no 1.jūlija tomēr nav sākusies. VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja informē: ņemot vērā, ka Nacionālais veselības dienests, kas ir atbildīgā iestāde par šī projekta realizēšanu, vēl nav nodrošinājis Valsts ieņēmumu dienestam automatizētu piekļuvi Nacionālā veselības dienesta e-veselības sistēmas datiem par darbiniekiem noslēgtajām darbnespējas lapām, attiecīgi arī no 2015.gada 1.jūlija VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā saistībā ar darbnespējas lapām nekādas darbības elektroniski veikt vēl nebūs iespējams un darba devējiem nebūs pieejama informācija par darbnespējas lapām. Veselības ministrija virza grozījumus 2014.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu", kuros būs aprakstīts, kā notiks datu aprites kārtība par darbnespējas lapām.
Arī MK noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredzēti grozījumi (izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 28.maijā). Noteikumos paredzēts svītrot VII nodaļu "Darba devēja un pašnodarbinātā pienākumi darbnespējas lapu aizpildīšanā", kas no 1.jūlija vairs nav aktuāla. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz darbnespējas lapu sagatavošanu elektroniski veselības informācijas sistēmā. Projekta anotācijā norādīts, ka no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 31.decembrim norisināsies elektronisko darbnespējas lapu ieviešanas pilotprojekts, kurā piedalīsies tās ārstniecības iestādes, kuras vēlēsies izmantot elektroniskās darbnespējas lapas funkcionalitāti jau pirms 2016.gada 1.janvāra. Grozījumi noteikumos MK sēdē vēl nav skatīti.
Tātad iecerētajā pilnajā apjomā jaunā darbnespējas lapu kārtība paredzēta tikai no 2016.gada 1.janvāra, kad visa informācija būs elektroniskajā sistēmā. Ārsti darbnespējas lapas reģistrēs elektroniski, darba devējs informāciju par darbinieka darbnespējas periodu uzzinās no VID EDS, savukārt VSAA apstrādās elektroniskās darbnespējas lapas, lai nodrošinātu slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu.
VSAA informē, ka slimības pabalsts ir visbiežāk pieprasītais pakalpojums – vidēji ik mēnesi VSAA izmaksā aptuveni 25 tūkstošus slimības pabalstu un aptuveni 2,4 tūkstošus maternitātes pabalstu.
