Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Lita Krone/ LETA
Akadēmiskā vai profesionālā izglītība?
Vispirms jau sev jāatbild uz jautājumu – vai vēlos turpināt izglītību akadēmiski vai profesionāli? Akadēmiskā izglītība ir orientēta uz zinātņu teorētisko apguvi jeb lekcijām, sēdēšanu augstskolā un akadēmisko darbu rakstīšanu. Tās rezultāts ir akadēmisks grāds (bakalaurs, maģistrs) vai zinātnisks (doktora) grāds.
Savukārt profesionālās izglītības apguves laikā tiek apmācīti konkrēti speciālisti, kuri iegūst profesionālu kvalifikāciju. Tur bez mācību darba obligāta ir arī mācību prakse. Profesionālās izglītības iestādes piedāvā apgūt profesiju gan pēc pamatskolas, gan pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Darba tirgū bez reālas pieredzes ir grūti konkurēt, tāpēc arī šobrīd augstskolas par to piedomā un nereti neliela apjoma praksi iekļauj arī akadēmiskajās programmās. Par šo aspektu noteikti var pārliecināties, apskatot studiju programmu.
Akadēmisko izglītību var iegūt augstskolās un universitātēs, bet profesionālo – profesionālās izglītības iestādēs, koledžās, augstskolās un universitātēs. Akadēmiskā bakalaura studiju programmas parasti ir trīs līdz četrus gadus ilgas, bet maģistra programmas – viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.
Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu augstskolas piešķir pēc vismaz četriem mācību gadiem, bet maģistru pēc pieciem. Šos jautājumus regulē Augstskolu likums.
Kur meklēt informāciju par iespējamām profesijām?
Ērts palīgs studiju programmas izvēlei ir divi Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) izveidoti portāli: nacionālās izglītības iespēju datubāze www.niid.lv un portāls www.profesijupasaule.lv . Katru mēnesi abas vietnes apmeklē ap 25 000 interesentu.
Nacionālās izglītības iespēju datubāzē tiek apkopota informācija gan par augstākās, gan profesionālās izglītības piedāvājumiem. Tāpat var apskatīt arī jaunās izglītības programmas, kas ieviestas vien šogad. Piemēram, šobrīd www.niid.lv apkopojis informāciju par 34 jaunām studiju programmām vai apakšprogrammām. Visas jaunās programmas ir akreditētas esošo studiju virzienu ietvaros vai saņēmušas licenci īstenošanai jaunos studiju virzienos.
Jāatceras - augstskolas studentus var uzņemt tikai tajās programmās, kur ir saņemta licence. Vēlāk augstskola sāk īstenot programmu un akreditē programmu. Izvēloties studiju programmu, noteikti ir jāpārliecinās par akreditācijas esamību un termiņu. Ja ir pieņems lēmums studēt neakreditētā studiju programmā, kura iespējams, taču ne garantēti līdz mācību beigām tiks akreditēta, students uzņemas risku, un ar to ir jārēķinās.
Tāpat www.niid.lv palīdz rast atbildes uz praktiskiem jautājumiem: iestāšanās nosacījumi, vai un kādi iestājeksāmeni ir jākārto, vai programmā ir budžeta vietas, kāda ir mācību maksa, kur atrodas skola un vai tā piedāvā dienesta viesnīcas.
Savukārt interneta vietne www.profesijupasaule.lv ir palīgs profesiju izvēlē. Tur virtuāli var paciemoties dažādos uzņēmumos, izpētīt savas izvēlētās profesionālās darbības virziena saturu, saprast, kāda ir izvēlētās profesijas pārstāvja ikdiena un pienākumi.
Kādus uzņemšanas noteikumus izvirza augstskola?
Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studentus uzņem atklātā un vienlīdzīgā konkursā. Kā pamats uzņemšanas prasībām ir centralizēto eksāmenu rezultāti, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Augstskolas parasti izvēlas divu centralizēto eksāmenu rezultātus, kas kalpo par galvenajiem kritērijiem, piemēram, CE angļu valodā un latviešu valodā.
Jāatceras, ka augstskolai un koledžai ir tiesības noteikt papildu iestājpārbaudījumus. Tas var būt zināšanu tests, pārrunas, radošais darbs – atkarībā no studiju specifikas.
Katra augstskola izstrādā savus uzņemšanas noteikumus, kur ir ietverta svarīgākā informācija par uzņemšanu.
Kādas budžeta vietas un stipendijas pienākas?
Bieži vien jaunieši izvēlas to studiju programmu, kurā ir iespēja mācīties budžetā. Tomēr "ar varu mīļš nekļūsi" – ja programma nav saistoša vai neatbilst studenta spējām, šāda izvēle var nebūt ilgtspējīga.
Budžeta vietas apmaksā valsts vai augstskola pēc saviem ieskatiem. Augstskolas tās sadala pēc savām prioritātēm. Studijām augstākās izglītības programmās studējošais var saņemt arī kredītu ar valsts galvojumu – tas būs jāsāk atmaksāt gadu pēc studiju beigšanas, bet mācību laikā procentus par kredītu maksās valsts. Kredītu students varēs iegūt, jau uzsākot studijas, līdz ar to jārēķinās, ka pirmo iemaksu, visticamāk, nāksies segt pašam, pēcāk augstskola to atmaksās, kad saņems maksājumu no bankas.
Augstskolas parasti labākiem studentiem maksā arī stipendijas. MK noteikumi Nr.740 "Noteikumi par stipendijām" paredz, ka stipendiju minimālais apmērs bakalaura studiju programmu studentiem ir 99,60 eiro mēnesī, maģistra un doktora studiju programmu studentiem - 113,83 eiro. Maksimālo apmēru nosaka katra augstskola, ņemot vērā savas iespējas. Valsts augstskolām, koledžām un privātajām izglītības iestādēm ir sava budžeta vietu un stipendiju politika, ko tās min savās mājaslapās un studiju programmu aprakstos. Jāatceras, ka papildus būs iespēja pretendēt arī uz dažādām privātām stipendijām, šī iespēja noteikti jāizmanto.
Ja rezultāti konkursā uz stipendijām ir vienādi, tad priekšroka ir
Studēt par valsts budžeta līdzekļiem var vairākas reizes. Tāpat normatīvie akti neaizliedz studēt vairākās programmās vienlaicīgi, bet ir jārēķinās ar savām spējām un noslodzi. Tomēr par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā, neatkarīgi no augstskolas. Tas nozīmē, ka, ja students mācās vienlaikus divās programmās un dažādās augstskolās, par vienu no tām būs jāmaksā jebkurā gadījumā. Augstskolas savos uzņemšanas noteikumos var noteikt, cik studiju programmās vienlaicīgi var mācīties students.
Vienota elektroniska pieteikšanās jau no 25.jūnija
Laiks, no kura augstskolas var uzņemt studentus, ir visām skolām vienāds. Šogad atbilstoši MK noteikumiem Nr.123 "Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2015.gadā" visas augstskolas pieteikšanos organizē no 1.jūlija.
Pieteikties var gan klātienē, gan elektroniski. Nu jau kādu laiku vairākas augstskolas piedāvā pieteikties vienotā vietnē portālā www.latvija.lv e-pakalpojumā "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās". Tā ietvaros tiek nodrošināta elektroniska vienotā pieteikšanās pamatstudiju programmām 11 Latvijas augstskolās:
Citas augstskolas pieteikšanos organizē pašas, un ir vērts ielūkoties visu augstskolu mājaslapās, lai uzzinātu svarīgāko par nosacījumiem un studiju programmu izvēli.
Vienotajā portālā pieteikties varēs jau no 25.jūnija līdz 7.jūlijam. Elektroniski var pietiekties gan pats, gan arī pieteikumu var aizpildīt cita persona. Pēc elektroniskā pieteikuma jādodas ar dokumentiem uz augstskolu to apstiprināt.
Reģistrācijas maksa par pieteikuma noformēšanu ir 30 eiro neatkarīgi no norādīto prioritāšu skaita. No reģistrācijas maksas ir atbrīvoti bāreņi un 1.grupas invalīdi, uzrādot apliecinošus dokumentus.
Kur paliek šī lielā summa? Latvijas Universitātes studiju serviss LV portālam skaidro, ka reģistrācijas maksa sedz ar uzņemšanas procesu saistītos izdevumus. Galvenokārt tie ir tehniskie resursi, materiāli un darbinieku atalgojums.
Vienotajā pieteikumā studijām var norādīt līdz 10 studiju programmām no piedāvāto augstskolu studiju programmu klāsta. Izvēlētajām studiju programmām var piešķirt līdz pat 20 prioritātēm. LU Studiju servisa speciālisti norāda, ka pieteikuma sastādīšanā tipiskākā kļūda ir pavirša attieksme pret programmu prioritāšu sakārtošanu, kā arī nepamatota prioritāšu mainīšana uzņemšanas laikā, kas noved pie tā, ka rezultātā tiek iegūta studiju vieta ne tajā studiju programmā, kurā reflektants ir vēlējies.
Kādi dokumenti nepieciešami, lai reģistrētos studijām?
MK noteikumi Nr.846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās" nosaka, kādus dokumentus būs jānes uz augstskolu vai koledžu:
Kad dokumenti iesniegti, vēl atliek iestājpārbaudījums vai jāgaida konkursa rezultāti. Tos izziņo ne vēlāk kā triju dienu laikā no konkursa noslēguma dienas. Tālāk jau atbilstoši rezultātiem topošais students slēdz rakstisku līgumu ar augstskolu un rudenī uzsāk studijas.
Piesakās studijām ar autovadītāja apliecību
Bieži vien topošie studenti, kas vidējo izglītību ieguvuši agrākos gados, laicīgi nepārskata savus dokumentus, kā rezultātā tikai uzņemšanas laikā secina, ka dokumenti ir pazuduši vai atrodas nepieejamā vietā. "Diemžēl vidējās izglītības dokumentu dublikātus tik ātri sagatavot nevar," norāda LU studiju speciālisti.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Elīna Harčenko zina stāstīt, ka bieži vien pasei vai eID kartei, ko students atnes, ir beidzies termiņš. Ir arī gadījumi, kad nav paņemti visi izglītību apliecinošie dokumenti vai to kopijas – topošais students atnāk tikai ar diplomu, bet aizmirst sekmju izrakstu. Par to, ka studenti nav iepazinušies ar studiju programmas prasībām, liecina tas, ka nereti tie atnāk bez atbilstošu CE vērtējumiem, kas tiek prasīti, lai iestātos konkrētajā studiju programmā.
Topošie studenti arī neseko līdzi pases derīguma termiņam un atnāk pieteikties studijām ar pasi, kurai beidzies derīguma termiņš. Kā arī nav iepazinušies ar informāciju, ka pieteikšanās laikā ir nepieciešams uzrādīt pasi vai personas apliecību, un izrādās, ka pase ir nodota kādā citā iestādē. Ir jaunieši, kas nezina, ka personu apliecinošs dokuments ir tikai pase vai ID karte, un ir novēroti gadījumi, kad jaunieši vēlas pieteikties studijām, uzrādot autovadītāja apliecību.
