Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms doties ceļojumā, jāpārliecinās, ka ceļojums būs drošs un neradīs zaudējumus.
LV portāla infografika
Tūrisma pakalpojumus iedala divu veidu pakalpojumos. Ja firma piedāvā atsevišķu individuāli sagatavotu pasākumu, piemēram, nakšņošanu viesnīcā vai ekskursiju pa pilsētu, tad tas ir atsevišķs tūrisma pakalpojums. Savukārt, ja firma organizē ceļojumu, kurš ir vismaz 24 stundas garš un ir vismaz divu pakalpojumu apvienojums, piemēram, lidojums uz Turciju ar nakšņošanu viesnīcā, tad tas ir komplekss pakalpojums.
Ja firma sniegusi atsevišķu tūrisma pakalpojumu, tad patērētājus aizsargā Patērētāju tiesību aizsardzības likums, savukārt, ja piedāvājums ir komplekss, tad talkā nāk vēl atsevišķi citi normatīvie akti. Latvijā tūrisma pakalpojumu sniedzējiem saistoši ir Tūrisma likums un MK noteikumi Nr.353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību".
Ir arī atšķirība starp to, kā klasificēt konkrētu firmu:
Jāpārliecinās, ka tūrisma firma reģistrēta oficiālā datubāzē
Pirmkārt, ieraugot piedāvājumu, ir jāpārliecinās, vai firma, kas to piedāvā, ir oficiāli reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Šo informāciju bez maksas var iegūt tiešsaistes datubāzē www.lursoft.lvv. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde uzsver: nopietni un sevis cienoši tūrisma pakalpojumu sniedzēji ir arī starptautisko tūrisma organizāciju un vietējo profesionālo apvienību biedri. To apliecina viņiem izsniegtie sertifikāti, kas nav vecāki par vienu gadu.
Atbilstoši Tūrisma likuma 11.pantam tūrisma aģenta un tūrisma operatora pakalpojumus Latvijā drīkst sniegt tikai tāds komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē. Šo datubāzi jeb TATO veido Ekonomikas ministrija. Reģistrācija datubāzē ir obligāta prasība.
Tūrisma operatoriem, kas paši veido kompleksos ceļojumus, ir jāapdrošina speciāla prasība jeb klientu iemaksātās naudas garantija. Šādu nepieciešamību paredz Tūrisma likuma 16.pants. Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) ģenerālsekretāre Marina Paņkova seminārā "Ceļo droši" skaidroja: apdrošināšana nodrošina iespējamo zaudējumu kompensāciju un klienta atgriešanu mājās, ja iestājusies operatora maksātnespēja, sniedz drošības garantiju attiecībā uz iemaksātās naudas atmaksu pakalpojuma nesaņemšanas gadījumā. Šī summa nevar būt mazāka par 28457,44 eiro. To, vai operators ir apdrošinājis iemaksāto naudu, var redzēt TATO datubāzē.
Šaubu gadījumā par tūrisma operatoru vai aģentu noteikti jāpārliecinās, vai internetā nav pieejamas atsauksmes – bieži vien neapmierinātie klienti savu sašutumu pauž dažādos interneta portālos, un šajā gadījumā tas var kalpot kā nopietns signāls, lai atturētos izmantot minētās firmas pakalpojumus.
Ļoti zema cena. Vai krāpšana?
Nereti uzmanību saista tādu ceļojumu piedāvājumi, kas ir ļoti lēti, pat uz pusi lētāki, nekā citās firmās. Parasti šādi piedāvājumi ir pieejami kolektīvās iepirkšanās portālos – cenas ir aizdomīgi zemas, tomēr skaistā bilde un iespēja motivējoša. Kam ticēt? M.Paņkova brīdina: pārlieku zema cena var būt signāls par nepārdomātu vai negodprātīgu biznesa praksi. "Gadījumā ja jums piedāvā desmit dienu ceļojumu uz Turciju par 200 eiro, tad jābūt piesardzīgiem. Vai nu jums paveiksies un jūs atbrauksiet mājas, vai arī paliksiet Turcijā un netiksiet mājās, vai arī jūs samaksāsiet naudu un nedabūsiet to atpakaļ. Protams, gadās arī komersanti, kas piedāvā ļoti lētu ceļojumu, taču jāatceras, ka tā nebūs biznesa prakse, bet mahinācija, kas var parādīties vēlāk," skaidro speciāliste. Jāatceras, ka izņēmums ir pēdējo dienu ceļojumi, kurus komersanti piedāvā lētāk, jo nepieciešams aizpildīt vietas. Tomēr par uz pusi lētākiem ceļojumiem, kas izsludināti pat vairākus mēnešus pirms izbraukšanas, ir jābūt aizdomīgiem.
I.Žunde uzsver, ka jābūt īpaši vērīgiem, kompleksos tūrisma pakalpojumus iegādājoties kolektīvās iepirkšanās jeb kuponu portālos. Pirms pakalpojumu iegādes jāpievērš uzmanība, vai attiecīgajā mājaslapā ir sniegta informācija par to, kas ir konkrētā kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs (tūrisma operators, kas organizē ceļojumu), kā arī vai kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzē (TATO). Iegādājoties ceļojumus kolektīvās iepirkšanās / kuponu portālos, īpaši nozīmīgi ir iepazīties ar pakalpojuma iegādes nosacījumiem. Piemēram, noskaidrot, kas notiek gadījumos, ja operatoram neizdodas nokomplektēt pilnu grupu; vai nav paredzēta iespēja pagarināt pieteikšanās termiņu ceļojumam; vai papildus vilinošajai cenai nav paredzēti "slēptie" maksājumi.
Tieši "slēptie" maksājumi var būt tie, kas vēlāk ceļojumu sadārdzinās divkārt. M.Paņkova iesaka rūpīgi iepazīsties ar visiem ceļojuma piedāvājuma nosacījumiem: pakalpojumiem, kas ietilpst piedāvājumā, to kvalitāti, izvēles iespējām. Var izrādīties, ka gadījumā, ja izvēlas neiegādāties kādu obligātu pakalpojumu (piemēram, diennakts ekskursiju), par to būs jāpiemaksā. Līdz ar to var gadīties, ka būs jāmaksā, lai kaut ko nedarītu.
Jāatceras, ka piedāvātā akcijas cena parasti nav galīgā – ceļojuma aprakstā parādās virkne papildu it kā izvēles, bet pēc fakta obligāto izmaksu. Tāpēc, salīdzinot galīgās cenas, var izrādīties, ka tā nemaz nav zemāka par citu tūrisma firmu standarta piedāvājumu. Bieži vien piedāvājumos norādīta, piemēram, muitas nodeva, bet nav pateikts, ka tā var sadārdzināt ceļojumu divkārt, nav norādīti arī citi svarīgi un galīgo cenu sadārdzinoši aspekti.
M.Paņkova zina teikt, ka tūrismā 40-50% atlaide no ceļojuma cenas nav iespējama (izņemot pēdējās dienas cenu, kad piegādātājam par pakalpojumiem jau ir samaksāts, bet klienta nav), taču daudzas firmas šo pieeju izmanto, lai pievilinātu klientus un nokomplektētu grupu.
Firmas sākotnējo cenu norāda kā nesamērīgi augstu, tad šai summai pieliek lielu atlaidi, lai patērētājam liktos, ka viņš ir ļoti ietaupījis, lai gan patiesībā maksā normālu vidēju cenu.
Vienmēr jāizlasa līgums, bet nauda jāsūta tikai pēc tā noslēgšanas
Līdz ar to vienmēr jāatceras – nedrīkst veikt norēķinus vai maksāt kādu naudu firmai, pirms nav noslēgts līgums. M.Paņkova iesaka rūpīgi izlasīt līgumā iekļautos noteikumus un pārliecinies, ka tajā skaidri atrunāts viss nepieciešamais - ceļojuma detaļas, cenā iekļautie pakalpojumi, gala cena un samaksas termiņi, pušu atbildība. Līgumā jābūt ne tikai ceļotāja, bet arī tūrisma pakalpojuma sniedzēja atbildībai. "Tikai un vienīgi līgums ir jūsu pirkuma apstiprinājums. Līgumi nav gari, divas līdz trīs lapaspuses, tomēr tur ir detalizēti atrunātas, kādas ir jūsu saistības, cik ātri jūs varat saņemt atpakaļ iemaksāto naudu un kādā apmērā," skaidro M.Paņkova.
Par visiem maksājumiem, kuri veikti, ir jāsaņem apliecinājums. Ja norēķināties skaidrā naudā, tad jāprasa čeks vai kvīts. Ja norēķināsieties caur internetbanku, par maksājuma apliecinājumu kalpos bankas izdruka. Šis nosacījums ir obligāts, un tūrisma pakalpojuma sniedzēja atrunas, ka "čeks būs vēlāk", ir jāuztver kritiski. "Nekad neļaujiet sevi maldināt ar šādām atrunām, jo tikai apstiprinājums, ka samaksa veikta, vēlāk varēs būt garants, ka jums atgriezīs samaksāto naudu," norāda M.Paņkova.
Aģentūrai jāpieprasa arī izsniegt pirkuma apstiprinošus dokumentus, kas nodrošinās pakalpojumu saņemšanu galamērķī: jālūdz ceļojumu konsultantam izsniegt apliecinājumus par veiktajām rezervācijām, piemēram, e-biļetes izdruku no rezervēšanas sistēmas, rezervētās viesnīcas kontaktus u.c.
Visbeidzot ALTA iesaka parūpēties par drošības spilvenu: par to, lai ārkārtas gadījumā būtu pieejami naudas līdzekļi iespējamo papildu izdevumu segšanai. Savai drošībai ir jānoformē arī ceļojuma (atpūtas) raksturam atbilstoša ceļojumu apdrošināšanas polise.
Lieta bieži vien nonāk līdz tiesai
Lai gan bieži sūdzības paliek vien internetā, tās tiek iesniegtas arī atbildīgajām iestādēm. PTAC pārstāve Ilze Žunde skaidro, ka līdz šī gada maijam saņemti 99 iesniegumi par kopējo tūrisma pakalpojumu summu 160396,42 eiro. Sūdzības par tūrisma pakalpojumiem šogad veido 22% no saņemto kopskaita. Šogad vienā gadījumā rasts pozitīvs risinājums patērētājiem, 9 gadījumos patērētājam sniegts skaidrojums vai informācija, 1 gadījumā sūdzību atteikts skatīt, bet 88 sūdzības vēl atrodas izskatīšanas stadijā. Straujais sūdzību skaita pieaugums skaidrojams ar SIA "Relaks Tūre" finanšu problēmām – kopumā no šogad saņemtajiem iesniegumiem 86 ir saistīti ar konkrēto uzņēmumu.
Iesniegumos patērētāji izteikuši pretenzijas par to, ka tūrisma pakalpojumi nav notikuši un netiek atgriezta atpakaļ visa samaksātā nauda vai avansa maksājums, sūdzas arī par viesnīcas neatbilstību noslēgtajam līgumam vai par to, ka ekskursijas un citi pasākumi nenotiek tā, kā tas paredzēts pakalpojumu programmā. Saņemti iesniegumi arī par informācijas nesniegšanu vai nepilnīgas informācijas sniegšanu par nepieciešamajiem dokumentiem, izlidošanas, ielidošanas laikiem un vīzām, par autobusa neatbilstību solītajam, par gida pakalpojumiem u.c. Savās sūdzībās patērētāji lūdz palīdzību atgriezt pilnu vai daļēju ceļojuma summu, kā arī atlīdzināt radušos zaudējumus. Jānorāda gan, ka liela daļa strīdu, kur patērētāji prasa atlīdzināt radītos zaudējumus, risināmi civiltiesiskā kārtībā, proti, tiesā.
Marina Paņkova iesaka būt drošiem, nekautrēties un aizstāvēt savas tiesības. Līdz ar to, ja ir aizdomas par krāpniecisku gadījumu, par to nekavējoties jāziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram (tālr. 65452554) un Valsts policijai (tālr.110).
