SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
25. februārī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Personas dati
5
5

Personu apliecinošs dokuments obligāts no 15 gadiem

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

LV portāla infografika

Pase mūsdienās mēdz būt pat zīdainim, taču jāatceras – sasniedzot 15 gadu vecumu, ikvienam Latvijas pilsonim un nepilsonim personu apliecinošs dokuments ir obligāts. Tāpat jāpievērš uzmanība pases vai eID derīguma termiņam: ja tas iztecējis, jāsteidz izgatavot jaunu dokumentu. Par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta var uzlikt naudas sodu.
īsumā
  • Pase vai eID ir obligāts dokuments 15 gadu vecumu sasniegušam pilsonim vai nepilsonim.
  • Sasniedzot 15 gadu vecumu, 30 dienu laikā jāiesniedz pieteikums personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.
  • Personu apliecinošu dokumentu var saņemt arī 15 gadu vecumu nesasniedzis bērns.
  • Pase un eID ir Latvijas Republikas īpašums, un persona, kurai dokuments izsniegts, ir šī dokumenta turētājs.
  • Bērna identitāti, iesniedzot dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, apliecina likumiskais pārstāvis vai kāds no pilngadīgiem radiniekiem.

Ir divu veidu personu apliecinoši dokumenti – pase un personas apliecība (eID). Ikvienam ir brīva izvēle, vai pieteikties abiem šiem dokumentiem vai izvēlēties tikai vienu. Šobrīd tikai personas apliecību lieto 36157 Latvijas iedzīvotāji, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu. Tomēr jārēķinās, ka, izvēloties tikai eID, atsevišķās situācijās var nebūt iespējams saņemt tos pašus pakalpojumus, kuru iegūšanu nodrošina pases uzrādīšana. Piemēram, ar eID nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.pants nosaka: personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) statistika liecina, ka šobrīd Latvijā bez derīga personu apliecinoša dokumenta dzīvo aptuveni 46 tūkstoši piecpadsmit gadu vecumu sasniegušu pilsoņu, ārpus Latvijas – 19 tūkstoši. Attiecībā uz nepilsoņiem statistika ir šāda. Latvijā bez derīga personu apliecinoša dokumenta dzīvo aptuveni 15 tūkstoši piecpadsmit gadu vecumu sasniegušu nepilsoņu, ārpus Latvijas – nedaudz vairāk par tūkstoti.

"Ir divu veidu personu apliecinoši dokumenti – pase un personas apliecība."

Lielais iedzīvotāju skaits bez derīgas pases vai eID varētu būt skaidrojams ar to, ka dokumentu nav izņēmuši tieši jaunieši, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, jo nav radusies situācija, kurā dokuments būtu nepieciešams. Tāpat ir gana daudz tādu, kuri nav pamanījuši, ka dokumentam ir beidzies derīguma termiņš.

MK noteikumi Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" nosaka, ka Latvijas pilsonim vai nepilsonim, ja viņa rīcībā nav derīga personu apliecinoša dokumenta, 30 dienu laikā pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas jāiesniedz pieteikums personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Lai jaunietis pirmo reizi saņemtu personu apliecinošu dokumentu, būs nepieciešams uzrādīt dzimšanas apliecību.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 11.pants nosaka: ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem pirmo reizi, viņa identitāti, iesniedzot dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, apliecina viņa likumiskais pārstāvis vai kāds no viņa pilngadīgiem radiniekiem. Tas nozīmē, ka 15 gadu vecumu sasniegušam jaunietim uz PMLP jādodas kopā, piemēram, ar kādu no vecākiem vai vismaz 18 gadu vecumu sasniegušu brāli vai māsu.

Personu apliecinošs dokuments bērnam līdz 15 gadiem

Personu apliecinošu dokumentu var saņemt arī 15 gadu vecumu nesasniedzis bērns, ja dokuments nepieciešams ceļošanai ārpus Latvijas. Saskaņā ar normatīvo regulējumu personai, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, pasi vai eID izsniedz pēc bērna likumiskā pārstāvja, piemēram, mātes vai tēva, lūguma. Tas nozīmē, ka vienam no vecākiem vai citam likumiskajam pārstāvim kopā ar bērnu jādodas uz PMLP. Bērna likumiskie pārstāvji arī ir tie, kas apliecina bērna identitāti, ja personu apliecinošs dokuments tiek izsniegts pirmo reizi. Šo dokumentu 14 gadu vecumu sasniegusi persona saņem pati, un mātei vai tēvam nav jādodas līdzi. Ja bērns ir jaunāks par 14 gadiem, pie dokumenta saņemšanas klāt jābūt arī bērna likumiskajam pārstāvim.

Bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, likumiskie pārstāvji PMLP iesniedz:

  • bērna iepriekšējo pasi vai eID, ja šāds dokuments pastāv;
  • bērna dzimšanas apliecību, ja pase vai eID nav bijusi;
  • bērna fotogrāfiju.

Fotogrāfiju var uzņemt arī uz vietas PLMP nodaļā, ja bērnu ir iespējams nofotografēt – tas patstāvīgi sēž un noteiktajā brīdī ļaujas fotografēties. Ja bērna fotografēšana nav iespējama vai persona to nevēlas, jāiesniedz fotodarbnīcā izgatavota fotogrāfija.

Bērniem līdz piecu gadu vecumam personu apliecinošu dokumentu izdod:

  • uz diviem gadiem;
  • uz ceļojuma laiku, ja tas ir ilgāks par diviem gadiem, bet ne ilgāk par pieciem gadiem.

Personām no piecu līdz 20 gadu vecumam personu apliecinošu dokumentu izsniedz uz pieciem gadiem, savukārt no 20 gadu vecuma izsniegts dokuments būs derīgs 10 gadus.

Ja bērna, kurš nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pasei vai eID beidzies derīguma termiņš un bērns uzturas Latvijā, nav nepieciešams izgatavot jaunu dokumentu.

Personu apliecinošs dokuments ir valsts īpašums

Bieži vien iedzīvotājos neizpratni rada fakts, ka par pases un personas apliecības saņemšanu jāmaksā, bet dokuments ir valsts īpašums. Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.pantā teikts, ka personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums un persona, kurai dokuments izsniegts, ir šī dokumenta turētājs. Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai, tiek maksāta valsts nodeva par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.133.

Ikviena dokumenta turētāja pienākums ir rūpīgi glabāt savu pasi un/vai eID. Par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu un nolaidīgu glabāšanu paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 187.pantu

  • par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu uzliek naudas sodu līdz 35 eiro;
  • par nolaidīgu personu apliecinoša dokumenta glabāšanu, kā rezultātā dokuments ir pazaudēts, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 35 eiro. Ja pārkāpums gada laikā izdarīts atkārtoti, sodu uzliek no 15 līdz 70 eiro apmērā.

Jāpievērš uzmanība personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņam. Ja tas tuvojas beigām vai iztecējis, jāpiesakās jaunam dokumentam. Pretējā gadījumā var uzlikt naudas sodu, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.pants par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta paredz sodu līdz 35 eiro.

"Dokumenta turētāja pienākums ir rūpīgi glabāt savu pasi vai eID."

Ja personai ir gan pase, gan eID un vienam no dokumentiem iztecējis derīguma termiņš, bet otrs dokuments ir derīgs, nav jāsatraucas. Turpmāk savas personas apliecināšanai varēs izmantot derīgo dokumentu. Kā jau iepriekš minēts, katrs pats var izvēlēties, lietot pasi un personas apliecību vai tikai vienu no šiem dokumentiem.

Atklājot, ka ir nozagts vai pazudis personu apliecinošs dokuments, par to nekavējoties jāziņo PMLP, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei. Savukārt, ja dokuments pazudis, personai atrodoties ārvalstī, par to jāziņo Latvijas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir. Tomēr nereti mēdz būt situācijas, ka neilgi pēc paziņošanas dienestiem par dokumenta nozagšanu vai nozaudēšanu, tas atrodas, piemēram, pase aizmirsusies mēteļa kabatā. Šādu dokumentu turpmāk nedrīkst izmantot, jo tas nav derīgs. Tiklīdz dienesti saņem informāciju par dokumenta nozušanu, reģistros tiek ievadītas ziņas, ka konkrētais dokuments nav derīgs, un personai jāpiesakās jauna dokumenta saņemšanai.

Kā rīkoties situācijā, kad zudis personu apliecinošs dokuments, plašāk var uzzināt LV portāla skaidrojumā "Ja nozaudēts vai nozagts personu apliecinošs dokuments. Ko darīt?".

Plānots izsniegt jauna parauga eID

Janvāra beigās PMLP sāka izsniegt jauna parauga Latvijas pilsoņu pases. Dokumenta jaunais dizains sabiedrībā raisījis plašas diskusijas. Vieni pases jauno dizainu slavē, citus tas neapmierina. Šis kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir ceturtais pilsoņa pases modelis. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem dokumentiem jaunajai pasei ir lielāka aizsardzība pret viltojumiem.

PMLP pārstāve Laura Laiva skaidro: "Pasu dizains tika mainīts, jo jau 2007.gada parauga pasēm pamatā tika izmantots 2002.gada pases modeļa dizains ar nelielām izmaiņām. Pases dizains ir nesaraujami saistīts ar izmantotajiem aizsarglīdzekļiem, tāpēc viena un tā paša dizaina ilgstoša izmantošana samazina dokumenta aizsardzību pret viltošanu."

Šī gada laikā PMLP plāno uzsākt izsniegt arī jauna parauga dienesta un diplomātiskās pases, Latvijas nepilsoņu pases, kā arī ceļošanas dokumentus bezvalstniekiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Savukārt jaunā parauga eID plānots sākt izsniegt 2017.gada aprīlī, lai personām, kurām beigsies derīguma termiņš esošajām apliecībām, jaunās apliecības jau būtu jaunā parauga. PMLP pārstāve L.Laiva informē, ka nav plānotas būtiskas izmaiņas personas apliecības vizuālajā izskatā, jaunās apliecības tiks gatavotas uz iepriekšējā parauga pamata.

Kopš februāra sākuma portālā Latvija.lv ir pieejams jauns e-pakalpojums "Pieteikšanās personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai". L.Laiva norāda: "Ik dienu pārvalde klientu centros apkalpo vairāk nekā 1000 apmeklētāju, kas vēlas noformēt savus dokumentus. Lai apmeklējums ikvienam būtu ērts, piedāvājam iespēju pierakstīties uz sev izdevīgu pieņemšanas laiku." Izmantojot e-pakalpojumu, iespējams iepriekš rezervēt apmeklējuma laiku izvēlētajā PMLP klientu apkalpošanas nodaļā pases un personas apliecības noformēšanai, kā arī apmaksāt valsts nodevu par izvēlēto pakalpojumu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI