Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šķīrējtiesas ik gadu izskata aptuveni 2000 lietu.
FOTO: SXC
1.janvārī stāsies spēkā Šķīrējtiesu likums. Tā galvenie uzstādījumi ir šādi:
Šķīrējtiesu pakalpojumi saprotamā kārtā ir nepieciešami un pieprasīti, jo dinamisku ekonomisko attiecību laikmetā - pretstatā strīda izskatīšanai vispārējās jurisdikcijas tiesā - tās civiltiesiskos strīdus risina ātrāk, nodrošinot konfidencialitāti, un mazsvarīgs nav arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka puses pašas lielā mērā ir tiesīgas noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību (procesa izvēles brīvība un procesa elastīgums). Latvijā šķīrējtiesu institūts pastāv kopš 1999.gada; šīs tiesas ik gadu izskata aptuveni 2000 lietu, kas veido ap 10% no visiem saimnieciskajiem strīdiem.
Svarīgākās jaunā Šķīrējtiesu likuma prasības
Tomēr šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte ir bijusi arī diezgan bargi kritizēta, tāpat klientu uzticību nav vairojis aizvien pieaugošais šķīrējtiesu skaits.
Pērnā gada beigās Uzņēmumu reģistra turētajā Šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 214 pastāvīgās šķīrējtiesas. Lai nodrošinātu to darbības un procesa tiesiskumu un kvalitāti, kā arī atjaunotu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam, Tieslietu ministrija (TM) pērn izstrādāja īpašu Šķīrējtiesu likuma projektu, ko Ministru kabinets akceptēja 12.novembrī. Pēc tam dokuments gana ilgi tika vētīts parlamentā, līdz tā pieņemšanai šā gada 11.septembrī piedzīvojot gana daudz izmaiņu. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Šā likuma izstrādāšanā ir ieguldīts ļoti liels Tieslietu ministrijas un piesaistīto ekspertu darbs, norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. "Ceļš uz šķīrējtiesu darbības sakārtošanu tika aizsākts 2008.gadā, kad Tieslietu ministrija jau virzīja likumprojektu, taču Saeimas Juridiskā komisija dažādu viedokļu dēļ to neatbalstīja. Taču mēs turpinājām pūliņus sistēmas mērķtiecīgā sakārtošanā, un viens no svarīgākajiem soļiem vēl pirms Šķīrējtiesu likuma pieņemšanas bija Civilprocesa likumā iestrādātais regulējums par šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, nosakot pārejas periodu, kurā šīs prasības ir izpildāmas un informācija iesniedzama Uzņēmumu reģistrā. Šobrīd no Šķīrējtiesu reģistra jau izslēgtas 88 šķīrējtiesas, kuras nav izpildījušas likumā noteiktās prasības, tādējādi ievērojami samazinot šķīrējtiesu skaitu."
"Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām."
Tieslietu ministrs atzīst, ka publiskajā telpā nereti izskanējušas ziņas par dažādiem trūkumiem šo tiesu darbībā. Piemēram, šķīrējtiesa nodibināta pat ieslodzījuma vietā, tā nav atrodama norādītajā adresē, nav izprotama kādas tiesas tiesnešu sarakstā iekļauto personu kvalifikācija un tamlīdzīgi.
Jaunā likuma uzdevums ir novērst šīs un citas negācijas šķīrējtiesu darbībā. Svarīgākās izmaiņas, ko šķīrējtiesu darbībā vieš jaunais likums, ir šādas:
Ierobežos "vienas dienas, viena strīda" tiesu izveidi
Visas iepriekš minētās prasības ierobežos "vienas dienas, viena strīda" šķīrējtiesu izveidošanas iespējas, uzskata tieslietu ministrs.
Kā noteikts likuma 4.pantā, pastāvīgai šķīrējtiesai savā mājaslapā internetā jāievieto šādas ziņas: pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums un atrašanās vieta; apmeklētāju pieņemšanas vieta un laiks; šķīrējtiesas procesa izmaksas un tā konta numurs, kurā ieskaitāmi šķīrējtiesas procesa izdevumi; pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments; šķīrējtiesnešu saraksts, norādot to vārdu un uzvārdu; kontaktinformācija (adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese) un cita aktuāla informācija.
Šķīrējtiesas dibinātājam ir noteikts pienākums regulāri (reizi gadā līdz 1.martam) iesniegt apliecinājumu UR par šķīrējtiesas darba atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Ja šķīrējtiesas dibinātājs pārejas periodā noteiktajā termiņā (līdz 2015.gada 1.jūnijam) nebūs iesniedzis UR paredzētos apliecinājumus un dokumentus, likumā ir paredzētas arī sekas. Uzņēmumu reģistrs tad līdz 2015.gada 1.oktobrim pieņems lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no Šķīrējtiesu reģistra.
Pastāvīgā šķīrējtiesa varēs pabeigt uzsāktos procesus, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad UR pieņēmis lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no Šķīrējtiesu reģistra.
G.Bērziņš pieļauj iespēju, ka tādējādi pašreiz esošo 123 pastāvīgo šķīrējtiesu skaits tuvākajā nākotnē varētu vēl sarukt.
Arī TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver, ka kopā ar ekspertiem ir paveikts liels darbs, īstenojot kopīgu mērķi – izveidot sistēmu, kurai sabiedrība var uzticēties. "Tā kā likums stāsies spēkā 1.janvārī, līdz šim laikam iesaistītajām iestādēm ir jādomā, kas būs šķīrējtiesu tiesnešu sarakstā, un jāuzsver, ka katrs no tiem drīkstēs darboties ne vairāk kā trijās šķīrējtiesās."
Starp citu, Šķīrējtiesu likuma 14.pantā minētas šādas šķīrējtiesas tiesnesim izvirzāmās prasības:
"(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst šā likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem.
(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un atbilst šādām prasībām:
1) tai nav nodibināta aizgādnība;
2) tai ir nevainojama reputācija;
3) tai ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un iegūta jurista kvalifikācija;
4) tā uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā."
Ne visām šķīrējtiesām jaunās prasības būs pa spēkam
Galvenā notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis kā galveno regulējumu attiecībā uz esošajām šķīrējtiesām saskata tieši likumā noteikto prasību par apliecinājumu iesniegšanu. "Kopš likuma stāšanās spēkā līdz nākamā gada 1.jūnijam visām esošajām šķīrējtiesām atbilstoši jaunajam regulējumam būs jāiesniedz UR šķīrējtiesnešu saraksts, kam paši tiesneši piekrituši, kā arī apliecinājumi par to, ka tie atbilst noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Kā zināms, viens "attīrīšanās" posms pēc Civilprocesa likuma grozījumu spēkā stāšanās jau ir noticis, jo tās 88 šķīrējtiesas, kuras nespēja sakārtot savus reglamentus, no reģistra tika izslēgtas. Paredzam, ka būs tādas šķīrējtiesas, kuras nespēs izpildīt arī jaunās prasības, kaut gan no reģistrācijas viedokļa ievērojamas izmaiņas nav gaidāmas. Apsveicami tas, ka likumā beidzot iestrādāts tāds mehānisms, ka līdz 1.martam tiesām ir jāpaziņo, ka tās atbilst visām likuma prasībām."
No nākamā gada UR mājaslapā būs pieejama sīka informācija par katru no reģistrētajām šķīrējtiesām, tiesnešu sarakstus ieskaitot. Arī tagad ikviens var iepazīties ar šķīrējtiesu sarakstu (kas kopš 15.septembra pilnveidots), ieskatoties UR mājaslapā sadaļā "reģistri" - tur atrodamas visas aktīvās šķīrējtiesas, kuras ir izpildījušas pašreizējās tiesiskā regulējuma prasības.
"Šķīrējtiesu darbība un pieņemto spriedumu kvalitāte ir bijusi arī diezgan bargi kritizēta."
Praktizējošs šķīrējtiesnesis Jānis Tiesnieks saka – maldīgs ir priekšstats, ka mūsu valsts būtu rekordiste šķīrējtiesu daudzuma ziņā. "Latvija ir unikāla nevis ar šķīrējtiesu skaitu, bet gan to, ka tās visas tiek uzskaitītas un pastāv Šķīrējtiesu reģistrs. Šāds reģistrs Eiropā ir tikai Slovākijā, kur arī ir vairāk nekā 120 šķīrējtiesu. Otrkārt, jāņem vērā, ar ko šīs šķīrējtiesas salīdzinām. Piemēram, runājot par Vāciju, parasti tiek minēts tikai Vācijas Šķīrējtiesu institūts, kas specializējies starptautiskos strīdos, vēl dažas lielas šķīrējtiesas, bet ļoti reti kurš informēs, ka, piemēram, Hamburgā bez Tirdzniecības un rūpniecības kameras un vēl citām šķīrējtiesām ir arī Kafijas asociācijas šķīrējtiesa vai Žāvētu augļu un dārzeņu asociācijas šķīrējtiesa. Līdzīgi ir arī citās Vācijas pilsētās."
J.Tiesnieks domā – kaut arī mūsu šķīrējtiesas savulaik ir izpelnījušās kritiku apšaubāmu lēmumu dēļ, šo tiesu loma Latvijā arvien ir ļoti nozīmīga: izskatīto saimniecisko strīdu skaits atbilst vienas lielas rajona tiesas darba apjomam, bet atteikumu skaits izpildrakstu izsniegšanā bijis mazāks par 10%. "Tas ir ļoti labs rādītājs, ja salīdzina ar rajona tiesu pirmās instances spriedumu atcelšanu apelācijas instancē."
Viņš skaidro – šķīrējtiesu uzraudzība mūsu valstī tiek nodrošināta divos līmeņos: pirmais ir rajona tiesu uzraudzība pirms izpildrakstu izsniegšanas, bet otrais – kad Augstākā tiesa kasācijas kārtībā izskata protestus par jau izsniegtiem izpildrakstiem. "Šā gada deviņos mēnešos Augstākajā tiesā ir izskatītas tikai divas kasācijas lietas, un no šiem diviem protestiem vienā gadījumā rajona tiesas lēmums ir atcelts."
J.Tiesnieks uzskata, ka šķīrējtiesu sistēma pašlaik Latvijā jau ir diezgan labi sakārtota, tomēr atzīst - šķīrējtiesu likumi pieņemti arī citās Eiropas Savienības valstīs, un, viņaprāt, lielākais ieguvums būs tas, ka jaunais tiesiskais regulējums ļaus samazināt nefunkcionējošo, mazo, tā dēvēto kabatas šķīrējtiesu skaitu. "Manā ieskatā, arī no pašreizējām 123 vēl dažas tiks izslēgtas no reģistra, jo Šķīrējtiesu likums uzliek kvalitātes un pieejamības kritērijus citā, augstākā līmenī. Pirmkārt, šķīrējtiesai jābūt savām piemērotām telpām, otrkārt, no 1.janvāra jānodrošina reglamentu pieejamība mājaslapās. Arī prasība par 10 šķīrējtiesnešiem sarakstā nozīmē to, ka vairs nevarēs būt divi, trīs tiesneši, kas draudzīgā pulciņā izskata lietu un pieņem lēmumu. Tādējādi šķīrējtiesās starp 10 tiesnešiem būs pieejami plašāka spektra speciālisti."
