Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Normatīvajos aktos var atrast pāris konkrētus regulējumus par to, kādām institūcijām būtu jāpastāv katrā skolā, citu nozīme ir jāinterpretē.
LV portāla infografika
Izglītības iestādēm ir tiesības veidot dažādas institūcijas – dažas no tām kā obligātas ir noteiktas Izglītības likumā, bet citas normatīvajos aktos var būt pieminētas, bet to dibināšana nav pienākums, tomēr bieži tās ir vēlamas.
Daudzas institūcijas, ko mēs saistām ar skolu, patiesi ir vienotas ar to, bet ir arī tādas, kuras darbojas atsevišķi, neraugoties uz to, ka savā nosaukumā var iekļaut arī skolas nosaukumu.
Skolas fonds un biedrības – atsevišķa un brīvprātīga institūcija
Atbilstoši Izglītības likuma 59.pantam izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus ziedojumu un dāvinājumu veidā. Bieži vien skolām piesaistītas ir dažādas biedrības, kuras darbojas, lai materiāli atbalstītu skolu – šādas biedrības nav skolas institūcijas. Institūcijām ir cēls mērķis – finansiāli un materiāli atbalstīt skolu, tomēr ir aspekti, kas jāņem vērā.
Skolas fonds nevar pastāvēt kā skolas institūcija. Fonds/biedrība visbiežāk ir juridiska persona, un tā/tās darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Savā nosaukumā gan biedrība var izmantot skolas nosaukumu. Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda: skolas fonds/biedrība un skola ir divas atsevišķas juridiskas personas. Vienai par otru nav jāatskaitās.
"Biedri nekad automātiski nevar būt visi skolēni un viņu vecāki – tas nekad neliecina par brīvprātību. Līdz ar to nevar būt arī tā, ka es stājos skolā un automātiski kļūstu par biedru. Tā kā tās ir atsevišķas juridiskas personas, tad es varu neparakstīt iesniegumu par iestāšanos biedrībā un līdz ar to man nav arī jāmaksā biedra nauda. Diemžēl praksē nereti notiek citādi," norāda IKVD pārstāvis.
Biedrība drīkst gan ziedot, gan dāvināt skolai. Tomēr tas jādara caur skolas ziedojumu kontu. Arī par dāvinājumiem no fonda vai biedrības skolai ir jāsastāda pieņemšanas-nodošanas akts. Turklāt skolas vadītājam ir jāvērtē, vai dāvana skolai ir noderīga un vai to pieņemt ir ētiski.
"Ir gadījumi, kad skolā notiek konkurss, bet to uzvarētāji balvas saņem no biedrības. Pirms balvas pasniegšanas skolai ir jāizvērtē divi varianti – vai nu balvu pasniedz biedrības pārstāvji, vai arī skola. Tomēr, ja to dara skola, tad arī šajā gadījumā ir jāsastāda pieņemšanas-nodošanas akts. Tās nav skolas, bet gan citas juridiskas personas dāvanas, un tās attiecīgi ir arī jāpieņem," skaidro IKVD pārstāvis.
Tāpat nedrīkst rasties tādas situācijas, kad biedrības rīcībā ir visu skolas audzēkņu kontakti un, balstoties uz to, biedrība pieprasa no audzēkņiem un to vecākiem biedra naudas maksājumus. Būtiska nianse - naudas iekasēšanā nedrīkst iesaistīt arī pedagogu.
Skolas padomē vecāku pārstāvji ir vairumā
Gan vecākiem, gan skolēniem ir iespējas iesaistīties dažādu lēmumu pieņemšanā. Tam noderīgi ir dažādi rīki skolā, kas ļauj izteikt savu viedokli, risināt dažādas problēmas un ieviest inovācijas skolas darbībā.
Normatīvajos aktos var atrast pāris konkrētus regulējumus par to, kādām institūcijām būtu jāpastāv katrā skolā. Viena no tādām, kuras mērķis ir veicināt iespēju daudzus no sasāpējušiem jautājumiem atrisināt skolā, ir izglītības iestādes padome.
Atbilstoši Izglītības likuma 31.pantam izglītības iestādes padome ir pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādes koleģiāla institūcija. Padome darbojas saskaņā ar normatīvo aktu, ko pati arī izdod, to saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju.
Skolas padomē darbojas:
Izglītības likums nosaka, ka skolas padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā. Šis noteikums gan neattiecas uz vakara (maiņu) vidusskolas padomi. Vecāku pārstāvjus ar balsu vairākumu ievēlē skolas vecāku sapulcē. Arī padomes vadītājam jābūt ievēlētam no vecāku vidus.
Padomē kā vecāks nedrīkst piedalīties izglītības iestādes darbinieks. Līdz ar to, ja skolā mācās, piemēram, ķīmijas skolotājas meita, skolotāja nevar pārstāvēt vecākus padomes sēdēs.
Padomes sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāju un izglītības iestādes dibinātāja (piemēram, pašvaldības) pārstāvi. Tomēr tas nav obligāti.
Kādas ir skolas padomes funkcijas?
Skolas padomes funkcijas un uzdevumi ir definēti Izglītības likuma 31.pantā. Atbilstoši likumam skolas padome sniedz priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai;
piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai skolā; sniedz priekšlikumus jautājumos par skolēnu un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem; sniedz izglītības iestādes vadītājam priekšlikumus par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu; ir tiesīga lemt par to, kādus mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki u.c.
Skolas padome ir arī ir tiesīga veidot vecāku vai skolēnu interešu grupas un institūcijas, piemēram, skolēnu vai vecāku pašpārvaldes.
Skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs
IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs norāda, ka praktiski visiem skolas padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Tādējādi, lai ko arī padome izlemtu, tam vienalga ir nepieciešams skolas vadītāja apstiprinājums. Iemesls - lai padome nepieņemtu lēmumu, kas ir pretrunā ar esošajiem normatīvajiem aktiem, tomēr nedrīkst būt tā, ka vadītājs ignorē un neapstiprina pārdomātus ieteikumus.
"Nevar teikt, ka izglītības iestādes padome ir formāla institūcija. Tas atkarīgs no izglītības iestādes, skolas vadītāja un arī, es gribētu uzsvērt, no paša padomes vadītāja. Mums ir zināmi labi piemēri, kur padomes iesaka vērtīgus uzlabojumus un šī institūcija nav "ķeksīša" pēc," stāsta M.Platonovs.
Lai gan padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, tomēr pastāv izņēmums. Tas ir jautājums saistībā ar individuālajiem mācību piederumiem, kas jāiegādājas vecākiem. Izglītības likums arī paredz, ka šie līdzekļi vecākiem jāiegādājas savu iespēju robežās. M.Platonovs gan norāda, ka nevar būt situācijas, kad padome automātiski izlemj, ka visi individuālie mācību piederumi jāpērk vecākiem. Vajadzētu būt tā, ka skola jau pirms tam ir nolēmusi, ko no visa nepieciešamā sagādās pati, un tikai tad par atlikušo var lemt padome.
Skolas pašpārvalde – uz brīvprātības principa
Normatīvajos aktos nav tieši minēts, ka skolām jādibina skolēnu pašpārvaldes. Tomēr Valsts izglītības un satura centra pārstāve Diāna Āboltiņa norāda: tā kā izglītības iestādes padomē viena trešdaļa ir skolēni, tad skolai jādomā par šīs pārstāvniecības nodrošināšanu. Visērtāk un efektīvāk šo uzdevumu iespējams veikt ar skolēnu pašpārvaldes palīdzību. Līdz ar to šī likuma norma ir reāls pamats skolēnu pašpārvaldes izveidei un darbībai.
D.Āboltiņa skaidro: "Skolēnu pašpārvaldi mēs vēlamies redzēt kā brīvprātīgu skolēnu iniciatīvu. Tai jāietekmē procesi skolā – gan mācību un audzināšanas darba kvalitāte un sabiedriskās norises, gan labvēlīgas emocionālās vides veidošana skolā, vardarbības mazināšana un savstarpējo attiecību uzlabošana."
"Nevar teikt, ka izglītības iestādes padome ir formāla institūcija. Tas atkarīgs no izglītības iestādes, skolas vadītāja un arī no paša padomes vadītāja."
VISC sagatavotajā materiālā "Skolēnu pašpārvalžu tiesiskais regulējums" Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Evija Pelša atzīmē: lai skolēnu pašpārvaldes darbība būtu produktīva, visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm ir jābūt informētām par skolas pašpārvaldes veiktajiem uzdevumiem un pieņemtajiem lēmumiem, un tās var izteikt savus priekšlikumus turpmākajam pašpārvaldes darbam. Savukārt skolas administrācijai, pedagogiem un citiem speciālistiem ir jāatbalsta skolēnu pašpārvaldes darbs un iniciatīvas.
D.Āboltiņa uzsver, ka skolēnu pašpārvaldei ideālā situācijā vajadzētu būt uz demokrātijas un brīvas izvēles principiem veidotai institūcijai, jo kā obligāts veidojums tā nevarēs pilnvērtīgi veikt savus uzdevumus.
Vairāk nekā tikai pasākumu organizētāji
Kāda ir jēga no darbības pašpārvaldē? VISC norāda: tas ir ieguldījums paša skolēna personības attīstībā, pilnveidojot un attīstot dažādas personības īpašības. Tā rada priekšstatus, zināšanas un prasmes dažādu sabiedrisku jautājumu risināšanai, veido izpratni par pilsoniskās sabiedrības uzbūvi un norisēm (vēlēšanas, institūciju un organizāciju darbs, procesu vadīšana u.tml.), kā arī piedāvā iespējas sabiedriskai līdzdalībai un sekmē karjeras izaugsmi.
Skolēnu pašpārvaldes galvenie uzdevumi ir:
D.Āboltiņa gan norāda, ka, neskatoties uz savām iespējam, daudzas skolēnu pašpārvaldes par savu galveno uzdevumu joprojām uzskata tikai kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanu. "Tas ir objektīvi saprotams, jo ne tikai skolēniem vienkāršāka, saprotamāka un ātrāku rezultātu sniedzoša ir tieši šāda darbošanās, arī skolotājam vienkāršāk un ērtāk ir vadīt vai pārraudzīt tādu pašpārvaldes darbu," atzīst VISC pārstāve.
Tomēr līdz ar šādām funkcijām neskartas mēdz palikt citas visnotaļ nozīmīgas pašpārvaldes darbības jomas, piemēram, līdzdalība konfliktu, problēmu risināšanā, vardarbības mazināšanā izglītības iestādē; skolas vides un mikroklimata uzlabošana; mācību procesa un metožu pilnveidošana, līdzdalība skolas mācību procesa plānošanā; dažādu projektu īstenošana; informācijas aprite skolā (plakāti, avīze, radio) un sadarbības veidošana starp skolām.
Skola var veidot vecāku pašpārvaldi
Skolas var veidot arī vecāku pašpārvaldes vai padomes. Arī tās, līdzīgi kā skolēnu pašpārvaldes, nav obligātas, bet ir vēlamas. "Latvijas Vecāku kustība" valdes priekšsēdētāja Evisa Stankus skaidro: šādu vecāku padomju veidošana atvieglo tālāko komunikāciju izglītības iestādes padomē – vecāki jau iepriekš ir savstarpēji vienojušies par vienotu pozīciju, nevis katrs pārstāv un pārzina tikai savu viedokli.
Savukārt M.Platonovs atzīst, ka atsevišķas skolas mēdz pārprast, kas ir vecāku padome, un jauc to ar skolas padomi un tās funkcijām. Skolas padomēs ir vecāku pārsvars, tomēr tajās piedalās arī pedagogi un skolēni. "Vecāku padomes var būt arī tramplīnlēciens vecāku izvirzīšanai izglītības iestādes padomei," uzsver IKVD pārstāvis.
Pedagoģiskā padome
Visbeidzot, arī pedagogi veido savu institūciju, kurā tiek pārrunāti mācību jautājumi. Tā ir izglītības iestādes pedagoģiskā padome. To skolās veido, lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un arī izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, un to norise ir jāprotokolē.
Vispārējās izglītības likuma 12.pantā norādītas pedagoģiskās padomes funkcijas:
