EP deputāti politisko grupu sastāvā
Katra no 28 ES dalībvalstīm Eiropas Parlamentā ievēlē savas valsts pārstāvjus, kurus arī izraugās no savas valsts politisko partiju izvirzītiem kandidātu sarakstiem. Savukārt EP ievēlētie deputāti tieši nepārstāv savu politisko partiju, bet pievienojas vai apvienojas pārnacionālās politiskās grupās. Šobrīd EP ir izveidotas un darbojas septiņas politiskās grupas:
- Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) (šobrīd darbojas 4 EP deputāti no Latvijas);
- Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (šobrīd darbojas 1 EP deputāts no Latvijas);
- Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (šobrīd darbojas 1 EP deputāts no Latvijas);
- Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (šobrīd darbojas 1 EP deputāts no Latvijas);
- Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (šobrīd darbojas 1 EP deputāts no Latvijas);
- Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (šobrīd darbojas 1 EP deputāts no Latvijas);
- Grupa "Brīvības un demokrātijas Eiropa".
Šāda sistēma ir izveidota, lai EP deputāti no dažādām valstīm ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem varētu kopīgi strādāt savu ideju realizēšanai. Taču ir daži EP deputāti, kuri nav pievienojušies nevienai no EP politiskajām grupām – viņi ir pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti.
Deputāti var veidot arī jaunas politiskās grupas. Tās izveidei ir nepieciešami vismaz 25 deputāti no vismaz 7 Eiropas Savienības dalībvalstīm.
"EP ievēlētie deputāti tieši nepārstāv savu politisko partiju, bet pievienojas vai apvienojas pārnacionālās politiskās grupās."
Politisko grupu darbību nodrošina grupas priekšsēdētājs, tai ir atsevišķs birojs un sekretariāts. Savu nostāju politiskā grupa veido, apspriežoties grupas iekšienē. Taču balsošanā paralēles ar Latvijas parlamentu, kurā pat televīzijas kamerās netiek slēptas sarkanās un zaļās balsošanas kartītes, EP vilkt nevar. EP deputātiem nav jābalso tā, kā ir lēmusi politiskā grupa, tādēļ deputāti bieži balso atšķirīgi, ņemot vērā savas valsts vai reģiona intereses. Tādējādi visierastākais politiskais dalījums deputātu starpā ir nevis atkarībā no deputāta valstiskās piederības, bet gan starp labējo un kreiso uzskatu piekritējiem.
Politiskās grupas nosaka arī EP darba kārtību, balsošanu un tiesību aktu pieņemšanu, tām ir svarīga loma, ievēlot EP priekšsēdētāju un citas augstākās amatpersonas.
Kā EP deputāti no Latvijas pievienojas politiskajām grupām, skaidro Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele: "Deputāti EP politiskajām grupām pievienojas saskaņā ar viņu politisko pārliecību – labējie, liberāļi, sociāldemokrāti utt. Latvijas politiskās partijas jau izsenis draudzējas ar kādu Eiropas līmeņa politisko grupu, līdz ar to no attiecīgās partijas ievēlētie automātiski pievienojas Eiropas "māsai"."
Darbs EP komitejās
"Pēc vēlēšanām katra politiskā grupa nominē savus pārstāvjus darbam attiecīgajās komitejās, vadoties no viņu pieredzes. Tāpēc katram deputātam ir svarīgi mācēt pārliecināt savus politiskās grupas biedrus par savu piemērotību konkrētajai komitejai. Katrs EP deputāts pastāvīgi strādā 2-3 komitejās, kā arī vēl dažās kā aizvietotājs. Kopumā ir 20 komitejas, katrā no 24 līdz 76 locekļiem," norāda M.Rībele.
Katra no pastāvīgajām 20 komitējām specializējas noteiktā politikas jomā, piemēram, EP ir tādas komitejas kā budžeta, reģionālās attīstības, lauksaimniecības un lauku attīstības, rūpniecības, pētniecības un enerģētikas, ekonomikas un monetārā komiteja u.c. Darbs komitejās tiek uzskatīts par galveno likumdošanas izstrādē, jo tajās notiek sarunas, politisko argumentu apmaiņa un kompromisu meklēšana strīdīgos jautājumos. Taču gala lēmumu pieņem ar EP deputātu kopīgu balsojumu.
EP deputāti var iesaistīties arī parlamentu sadarbības delegāciju darbā, kuru uzdevums ir veidot kontaktus ar parlamentiem valstīs ārpus ES. Piemēram, ir izveidotas tādas delegācijas kā delegācija attiecībām ar Baltkrieviju, delegācija attiecībām ar Japānu, delegācija Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā, delegācija ES un Turcijas Apvienotajā parlamentārajā komitejā u.c.
EP plenārsēdes
EP plenārsēdes ir aktīvākais EP deputātu darba posms. Tās notiek katru mēnesi, izņemot augustu, četru dienu sesijā - no pirmdienas līdz ceturtdienai Strasbūrā. Sešreiz gadā tās notiek Briselē divu dienu sesijā - trešdienās un ceturtdienās.
Plenārsēdē galvenokārt notiek debates un balsošana. Pirms balsošanas par attiecīgo EP ziņojumu notiek debates, kurās viedokli pauž gan Eiropas Komisija (EK), gan politisko grupu pārstāvji, gan deputāti. Visbiežāk deputāti uzstājas savā dzimtajā valodā, un tulki deputātu teikto pārtulko pārējās ES oficiālajās valodās. Debates var ilgt pat vairākas stundas, ja viedokli vēlas paust daudz EP deputātu.
Taču EP deputāti ne tikai pieņem likumprojektus un apstiprina budžetu, bet arī pārbauda EK un ES Padomes darbu, plenārsēdēs uzdodot EK un ES Padomes pārstāvjiem jautājumus par svarīgākajiem problēmjautājumiem.
"Katram deputātam var būt ietekme, ja vien deputāts ir kompetents vismaz vienā jomā, spēj prasmīgi argumentēt un atrast konsensu starp ļoti dažādiem uzskatiem."
Bieži vien publiskajā telpā izskan apgalvojums, ka Latvijas nelielā EP deputātu pārstāvju skaita dēļ Latvija nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu EP. Komentējot šo apgalvojumu, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece Iveta Kažoka norāda: "Eiropas Parlamenta darbs ir organizēts atbilstoši politiskam, nevis nacionālam kritērijam, deputāti strādā ideoloģiskās partiju grupās, kur apvienojas visdažādāko dalībvalstu deputāti. Kā rāda dati par deputātu balsojumiem, tie ir salīdzinoši lojāli, proti, bieži balso tāpat kā balso citi šīs grupas biedri. Tas nozīmē, ka Latvijas deputāti kā kopums tikai retos gadījumos balsos vienoti. Neskatoties uz to, ka EP sastāva ziņā ir milzīgs - tajā strādā 766 deputāti -, katram deputātam var būt ietekme, ja vien šis deputāts ir kompetents vismaz vienā jomā, spēj prasmīgi argumentēt un atrast konsensu starp ļoti dažādiem uzskatiem."
I.Kažoka stāsta: "Pagaidām atturēšos vērtēt līdzšinējo Latvijas EP deputātu darbu, jo Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS šobrīd vēl tikai veic izpēti par Latvijā ievēlēto EP deputātu balsojumiem un to motivāciju iepriekšējā EP kontekstā. Šos balsojumus publiskosim mēnesi pirms vēlēšanām. Vienīgi varu pateikt, ka Latvijas EP deputāti kā kopums savos aktivitātes, amatu ieņemšanas, rezultivitātes rādījumos sevišķi neatšķiras no citu mazu un jaunu dalībvalstu deputātu snieguma."
EP deputātu darba pienākumos ietilpst arī darbs savā valstī, lai valsts iedzīvotājus informētu par savu darbību EP un EP darbu kopumā.
