Titula "Gada Eiropas cilvēks Latvijā" piešķiršana decembra beigās notika nu jau 17.reizi, un šis gods tika sportistam, bokserim Mairim Briedim. Gada cilvēka noteikšanas process laika gaitā nedaudz mainījies, taču princips palicis konstants – tas tiek cilvēkam, kurš ar savu darbu un nostāju devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanā Latvijā.
Sabiedrisks balsojums
Gada Eiropas cilvēka noteikšanu Latvijā jau kopš pirmsākumiem 1998.gadā organizē biedrība "Eiropas kustība Latvijā" (EKL). Izņemot pašu pirmo reizi, kad laureātu izraudzījās biedrības izveidota komisija, gada cilvēku nosaka sabiedrības balsojums, skaidro EKL prezidents Andris Gobiņš. Sākotnēji balsojumu apkopoja ar laikraksta "Latvijas Avīze" starpniecību, bet patlaban tas notiek galvenokārt EKL mājaslapā, pa pastu, kā arī dažādos ar Eiropas aktualitātēm saistītos pasākumos, kuros klātesošajiem tiek piedāvāts aizpildīt īpašu anketu.
"Ik gadu balsotāji sākotnēji izvirza 30–40 titula pretendentus."
Pretendentu izvirzīšana nominācijai parasti tiek uzsākta novembrī. Informāciju par pieteikšanu gada Eiropas cilvēka titulam EKL izplata, izsūtot medijiem paziņojumu presei, un informē savus sekotājus arī visos sociālajos tīklos. Par gada Eiropas cilvēka meklējumiem savās vietnēs parasti vēsta arī ES institūcijas Latvijā, tādējādi paplašinot informācijas pieejamību lielākai sabiedrības daļai.
Balsojums par Eiropas gada cilvēku Latvijā nav tikai kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs - izvirzot kandidātus, balsotājiem sava izvēle ir jāpamato, argumentējot, kāpēc tieši šim cilvēkam jākļūst par titula ieguvēju, norāda EKL vadītājs. Ik gadu balsotāji sākotnēji izvirza 30–40 titula pretendentu, no kuriem otrajā balsojuma kārtā tiek atlasīti desmit līderi, bet pēdējā balsošanas posmā nosaka trīs finālistus. Visvairāk balsu saņēmušais kandidāts kļūst par titula ieguvēju. Savukārt godināšanas ceremonijā tiek nosaukti visi desmit otrās balsojuma kārtas uzvarētāji, pieminot arī nopelnus, par kuriem viņi nominēti.
Sportisti, mūziķi, politiķi...
Mairis Briedis savu nomināciju ieguvis gan saistībā ar sportiskajiem panākumiem, gan jo īpaši tāpēc, ka tos saistījis ar Latviju, pastāvīgi publiski uzsverot, ka cīnās un uzvar nevis viņš personīgi, bet Latvija. "Uzvaras laurus Mairis nevis privatizē, bet saista ar Latvijas vārdu miljoniem cilvēku lielā auditorijā," skaidro A.Gobiņš, papildinot: panākumiem bagātajam latviešu bokserim bijuši vilinoši darba piedāvājumi ar ļoti labu algu un izciliem treniņu apstākļiem ārzemēs, cīnoties zem citas valsts karoga, taču viņš tos ir noraidījis. Pērn M.Briedis aktīvi iesaistījies arī sabiedriskās aktivitātēs, kas nosoda vardarbību pret sievietēm. Balsotāji pirmajā trijniekā līdzās M.Briedim bija ierindojuši arī rakstnieku Jāni Joņevu, kura romāns "Jelgava 1994" pērn guva starptautisku atzinību, un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču par aktīvu starptautisko darbību.
Par pirmo gada Eiropas cilvēku Latvijā tika atzīts Vācijā dzimušais zinātnieks un publicists Eduards Bruno Deksnis, kurš bija arī viens no tobrīd diviem latviešu izcelsmes darbiniekiem Eiropas Komisijā. 17 gadu laikā Eiropas gada cilvēka Latvijā godam nominēti un arī titulēti dažādu jomu pārstāvji. To nosaka fakts, ka arī paši balsotāji savās interesēs ir ļoti atšķirīgi – vieni jūsmo par sportistiem, citi par mūziku, vēl citi par kultūru, lēš A.Gobiņš.
"17 gadu laikā Eiropas gada cilvēka Latvijā godam nominēti un arī titulēti dažādu jomu pārstāvji."
Teju trešdaļa jeb seši no laureātiem bijuši politiķi. Vaira Vīķe-Freiberga titulu ieguva par Latvijas vārda nešanu pasaulē un iekšpolitiskajām aktivitātēm Latvijas sagatavošanai dalībai Eiropas Savienībā. Andris Piebalgs apbalvojumu saņēma par darbību enerģētikas komisāra amatā, kurā viņš sevi apliecināja kā viens no spēcīgākajiem komisijas locekļiem. Valdis Dombrovskis gada cilvēka titulu ieguvis divkārt – pēdējo reizi 2013.gadā kā politiķis, "ar kuru var lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta un morālā stāja krīzes situācijās". No politiķu vidus Eiropas gada cilvēka godu izpelnījušies arī Valdis Birkavs, Georgs Andrejevs un Ģirts Valdis Kristovskis.
Kā mūziķi gada Eiropas cilvēka godu izpelnījušies Eirovīzijas dziesmu konkursa laureāti Renārs Kaupers ar grupu "Prāta vētra" 2000.gadā un Marija Naumova 2002.gadā. Savukārt no sportistu vidus līdzās M.Briedim ierindojas Māris Verpakovskis, kura sniegums Eiropas futbola čempionāta atlases spēlēs palīdzēja Latvijai iekļūt pasaules futbola elitē. Par 2012 gada Eiropas cilvēku Latvijā kļuva trīskāršais paraolimpisko spēļu čempions, pasaules rekordists Aigars Apinis.
Divkārt gada Eiropas cilvēka tituls ticis žurnālistiem. Latvijas radio žurnāliste Ina Strazdiņa 2009.gadā to ieguva par profesionalitāti un pašaizliedzību, pastāvīgi sniedzot ziņas Latvijas iedzīvotājiem no Briseles un citiem notikumu punktiem Eiropā, kur, kā atzīmē A.Gobiņš, ekonomiskās krīzes laikā uzturēšanās izdevumus žurnāliste segusi no saviem personīgajiem ienākumiem, jo darbavieta tos nav varējusi nodrošināt. Savukārt, balsojot par radio SWH žurnālistu Ģirtu Salmgriezi 2006.gadā, sabiedrība bija novērtējusi viņa spēju stāstīt par Eiropas Savienību saprotamā, aizraujošā veidā.
"Pasākuma lielākais ieguldījums ir tieši plašā sabiedrības iesaistīšana laureātu noteikšanā."
2010.gadā Eiropas cilvēka titulu izpelnījās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams kā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu ieguvējs NEO. Balsotāji savu izvēli motivēja ar to, ka I.Poikāns ir uzdrīkstējies aizstāvēt demokrātiskas un eiropeiskas vērtības Latvijas sabiedrībā. Savukārt gadu vēlāk par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, par kuru balsotāji bija norādījuši: "ar savu eiropeisko stāju un attieksmi katoļu baznīcas galva ir devis atsvaidzinoši dzidru, mūsdienīgu un vienlaikus dziļu atspērienu baznīcai, ticīgajiem un sabiedrībai kopumā".
Gandrīz visi Gada cilvēka titula ieguvēji var lepoties ar nopelniem, kas dod pamatu tā saņemšanai, ne vien tikai gadā, kad pagodinājumu saņēmuši, bet arī ilgākā laika posmā, atzīmē A.Gobiņš. Jāatzīmē: viņš pats ir gadiem ilgi darbojies Eiropas ideju popularizēšanā Latvijā; viņš ir cilvēks, kas radīja ideju par to, ka 2015.gads visas ES mērogā ir noteikts kā attīstības sadarbības gads, un izcīnīja, ka ES par to vienojās. Viņš, kā atzīmē politoloģe Iveta Kažoka, pierādīja, ka viens cilvēks, ja prasmīgi māk strādāt ar dažādām ES institūcijām, var sasniegt lielu rezultātu. Tādējādi rodas jautājums – vai arī Gobiņš pats bijis sabiedrības balsojuma līderu galvgalī? Par laimi, nē – tas nostādītu viņu un EKL neērtā situācijā, saka tās vadītājs. Ja vispār viņš kādu atzinību pelnījis, tad labāk par to uzzinātu citur un citā veidā.
Ieguldījums sabiedrības līdzdalībā
""Gada Eiropas cilvēks Latvijā" ir viens no daudziem eirointegrācijas pasākumiem mūsu valstī, kura misija ir veicināt tās iedzīvotāju izpratni un līdzdalību Eiropas norisēs, taču tā lielākais ieguldījums ir tieši plašā sabiedrības iesaistīšana laureātu noteikšanā," balsojuma un apbalvošanas nozīmīgumu skaidro politoloģe LU profesore Žaneta Ozoliņa. Viņa arī atzīst: šai tradīcijai ir jāturpinās, vēlams, meklējot risinājumus, kā vairot pasākuma publicitāti. Kā iespējamos risinājumus politoloģe min ilgāku kandidātu noteikšanas balsojumam atvēlēto periodu, kā arī plašāku skaidrošanu par nominantiem un iemesliem, kāpēc viņi ir izvirzīti gada Eiropas cilvēka godam.
Gada Eiropas cilvēka godā tikušie arī pēc titula saņemšanas turpina popularizēt Eiropas idejas Latvijā – gan piedaloties šai tēmai veltītās diskusijās, gan izsakot savu viedokli preses publikācijās, atzīmē EKL vadītājs. Balsojumi līdz šim saņēmuši ļoti plašu atsaucību, kā arī sabiedrības un mediju interesi – ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm, informē EKL. Ikgadējā balsojuma dalībnieku skaitu biedrības vadītājs neatklāj, vien norāda: tie nav simti, bet daudzi tūkstoši.
Gada Eiropas cilvēka Latvijā titula ieguvēji:
- 1998 – Eduards Bruno Deksnis,
- 1999 – Valdis Birkavs,
- 2000 – Renārs Kaupers,
- 2001 – Vaira Vīķe-Freiberga,
- 2002 – Marija Naumova,
- 2003 – Māris Verpakovskis,
- 2004 – Georgs Andrejevs,
- 2005 – Valdis Dombrovskis,
- 2006 – Ģirts Salmgriezis,
- 2007 – Andris Piebalgs,
- 2008 – Ģirts Valdis Kristovskis,
- 2009 – Ina Strazdiņa,
- 2010 – Ilmārs Poikāns,
- 2011 – Zbigņevs Stankevičs,
- 2012 – Aigars Apinis,
- 2013 – Valdis Dombrovskis,
- 2014 – Mairis Briedis.
