Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Maksājumu karte ceļojumā ir ērtāks un izdevīgāks norēķinu līdzeklis, taču, protams, ir jāuzzina, kā nolūkotajā valstī darbojas šī sistēma, kā arī jāielāgo vēl dažas lietas.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Rīkoties var dažādi, bet jebkurā gadījumā ir jāņem vērā iespējamie riski. Šoreiz par dažiem nosacījumiem, kas ļaus izvairīties no varbūtējiem sarežģījumiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) interneta vietnē atrodams šāds padoms: "Uzziniet maksimāli daudz informācijas par karšu un skaidras naudas lietošanas paradumiem valstī, uz kuru dodaties – vai tajā ir pieejami bankomāti un apmaksa ar karti; kādā valūtā ieteicams ņemt līdzi naudu, ja nav izplatīti bezskaidrās naudas norēķini; vai konkrētajā valstī var norēķināties ar jūsu karti, kādas ir skaidras naudas izņemšanas un kartes norēķinu komisijas maksas. Precizējiet šo informāciju ceļojuma aģentūrā vai ielūkojieties internetā ("MasterCard" kartēm www.mastercard.comm vai "VISA" kartēm www.visa.com).
Maksājumu karšu priekšrocības
Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa stāsta: "Līdztekus naudai ļaudis izmanto bezskaidras naudas norēķinus, un visizplatītākais šo norēķinu veids gan tepat Latvijā, gan ceļojumos ir maksājumu kartes.
Lietojot maksājumu karti, ieguvumi ir šādi: tas ir ērti, kopumā lētāk un, galvenais, droši. Ceļojumos labums ir tāds, ka varam piekļūt visiem saviem naudas līdzekļiem, kas tobrīd atrodas maksājumu kartei piesaistītajā maksājumu kontā. Nav tā, ka cilvēka finansiālās iespējas ir ierobežotas līdzpaņemtās naudas summas ietvaros. Lietojot maksājumu karti, ceļojumā papildu ieguvums ir arī tāds, ka skaidru naudu iespējams saņemt bankomātos vai kādā no bankām vai to filiālēm tajās valstīs, kur esam ieradušies, un nav jāuztraucas par naudas konvertāciju: tā notiek automātiski. Tas ir īpaši svarīgi, ja ceļojam uz valsti, kuras valūtu Latvijā šobrīd nav iespējams iegādāties. Ja maksājumu karti ārvalstīs izmantojam pirkumos, no komisijas maksas viedokļa tas noteikti būs lētāk nekā vispirms bankomātā izņemt skaidru naudu, lai norēķinātos veikalā."
"Lietot maksājumu karti ir ērti, kopumā lētāk un, galvenais, droši."
Vēl kāda priekšrocība – ja cilvēkam ir kredītkarte, tas nozīmē, ka viņa rīcībā ir bankas piešķirts aizdevums; ja pēkšņi rodas izdevīgs pirkums, tad šo iespēju var paplašināt, izmantojot kredītu vai arī debetkartei piesaistīto īstermiņa aizdevumu bez ķīlas jeb overdraftu. Tādējādi ceļotājam rodas brīvība tērēt vairāk naudas, nekā sākotnēji bija iecerēts.
"Protams, tas attiecas arī uz situācijām, kad rodas ārkārtas problēmas un to risināšanai vajadzīgi papildu naudas līdzekļi. Ja cilvēkam ir maksājumu karte ar šādām kredītiespējām, tas ļauj justies drošāk," piebilst Ž.Glaudiņa.
Turklāt maksājumu kartei ir priekšrocības arī no drošības viedokļa: ja ceļojumā ir līdzi tikai skaidra nauda un kaut kas notiek – to nozog vai nozaudējam paši, tad paliekam bez naudas līdzekļiem. Ja zaudējam maksājumu karti, tās darbību var nekavējoties bloķēt, un nauda tiek saglābta.
Vai maksājumu kartes pieņem un cik plaši
Tomēr, lai ar maksājumu karšu lietošanu viss noritētu gludi, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi un arī jāveic pa kādam mājasdarbam. Pirmām kārtām jānoskaidro, vai valstī, kas ir ceļojuma mērķis, vispār pieņem maksājumu kartes. Ja pieņem, tad nākamais jautājums – vai pieņem tieši tās maksājumu kartes, kas ir jūsu rīcībā?
Ar "Visa Electron", "Maestro" problēmu nevajadzētu būt: šis pakalpojums ir visplašāk izplatīts, bet, piemēram, ar "American Express" maksājumu karti atsevišķās valstīs (pat Eiropas Savienībā) var rasties grūtības, jo to plaši nepieņem, brīdina LKA ekonomiste.
Vēl ir jānoskaidro – vai valstī, kurp dosities, bankas nav noteikušas īpašus darījumu ierobežojumus. Kādi tie varētu būt? I.Glaudiņa stāsta - atsevišķas valstis, kur maksājumu karšu lietošanas drošības sistēma nav pietiekami stingra, klientu interešu aizsardzības labad bankas var ieviest papildu pasākumus.
"Jaunākais piemērs no banku prakses ir ierobežojums skaidras naudas izņemšanai Taizemē. Naudu no bankomāta konkrētā banka klientam ļauj izņemt tikai vienu reizi dienā. Tas tāpēc, ka šajā valstī neizmanto jaunākās drošības tehnoloģijas un ir iespējama karšu datu kopēšana. Atsevišķas pasaules valstis un to bankas ir ieviesušas ierobežojumus darījumiem ar maksājumu kartēm tajās valstīs, kur ir noteikti embargo principi. Piemēram, ar maksājumu kartēm nevar norēķināties Kubā, Ziemeļkorejā, kaut arī attiecīgās bankas tur darbojas. Taču tās neapkalpo darījumus ar norēķinu kartēm šajā valstī. Tas, protams, neattiecas uz ES, bet gan atsevišķām trešās pasaules valstīm.
Tātad, ja iecerēts eksotisks ceļojums, tad tūristam iepriekš tepat Latvijā savā bankā būtu jānoskaidro par maksājumu kartes lietošanas iespējām," iesaka Ž.Glaudiņa.
Ja par pakalpojumiem maksājumu karšu izmantošanai kopumā viss ir noskaidrots, un viss ir kārtībā, svarīgi ir uzzināt arī tādu niansi - cik plašs ārvalstī ir bankomātu tīkls. Var būt tā, ka lielajās pilsētās bankomāti ir atrodami, arī veikalos var norēķināties ar karti, bet to nav iespējams izmantot attālākos reģionos. Ja iepriekš šīs valsts galvaspilsētā tūrists nebūs bankomātā izņēmis nepieciešamo naudas summu, nomaļos apvidos viņš var palikt bez finanšu līdzekļiem: veikalos maksājumu kartes nepieņem un arī bankomātu nav.
Ž.Glaudiņa iesaka: "Ja ceļojums aptver plašas teritorijas eksotiskās valstīs, tad šis jautājums ir jānoskaidro, un, ja nepieciešams, skaidrā nauda jāizņem jau iepriekš lielajās pilsētās."
Svarīgie sīkumi, kas nemaz nav sīkumi
Iepriekš bija runa par ļoti svarīgiem apstākļiem saistībā ar maksājumu karšu lietošanu. Vēl paliek dažādi sīkumi, kas arī izrādās ļoti būtiski, jo var pamatīgi sabojāt ceļojumu. Tātad tāds nieks, kā pirms ceļa somu pakošanas paskatīties, vai maksājumu karte būs derīga visā ceļojuma laikā. "Tas ir datums, kas atrodas kartes virspusē un nosaka kartes derīguma termiņu. Ļoti bieži šim datumam nepievēršam uzmanību, jo īpaši tad, ja tā ir karte, ko ikdienā nelietojam vai lietojam ļoti reti," skaidro LKA ekonomiste.
"Pirmais skaitlis uz kartes ir mēnesis, otrais – gads, un karte parasti ir derīga līdz mēneša pēdējai dienai. Vēl ir arī jāzina, vai kontā būs pietiekami daudz naudas. Ja cilvēks lieto debetkarti, tad naudas, protams, ir tik daudz, cik ir kontā. Ja kredītkarti, tad savukārt jāņem vērā, cik liels ir tās limits. Varbūt pirms brauciena norēķinu konta atlikums ir jāpapildina, lai naudas nepietrūktu. Tātad pirms ceļojuma ir vērts mierīgi parēķināt, cik daudz skaidras naudas būs līdzi un cik ir maksājumu kartē."
Tūrists ceļojumā, kā jau minēts, var ņemt līdzi gan debetkarti, gan kredītkarti. Taču Ž.Glaudiņa brīdina - ja braucienu nerīko tūrisma pakalpojumu sniedzējs, bet par savu uzturēšanos ārzemēs gādā ceļotājs pats un ir nepieciešams pasūtīt viesnīcas, kā arī izmantot auto nomu, tad šo pakalpojumu sniedzēji debetkarti var neatzīt par labu esam. Tādēļ pirms brauciena bankā laikus jāpasūta un jāizņem kredītkarte. It bieži tai komplektā klāt nāk ceļojuma apdrošināšana, un tādēļ tā atsevišķi vairs nav jāiegādājas.
"Ir jānoskaidro – vai valstī, uz kuru dosities, bankas nav noteikušas īpašus darījumu ierobežojumus."
Varbūt kādam nākamais atgādinājums šķitīs smieklīgs, taču ir jāpadomā par PIN koda atcerēšanos. Maksājuma kartei, ko lietojam ikdienā, kodu, protams, zinām. Bet citas kartes, kas nekustināta ilgi glabājusies maciņā vai tikko izņemta bankā (visbiežāk tā var būt tieši braucienam paredzētā kredītkarte), kods var būt vēl neiegaumēts. Turklāt pat labi zināms skaitlis satraukuma brīžos vai neierastās situācijās pēkšņi var izkrist no atmiņas. Tādēļ to vajag kaut kā saglabāt. Šifrētā veidā visus PIN kodus vajadzētu ierakstīt, piemēram, mobilajā telefonā vai blociņā, vai uz ērti pieejamas lapiņas, kas noslēpta pašam vien zināmā vietā, bet nekad – uz pašas maksājumu kartes.
Tāpat ir jāzina un ārkārtas situācijām jāpieraksta bankas vai karšu apkalpošanas centra kontakttālrunis. Tas uzrādīts uz katras maksājumu kartes. Ja karti gadās pazaudēt vai to nozog, lai pa rokai ir tālruņa numurs, kur piezvanīt un karti nobloķēt. Protams, var zvanīt 1188 un lūgt savienojumu ar konkrēto banku, bet viss notiks ātrāk, ja kontakttālruņa numurs būs pa rokai.
Kā rīkoties izdevīgāk un drošāk
Ž.Glaudiņa arī atgādina – rūpējoties par klientu drošību, bankas visiem darījumiem ar maksājumu kartēm ir noteikušas limitu. "Pirms doties braucienā, būtu jāapskatās, vai limits nav pārāk mazs – ja iecerēti lieli pirkumi vai dārgi pakalpojumi un vajadzēs vairāk skaidras naudas. Internetbankā var palūkoties, kādi konkrētai kartei ir limiti; debetkartei un kredītkartei tie atšķirsies. Būtu jāpaskatās arī komisijas maksas apmērs par skaidras naudas izņemšanu ārvalstīs, lai ikreiz nedarītu raksturīgu kļūdu - ņemot bankomātā naudu pa desmit latiem un maksājot salīdzinoši lielu komisijas maksu, piemēram, divus latus. Varbūt izdevīgāk ir attiecīgajā valūtā izņemt vienreiz 100 latus, kas iznāks lētāk."
Vēl ceļojumu laikā, protams, izdevīgāk ir izmantot to maksājumu karti, kam nav komisijas maksas par pirkumu.
Ja ikdienā cilvēks lieto vairākas kartes, tad īpaši ceļojumos ieteicams izmantot to, kura nav piesaistīta pamata kontam, kur glabājas visi naudas uzkrājumi.
Tomēr, kā jau noprotams, ceļā vēlams ņemt līdzi divas maksājumu kartes: ja kaut kas notiek ar vienu, piemēram, tehnisks bojājums, tad var rīkoties ar otru.
Ceļojumos (bet arī ikdienā) der iegaumēt - visu naudu un maksājumu kartes nekad nevajag glabāt vienuviet, vienā maciņā vai somā.
Ir jāņem vērā, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs darījumiem ar maksājumu kartēm ir vienotas prasības. Piemēram, Latvijā šo jomu regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, kurā iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīvas 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību prasības.
Ja ceļojums notiek uz citām valstīm, tur var būt atšķirīga gan maksājumu karšu tehnoloģiskā attīstība, gan norēķinu kārtība un personāla tikumi. "Joprojām gan Krievijā un Ukrainā, gan ASV darījumus ar maksājumu karti apstiprina, parakstot čeku. Šajā situācijā nevajadzētu piekrist, ka tirgotājs maksājumu karti aiznes ārpus klienta redzesloka, veic autorizāciju un pēc tam atnes parakstīt čeku. Pirms ievadīt PIN kodu, allaž jāpārliecinās (tas attiecas arī uz darījumiem Latvijā), ko īsti apstiprinām. Ievadot PIN kodu vai parakstoties uz čeka, mēs piekrītam, ka summa, kas norādīta karšu pieņemšanas terminālī uz ekrāna, ir pareiza. Taču mēdz gadīties, ka pārdevējs pat ne apzināti, bet netīšām 10 latu vietā nospiež 100 vai pieļauj citu kļūdu. Ja to apstiprinām ar PIN kodu, tad esam piekrituši šīs naudas summas noņemšanai no mūsu konta. Tāpat arī, parakstot čeku, piekrītam, ka attiecīgā summa tiek norakstīta no mūsu konta. Vienmēr ir jāpārliecinās, vai tiešām tā ir tā, ko esmu piekritis maksāt. Jāsalīdzina ir preces cena un tikai pēc tam jāakceptē šis darījums," brīdina Ž.Glaudiņa.
"Šifrētā veidā visus PIN kodus vajadzētu ierakstīt, piemēram, mobilajā telefonā vai blociņā."
"Svešās zemēs ne vienmēr zinām, vai esam nonākuši drošā vai nedrošā vietā, tādēļ ieteicams izņemt naudu no bankomātiem, kas atrodas pie viesnīcām, lielos tirdzniecības centros, kur ieviesta papildu drošība no šo iestāžu puses. Naudu nevajadzētu izņemt šaurās, nomaļās ieliņās, vēlās nakts stundās, jo nav zināms, kas tas ir par rajonu. Turklāt naudu no bankomāta nevajadzētu izņemt vienatnē, bet pazīstama cilvēka klātbūtnē.
Ja tomēr paliekat bez naudas, ko darīt? Tad vispirms jāsazinās ar banku. Ja iespējams konkrētajā vietā uzturēties ilgāku laiku (vismaz trīs dienas, bet tas atkarīgs no tā, cik tālu esat aizceļojis), banka jaunu maksājuma karti var atsūtīt pa pastu.
Ja maksājuma kartes nav un pazaudēta visa nauda, Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas trešais sekretārs Andris Līvmanis iesaka sazināties ar tuviniekiem un ar "Western Union", "MonyGram" vai citu ātro pārvedumu kompāniju palīdzību saņemt nepieciešamo finansējumu.
Viņš informē, ka naudas nosūtīšanas un saņemšanas procedūra ir ļoti vienkārša, taču, ja tomēr nepieciešama palīdzība, padomu var meklēt, zvanot uz ĀM Konsulārā departamenta diennakts dežuranta tālruņa numuru +371 26 33 77 11 (vai rakstīt vēstuli e-pastā uz adresi palidziba@mfa.gov.lv).
Šāda palīdzība, visticamāk, būs vajadzīga tad, ja līdz ar naudu un maksājumu kartēm nozaudēta arī pase. Kā liecina prakse, tā notiek itin bieži, un A.Līvmanis iesaka ielāgot, ka nauda un dokumenti ir jāglabā dažādās vietās; tas katrā ziņā novērš risku pazaudēt visu kopā.
