Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
S2 veidlapa ir vienota parauga dokuments visās ES, EEZ dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā un ir garantija tam, ka dalībvalsts kompetentā iestāde, kas izsniegusi S2 veidlapu attiecīgajai personai, norēķināsies ar dalībvalsti, kurā personai tiks sniegts konkrēts veselības aprūpes pakalpojums.
Avots: Nacionālais veselības dienests
Latvijā medicīnai piešķirtā finansējuma izlietojumu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", un šo noteikumu 5.3.punkts paredz, ka veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētie valsts budžeta līdzekļi var tikt novirzīti samaksai par starpvalstu norēķiniem ar Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija) dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju (turpmāk dalībvalstis).
Latvijas iedzīvotājiem ir iespējams saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus kādā no ES, EEZ dalībvalstīm vai Šveicē, pateicoties vienotai sistēmai, kas izveidota starp visām dalībvalstīm. Lai šis princips darbotos, ir saskaņots normatīvo aktu regulējums, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas koordinēšanu, skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa.
Ņemot vērā MK noteikumos noteikto finansējuma apmēru, šim mērķim paredzēts tērēt ne vairāk kā 2% no veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Taču NVD pārstāves sniegtā informācija liecina, ka līdz šim starpvalstu norēķini nekad nav sasnieguši 2% apmēru. 2013.gadā starptautiskajiem norēķiniem tika izlietoti 1,26%, savukārt 2012.gadā – vien 1,19% no šim mērķim atvēlētā budžeta.
Ārstēšana ārzemēs nepieciešama regulāri
"Palīdzība ārvalstu klīnikās nepieciešama gadījumos, kad Latvijā esošo speciālistu zināšanas un medicīnas tehnoloģiju resursi ir nepietiekami, lai ārstētu konkrētu saslimšanu vai veiktu adekvātu diagnostiku," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Bartaševica.
Šādas situācijas nebūt nav retums un ārvalstu mediķu palīdzība kādam pacientam no Latvijas ir nepieciešama regulāri. Šī gada laikā vien BKUS bijuši 153 gadījumi, ieskaitot tādus, kur nepieciešams sūtīt bioloģiskus materiālus uz citām valstīm, lai izdarītu analīzes, kādas Latvijā nav iespējams veikt, stāsta B.Bartaševica.
"Daudzos gadījumos nepieciešamo ārstēšanu ārzemēs valsts apmaksā un par to skaļi netiek runāts."
Daudzos gadījumos nepieciešamo ārstēšanu ārzemēs apmaksā valsts un par to skaļi netiek runāts. Pēc NVD pārstāves M.Āboliņas teiktā secināms, ka ārstēšanai nepieciešamās naudas apmērs nebūt nav lielākā problēma un nav noteikts nekāds limits summai, ko valsts šādos gadījumos apmaksā par viena pacienta ārstēšanu. "Ir bērni, kuriem jau vairākus gadus pēc kārtas tiek nodrošināta valsts apmaksāta ārstēšanās citā dalībvalstī, lai nodrošinātu iepriekš uzsāktas ārstēšanas turpināšanu," viņa stāsta. Valsts ir apmaksājusi virkni ārstniecības pakalpojumu ārvalstīs, kas pārsniedz simt tūkstošus eiro vienam pacientam, piemēram, aknu transplantācijai, iedzimtas sirds kaites ķirurģiskai ārstēšanai, cilmes šūnu transplantācijai, sarežģītai mugurkaula korekcijai. Atsevišķos gadījumos viena pacienta ārstēšanai tērētās summas ir pārsniegušas pat pusmiljonu eiro.
Nepieciešama NVD atļauja – S2 veidlapa
Ir noteikti kritēriji valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojuma saņemšanai kādā no dalībvalstīm. "Lai persona varētu doties uz citu dalībvalsti ar mērķi saņemt konkrētus veselības aprūpes pakalpojumus, tai ir jāsaņem kompetentās iestādes, Latvijas gadījumā – Nacionālā veselības dienesta, atļauja, kas apliecina personas tiesības citā valstī saņemt no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus," skaidro M.Āboliņa.
Šāda atļauja tiek noformēta kā S2 veidlapa, kas ir vienota parauga dokuments visās dalībvalstīs un ir kā garantija tam, ka Latvijas kompetentā iestāde, kas izsniegusi S2 veidlapu attiecīgajai personai, norēķināsies ar dalībvalsti, kurā personai tiks sniegts konkrēts veselības aprūpes pakalpojums. Šādās situācijās pacientam neizsniedz naudas līdzekļus, kā arī neveic tiešus maksājumus ārstniecības iestādei, informē NVD pārstāve.
Statistika liecina, ka ar katru gadu pieaug ierosināto lietu un izsniegto S2 veidlapu skaits. Salīdzinot ar 2009.gadu, izskatīto iesniegumu skaits ir divkāršojies. Šogad līdz 1.decembrim NVD ierosinātas 230 lietas, no kurām 110 ir lūgums S2 veidlapu izsniegt bērniem.
Atļaujas saņemšanas pamatnosacījumi
S2 veidlapas saņemšanai nav noteikts vecuma ierobežojums, uzsver M.Āboliņa. Taču, lai dienests varētu izsniegt S2 veidlapu, jāizpildās trīs pamatnosacījumiem:
Ja kāds no minētajiem pamatnosacījumiem neizpildās, S2 veidlapu diemžēl nav pamata izsniegt. Tāpēc, lai atbildīgā iestāde gūtu apliecinājumu par situācijas nopietnību un lūguma valstij apmaksāt ārstniecības pakalpojumu citā dalībvalstī nepieciešamību, obligāta prasība ir iesniegt attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsīlija atzinumu. Ar to ārsti, kas ir iepazinušies ar pacienta stāvokli, apstiprina, ka pakalpojums ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, un pamato, kāpēc attiecīgo pakalpojumu nepieciešams saņemt citā valstī.
Tāpat svarīgi, lai tā ārstniecības iestāde, kurā pakalpojumu plānots saņemt, ir devusi apstiprinājumu tam, ka attiecīgais veselības aprūpes pakalpojums konkrētajam pacientam tiks sniegts, pamatojoties uz S2 veidlapu. Tātad, lai vērstos pie NVD ar lūgumu izskatīt iespēju apmaksāt ārstēšanos citā dalībvalstī, ir jābūt zināmam, kura ārstniecības iestāde šo pakalpojumu pozitīva lēmuma gadījumā sniegs. Tas nozīmē, ka tiek veiktas iepriekšējās konsultācijas ar ārvalstu mediķiem par šādu iespēju, un visbiežāk to organizē Latvijas ārsti sadarbībā ar kolēģiem dalībvalstu klīnikās.
Pakalpojumam jābūt valsts apmaksāto pakalpojumu grozā
Ņemot vērā iepriekšminēto, atbildīgā iestāde nevar finansēt veselības aprūpes pakalpojumu, ja to nepieciešams saņemt ārpus ES, EEZ vai Šveices, piemēram, Krievijā vai ASV. Tāpat būtiski, lai pakalpojums ir iekļauts valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā.
"Atsevišķos gadījumos viena pacienta ārstēšanai tērētās summas ir pārsniegušas pat pusmiljonu eiro."
M.Āboliņa skaidro: "Ja ir nepieciešama kāda manipulācija, kas nav valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, tad diemžēl NVD tā veikšanu kādā no dalībvalstīm nevar apmaksāt." Piemēram, plaušu transplantācija nav ierindota valsts apmaksājamo ārstniecības pakalpojumu klāstā, tādēļ pacienti, kam tā nepieciešama, diemžēl ir spiesti cerēt uz sabiedrības atbalstu. Citādi ir ar aknu transplantāciju bērniem. Lai gan Latvijā šādu operāciju praktisku apsvērumu dēļ neveic - gadījumi ir reti un līdz ar to mediķiem nav iespēju uzturēt iemaņas šādas sarežģītas operācijas veikšanai, aknu transplantācija bērniem ir iekļauta valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, un nepieciešamības gadījumā pacients parasti tiek nosūtīts uz ārstniecības iestādi Vācijā.
Eiropas ārstniecības iestādes atteicās
Dāvja gadījums ir ārkārtējs, jo šī ir pirmā reize, kad nevienā no Eiropas valstīm neatradās tik drosmīgi un pieredzējuši ārsti, kas uzņemtos zēnam palīdzēt. Šādi ir noticis pirmo reizi, secina B.Bartaševica. Ņemot vērā Eiropas medicīnas attīstības līmenī, šis patiešām ir izņēmums un apliecina, cik Dāvja slimība ir sarežģīta.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders piekrīt, ka izveidojusies situācija, ka zēnam palīdzību ir iespējams sniegt tikai ASV, liek pārvērtēt šā brīža regulējumu attiecībā uz valsts sniegto atbalstu. Taču skaidrs ir arī tas, ka šādu gadījumu ārstēšana nevar tikt nodrošināta no esošā veselības budžeta. Pēc veselības ministra Gunta Belēviča domām, risinājums būtu īpaša fonda izveide. "Šis ir jautājums, kas jārisina starpresoru līmenī, tādēļ veselības ministrs jau ir uzrunājis labklājības ministru un finanšu ministru un vienojušies par kopīgu darbu, kas tiks veikts vistuvākajā laikā," norāda Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders.
