Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jāņu ugunskura vietas izvēlei jāpievērš īpaša uzmanība, jo ne visur ugunskuru drīkst kurināt. Ierobežojumi noteikti gan normatīvajos aktos, gan pašvaldību saistošajos noteikumos.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Ugunskuri un teltis tikai atļautās vietās
Jāņu rīta sagaidīšana nav iedomājama bez viena no galvenajiem svētku atribūtiem – ugunskura. Tā vietas izvēlei jāpievērš īpaša uzmanība, jo ne visur ugunskuru drīkst kurināt, un neapdomīgas rīcības rezultātā var tikt arī pie soda.
Tiem, kas vasaras saulgriežus baudīs pie dabas un ārpus pilsētas kņadas, jāzina, ka ugunsnedrošajā laikposmā, kas ilgst jau no aprīļa beigām un noslēgsies rudenī, visā valsts teritorijā ir aizliegts mežos un purvos kurināt ugunskurus. To paredz MK noteikumi Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi". Izņēmums ir īpaši ierīkotas vietas, kas neļauj ugunij izplatīties ārpus ugunskura vietas.
Svinot svētkus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jāņem vērā, ka dabas liegumos, dabas parkos un tamlīdzīgās vietās kurināt ugunskurus un celt teltis drīkst tikai speciāli tam paredzētās vietās.
Ugunsnedrošajā laikposmā ikvienam iedzīvotājam, kurš uzturas mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības, ne bez pamata atgādina Valsts mežu dienests. Mežā ir aizliegts ugunskuru atstāt bez uzraudzības, un ugunskura vietu drīkst atstāt tad, kad uguns ir nodzēsta un gruzdēšana pilnībā izbeigusies. Tāpat aizliegts dedzināt svētku laikā radītos atkritumus.
"Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa speciālisti medicīniskus padomus sniegs arī svētku brīvdienās."
Ierobežojumi ugunskuru ierīkošanai ūdensobjektu tuvumā noteikti Aizsargjoslu likumā. Tie attiecas gan uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, gan uz virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām. Krasta kāpu aizsargjoslā Jāņu ugunskurus drīkst kurināt tikai šim nolūkam ierīkotās vietās un māju pagalmos. Ugunskuru ierīkot nav atļauts arī pašā ezera vai upes krastā (10 metrus platā joslā) bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Ja līgošana paredzēta pļavā, ugunskuru nedrīkst kurināt aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem.
Jūras krasta kāpu aizsargjoslās un 10 metrus platā joslā upes vai ezera krastā ir aizliegts bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām..
Lai gan svētku laikā dažādi drošības dienesti nav ieinteresēti atpūtniekus speciāli sodīt, tomēr augstāku risku dēļ tie patrulēs. Ierīkojot ugunskuru vai telts vietu, jāņem vērā konkrētās pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumi, kas katrai pilsētai vai novadam ir atšķirīgi. Tajos ir noteikts, kurās vietās pašvaldības teritorijā ir liegts ierīkot telts vietu un kurināt ugunskurus, un noteikts sods par neatļautajām darbībām.
Līgotājiem nevajadzētu paļauties uz to, ka izvēlētajā ugunskura vietā kāds iepriekš to ir kurinājis. Var izrādīties, ka ugunskuru te nemaz nedrīkst kurināt un citi to ierīkojuši patvaļīgi. Tādēļ, pirms došanās līgot, labāk der sazināties ar konkrētās vietas īpašnieku vai apsaimniekotāju, kā arī ieskatīties attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos.
Ne visas Jāņu zāles pinamas vainagā
Tautasdziesmas rindas "Visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā" nevar gluži attiecināt uz reālo situāciju, ja negribas "saķerties" ar likumu. Ne visas pļavās, purvos, mežu ielokos un citviet savvaļā ziedošos augus drīkst vākt un pīt vainagā vai pārdot. MK noteikumos Nr.396 uzskaitītas īpaši aizsargājamās un ierobežoti izmantojamās augu sugas, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Par šiem augiem drīkst priecāties tikai ar acīm, bet ne iegūt savā īpašumā.
Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka retos un aizsargājamos augus aizliegts noplūkt, izrakt un izpostīt to dzīvotnes. Kā arī savvaļā ievāktos īpaši aizsargājamos augus nedrīkst nedz dāvināt, nedz pārdot vai mainīt, vai piedāvāt pārdošanai vai apmaiņai. Lai gan reti kurš no mums zina, kā izskatās visi aizsargājamie augi, nezināšana neatbrīvos no atbildības par likuma normas pārkāpšanu un soda, turklāt sodi ir bargi. Pirms došanās pļavā, lai uzzinātu, kā izskatās Jāņu laikā ziedošie aizsargājamie augi, der ielūkoties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pants par normatīvajos aktos noteikto sugu aizsardzības prasību pārkāpšanu fiziskām personām paredz naudas sodu no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus. Personu, kura vākusi īpaši aizsargājamos augus, kā rezultātā iznīcinājusi vai bojājusi dzīvotnes, ar to radot būtisku kaitējumu, var saukt pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 115.pants šādos gadījumos paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai arī piespiedu darbu vai naudas sodu.
Augu pazinēji atgādina, ka Līgo svētku ziedu pušķu veidošanai un vainagu pīšanai jāizvēlas Latvijas laukos plaši izplatītie ziedaugi, kā sarkanais āboliņš, madaras un pīpenes u.c. Arī pret šiem augiem jāizturas saudzīgi, tie nav jāplēš ar visām saknēm un nav vainagā jāievij vienīgais zieds pļavā. Tāpat labāk ir neaiztikt nepazīstamus augus, jo kāds var izrādīties indīgs, un svētki var noslēgties slimnīcā.
Bērnus nedrīkst atstāt bez uzraudzības
Kāds svētkus svinēs mājās, kāds dosies uz publisku pasākumu. Vecākiem der zināt, no kāda vecuma saviem bērniem var atļaut svētkus svinēt bez pieaugušo klātbūtnes.
Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka bērnu līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Septiņu gadu vecumu nesasniegušu bērnu neatkarīgi no diennakts laika un atrašanās vietas, vai tā būtu publiska līgošanas vieta vai savas mājas pagalms, nedrīkst atstāt vienu, bērnam obligāti jābūt kopā ar kādu, kurš sasniedzis vismaz 13 gadu vecumu. Par šīs likuma normas neievērošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4pants vecākiem vai personām, kas viņu aizstāj, paredz izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro.
Bērni, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nakts laikā sabiedriskās vietās, piemēram, publiskā Līgo nakts pasākumā, nedrīkst atrasties vieni bez vecāku vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas klātbūtnes. Likuma izpratnē par nakts laiku uzskata laiku no pulksten 22.00 līdz 6.00, tomēr attiecīgā pašvaldība uz šo laiku var noteikt stingrākus ierobežojumus. Ja sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušais pusaudzis nakts laikā publiskā vietā atrodas bez pieaugušo klātbūtnes, policija to drīkst nogādāt policijas iestādē.
Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pantu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro. Savukārt, ja bērns izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma, vai atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 70 līdz 210 eiro.
Arī alus tikai no 18 gadiem
Līgo un Jāņos neiztikt bez alus, smādēti netiek arī citi alkoholiskie dzērieni. Alkohola lietošana sabiedriskās vietās ir ierobežota, to lietot drīkst tikai pašvaldības atvēlētās vietās. Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, kur to nav atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pants paredz sodu. Šādos gadījumos izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro.
Likums paredz sodu par nepilngadīgas personas iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un 18 gadu vecumu nesnieguša jaunieša novešanu līdz dzēruma stāvoklim. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.pantu par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā uzliek naudas sodu no 35 līdz 140 eiro.
"Par aizsargājamo augu plūkšanu var sodīt."
Savukārt par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 eiro. Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, vainīgajam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 140 eiro.
Alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežojumus nosaka arī katras pašvaldības saistošie noteikumi. Piemēram, Rīgā publiskās vietās, kurās pašvaldība nav atļāvusi alkoholisko dzērienu lietošanu, ir aizliegts atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu jebkādā vaļējā tarā. Līdzīgi nosacījumi ir arī citās pašvaldībās.
Kur vērsties, ja gadījusies liksta?
Veselības problēmas var piemeklēt pat apzinīgākos līgotājus. Bet ne vienmēr ir nepieciešams zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Jau vairākus gadus darbojas Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kura speciālisti konsultēs arī svētku dienās.
"Pieredzējuši mediķi pa tālruni sniedz medicīniskas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem ir sūdzības par sāpēm vēderā, galvassāpēm, asinsspiediena izmaiņām, saaukstēšanos, vai kuriem nepieciešama konsultācija par medikamentu lietošanu, arī citos gadījumos, kad vajadzīgs ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ārsta darba laika," skaidro Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Evija Štālberga. Ar Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķiem ieteicams sazināties arī tad, ja ir šaubas, vai ar konkrētām sūdzībām nepieciešams vērsties slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai pat zvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Konsultāciju var saņemt:
Ārkārtas situācijās jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. Zvanītāju savienos ar nepieciešamo dienestu: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, policiju vai Gāzes dienestu.
Padomus, kā svētkus aizvadīt bez nelaimes gadījumiem, sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti informatīvajā ziņā.
