SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Zanda Lielbārde
LV portāls
13. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
7
7

Bērnu drošība vasarā. Kā pasargāt?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Iegādājoties bērnam velosipēdu, skrituļdēli vai skrituļslidas, noteikti jāiegādājas arī aizsardzības līdzekļi – ķivere, ceļu/elkoņu aizsargi – un jāseko, lai bērni ar skrituļslidām, skrituļdēļiem vai velosipēdiem braukātu tikai tam piemērotās vietās.

FOTO: SXC

Vasara ir laiks, kad bērni un pusaudži lielāko dienas daļu vairs nepavada telpās, bet gan brīvā dabā: laukos, ielās, parkos, rotaļu laukumos vai nometnēs. Labi, ja pieaugušie ir nodrošinājuši pieskatīšanu, tehniskos aizsardzības līdzekļus dažādām āra aktivitātēm un drošu vidi, taču negadījumu skaita straujais pieaugums vasaras sezonā liecina par to, ka bērni nav pietiekami pasargāti no traumu riska un pieaugušie ne vienmēr ievēro svarīgus drošības aspektus.
īsumā
  • Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.
  • Uzraudzība obligāti jānodrošina spēļu laukumos, pie ūdenstilpēm, pie atklātas uguns un griliem.
  • Jāsargā bērni no darbošanās ar vecumam nepiemērotu dārza tehniku, kā arī veselībai un dzīvībai bīstamām ķimikālijām.
  • Aktīvai atpūtai bērni jānodrošina ar attiecīgiem aizsardzības līdzekļiem – ķiveri, ceļu/elkoņu aizsargiem.
  • Par bērna atstāšanu bez uzraudzības, kā arī bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu var piemērot administratīvo sodu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Tātad – rūpēties par bērna pieskatīšanu ir vecāku pienākums, kas noteikts ar likumu.

Tāpat der paturēt prātā, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.4 pantu par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Savukārt kodeksa 173.pants nosaka atbildību par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Lai arī atbildība un sodi par šādiem pārkāpumiem ir paredzēti, normatīvā regulējuma primārais mērķis nav sodīt, bet gan rosināt rūpēties par noteikumu ievērošanu un vecāku pienākumu pildīšanu, lai bērni būtu drošībā un pasargāti.

Traumatisma riski un to novēršana

Lai arī vasaras sākumā nu jau vairākus gadus vecāku sabiedrības informēšanas kampaņas par bērnu drošību notiek ar televīzijas starpniecību, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati liecina, ka katru dienu pēc palīdzības vēršas aptuveni 130 bērnu, kas ir teju uz pusi vairāk nekā ziemas sezonā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša uzsver, ka bērni mācās nevis no grāmatām, bet no saviem tuviniekiem, tāpēc ir svarīgi drošības ābeci bērnam mācīt ar savu piemēru. Salīdzinoši vieglas traumas - punus, zilumus, nelielas brūces – bērni gūst, braucot ar divriteni, skrituļslidām vai citādi aktīvi atpūšoties, taču nereti traumas ir ļoti nopietnas - lūzumi, dziļas brūces, locītavu mežģījumi, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu.

Mediķi iesaka neatstāt bērnu braucam ar divriteni vienu, kamēr bērns nav pilnībā apguvis riteņbraukšanas prasmi, un noteikti lietot ceļu un roku aizsargus. Ļoti svarīgi ir nodrošināt bērnu ar ķiveri. Tai ir labi jāpieguļ galvai un jābūt cieši piesprādzētai tā, lai nevarētu nobīdīt nevienā virzienā. Aizsardzības līdzekļi ir jālieto vienmēr, jo tā bērnam izstrādājas pieradums. Tāpat jāseko, lai bērni ar skrituļslidām, skrituļdēļiem vai velosipēdiem braukātu tikai tam piemērotās vietās.

Ieteikumi vecākiem:

  • iegādājoties bērnam velosipēdu, skrituļdēli vai skrituļslidas, noteikti jāiegādājas arī aizsardzības līdzekļi – ķivere, ceļu/elkoņu aizsargi;
  • batuts drošības nolūkā jāaprīko ar aizsargtīklu;
  • pieaugušajiem jācenšas pēc iespējas sportot kopā ar bērnu, rādot piemēru, uzraugot un aktīvi nodarbinot;
  • dodoties izbraucienā ar auto, jāievēro satiksmes noteikumi, jālieto bērnu sēdeklīši un drošības jostas.

Tā kā traumas nereti bērni gūst arī spēļu laukumos, vecākiem jāizvēlas sava bērna vecumam piemērots spēļu laukums un jānodrošina bērna pieskatīšana.

Arī mājās jārūpējas par to, lai bērni ir drošībā - nerotaļājas uz palodzes pie vaļēja loga, neaizsniedz medikamentus un citas bērniem bīstamas vielas, nepiekļūst sērkociņiem.

Bīstamais karstums

Šogad NMPD sniedzis palīdzību jau četrpadsmit bērniem, kas cietuši no karstuma. Tātad arī karstums var radīt apdraudējumu bērna veselībai.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders atgādina, ka bērni paši nespēj sevi pasargāt no karstuma un saules apdegumiem, tāpēc par to ir jārūpējas pieaugušajiem. Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā. Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties, bērniem nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules, savukārt laikā no pulksten10 līdz 16 bērna rotaļas ārā ir jāierobežo.

Bieži vecāki nenovērtē saules intensitāti vai bērna uzturēšanās laiku ārā, un bērns ir pakļauts ultravioletā starojuma radītajam riskam, tādēļ bērniem un pusaudžiem obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi, turklāt tas jādara pareizi, saskaņā ar instrukciju uz iesaiņojuma.

"Bērni mācās nevis no grāmatām, bet no saviem tuviniekiem, tāpēc svarīgi drošības ābeci bērnam mācīt ar savu piemēru."

Liela bīstamība bērna veselībai ir uzkarsis automašīnas salons. O.Šneiders iesaka automašīnu vienmēr turēt noslēgtu, lai bērns patvaļīgi tajā nevarētu iekļūt, un nodrošināties pret risku, ka automašīnas durvis varētu automātiski noslēgties, atstājot bērnu iekšpusē.

Nekādā gadījumā nedrīkst mazu bērnu atstāt vienu automašīnā lielveikalu stāvlaukumos vai citās auto novietnēs. Automašīnas salons uzkarst ļoti īsā laikā, un tas var būt drauds ne tikai bērna veselībai, bet pat dzīvībai.

Ieteikumi vecākiem:

  • jārūpējas, lai karstā laikā bērns saņemtu pietiekamā daudzumā un regulāri šķidrumu;
  • jādrošina, lai dzēriens bērnam ir brīvi pieejams.

Pie ūdeņiem bērni jāpieskata

O.Šneiders norāda: lai bērnam pelde būtu droša, ir svarīga uzraudzība un bērna vecumam, peldēt prasmei atbilstošs un drošs peldlīdzeklis. Lietderīgi iemācīt bērnam peldētprasmi jau pēc četru gadu vecuma.

Peldvietā bērni vienmēr ir jāpieskata. Arī pusaudži nedrīkst doties peldēties vienatnē, un pirms došanās noteikti jāinformē par to pieaugušie. Peldēties atļauts tikai zināmās peldvietās un nedrīkst ļaut lēkt ūdenī vietās, kur tas nav paredzēts.

"Laukos pilsētas bērniem ir jauni apstākļi ar citādiem riskiem un vidi, kas prasa atšķirīgas iemaņas, tādēļ lietderīgi to visu ar bērnu iepriekš pārrunāt."

Nevajag pieļaut, ka bērni rotaļājas ceļmalas grāvjos un tamlīdzīgās vietās, kur mēdz uzkrāties lietus vai palu ūdeņi, kā arī vietās ar lielu ūdens straumi.

I.Bukša uzsver, ka lielāki grāvji, piemājas dīķi un upes ir ļoti nopietna riska zona bērniem līdz 4-5 gadu vecumam. Ik vasaru vairāki mazi bērni noslīkst savos piemājas dīķos. Ja pludmalē vecāki bērnu pārsvarā tomēr pieskata, tad piemājas teritorijā pieaugušie parasti ir aizņemti ar mājas darbiem.

Ieteikumi vecākiem:

  • pēc iespējas norobežot ūdenskrātuvi ar žogu;
  • nenovērst uzmanību no bērna, kamēr viņš peldas;
  • atļaut bērniem peldēties tikai zināmās peldvietās.

Brīvdienas laukos

Tās ģimenes, kurām radi vai vecvecāki mitinās laukos, nenoliedzami izvēlas vasaras periodā bērnus nogādāt tuvāk dabai. Tomēr pilsētas bērniem tie ir jauni apstākļi ar citādiem riskiem un vidi, kas prasa atšķirīgas iemaņas. O.Šneiders iesaka pirms došanās uz laukiem izrunāt ar bērniem visus riskus, rīcību un iespējamās sekas.

Viens no šādiem riskiem - dārza darbi. Tādas darbības kā, piemēram, zāles pļaušanu, koku zāģēšanu vai zaru smalcināšanu bērnam nevajadzētu uzticēt, un ir jārūpējas par to, lai bērns attiecīgās ierīces nevarētu iedarbināt. Pabeidzot darbu, rīki jānoliek bērnam nepieejamā vietā. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāļauj lietot stumjamo zāles pļāvēju, bet līdz 16 gadu vecumam – pašgājēju.

Uzmanība jāpievērš arī dažādu ķimikāliju pieejamībai. Bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, minerālmēsli, kaitēkļu iznīcināšanas un citi augu aizsardzības līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi, eļļas vai degviela, jātur tikai noslēgtās, bērniem nepieejamās vietās.

Lauku saimniecībās, kā zināms, mitinās dažādi dzīvnieki. Lai arī sastapšanās ar mājdzīvniekiem parasti bērniem izraisa prieku, tomēr jāatceras, ka dzīvniekam jādod laiks pierast pie bērna klātbūtnes. Dzīvnieka rīcība mēdz būt neprognozējama, un tas var būt iemesls bīstamiem savainojumiem, tādēļ laikā, kamēr bērns ir dzīvnieka tuvumā, jānodrošina uzraudzība. Tāpat jārunā ar bērnu par piesardzību saskarsmē ar suņiem, īpaši ja tie ir kaimiņu vai klaiņojoši dzīvnieki.

Pārgājieni un izbraucieni – tikai ar pieaugušajiem!

Iespēja sajusties lieliem un patstāvīgiem īpaši vilina pusaudžus. Nereti plāns doties pārgājienā vai velobraucienā kopā ar draugiem ir izkalts vēl ziemā skolas solā, taču vecākiem jāatceras, ka likums tomēr paredz zināmus ierobežojumus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenais inspektors Sindijs Logins norāda, ka, sasniedzot divpadsmit gadu vecumu, bērni drīkst patstāvīgi piedalīties satiksmē ar velosipēdu, ja viņiem ir vadītāja apliecība. Tomēr, domājot par patstāvīgu ceļojumu ar velosipēdu, ir jāievēro arī virkne citu normatīvo aktu.

Vispirms - Bērnu tiesību aizsardzības likums, kura 59.pants noteic, ka bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā, policijas darbinieki nogādā policijas iestādē. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22 līdz 6 (ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus). Tas nozīmē, ka pusaudžu atrašanās nakts laikā bez pilngadīgas personas uzraudzības ir nelikumīga. Galvenokārt tas ir svarīgi bērnu drošības apsvērumu dēļ, un šādu aizsardzību paredz arī citi normatīvie akti.

Civillikuma 177. pantā noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, bet rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi un uzraudzību. Savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Tātad vecāki ir pilnā mērā atbildīgi par bērnu drošību. Ceļošana (un nakšņošana) bez pieaugušo uzraudzības ir reāli draudi bērnu drošībai – gan no trešajām personām, gan riskantiem apstākļiem, piemēram, peldēšanās ūdenstilpnē.

Jāatceras, ka gadījumā, ja policija fiksē faktu, ka bērni līdz 16 gadu vecumam ir bez uzraudzības, tad noteikti izvērtē, vai ir pārkāpuma sastāvs un nepieciešamība uzsākt administratīvo lietvedību. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pantam vecākus var sodīt par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, izsakot brīdinājumu vai uzliekot naudas sodu.

Tas nozīmē, ka īstenot plānu doties ceļojumā ar velosipēdiem pusaudži var vienīgi tādā gadījumā, ja viņu ceļabiedrs ir kāds no vecākiem vai cita pilngadību sasniegusi persona, kuru vecāki ir akceptējuši kā pavadoni.

Piknika "bonusi" un riski

Pikniki, vasaras saulgriežu svētki un dārza ballītes aizrauj gan bērnus, gan pieaugušos.

Svarīgs noteikums veselības saglabāšanai ir pārtikas drošības un higiēnas nosacījumu ievērošana. Piemēram, pirms darba ar pārtiku obligāti jānomazgā rokas. Tas jādara arī pēc jēlas gaļas apstrādes. Izcepto gaļu nevajadzētu likt uz traukiem, kas bijuši saskarē ar jēlo gaļu, bet pirms gaļas lietošanas jāpārliecinās, ka tā ir labi termiski apstrādāta.

Lai cik vilinoša būtu atpūta un garda maltīte dabā, jāņem vērā daži šādas izklaides riski un "bonusi", no kuriem labprātāk atteiktos. Viens no tiem – kukaiņi. To kodumi bērnam var izraisīt nepatīkamus, niezošus izsitumus vai pat nopietnu alerģisku reakciju. Lietojot pretodu aizsardzības līdzekļus, jāpārliecinās, ka tie ir paredzēti izmantošanai bērniem un neizraisa alerģiskas vai iekaisuma reakcijas. Jāņem vērā pretodu līdzekļa efektivitātes periods, pieļaujamais lietošanas biežums un piesardzības pasākumi.

"Bērna, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, atrašanās sabiedriskā vietā bez vecāku vai pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības ir nelikumīga."

O.Šneiders atgādina, ka, uzturoties ar bērnu ārā, viņa apģērbam maksimāli jāpasargā ķermenis no insektu uzbrukumiem. Drēbēm vajadzētu būt gaišām un vienkrāsainām, lai uz tā labi būtu redzamas, piemēram, ērces. Lai izvairītos no tām, bērnam nevajag rotaļāties nekoptās, aizaugušās teritorijās, bet, dodoties uz mežu, jābūt augumu nosedzošam apģērbam un galvassegai. Vakcinācija pret ērču encefalītu atbilstoši ārsta rekomendācijām dod zināmu drošības izjūtu. Savukārt smaržīgu ziepju un citas kosmētikas izmantošana dažādus kukaiņus var tikai pievilināt.

Viens no riskiem, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, – grils. Grilējot jāatceras, ka grila degšķidrumi ir ugunsbīstami, ātri uzliesmojoši un to lietošana saistīta ar apdedzināšanās risku, tādēļ ieteicams tos neizmantot vai nodrošināt, lai bērni tiem nevar piekļūt.

Ugunsdrošības jautājumi un degšķidrumu bīstamība ar bērnu ir jāizrunā, skaidro O.Šneiders. Tā kā grils, ugunskurs, grila piederumi un darbības ar tiem parasti izraisa īpašu interesi, ir svarīgi novērst bērna uzmanību uz citām, piemērotām nodarbēm un nodrošināt pieskatīšanu.

Vasara, nenoliedzami, ir skaists un atpūtas iespējām bagāts laiks, kurš Latvijas klimatiskajos apstākļos jāizmanto maksimāli lietderīgi. Tomēr, ja runa ir par bērna veselību un dzīvību, tad pirmais un galvenais – apzināties bērna pieredzes trūkumu, dabisko ziņkāri, bērnišķīgo drosmi mesties piedzīvojumos un izdarīt visu, lai bērna vēlme izmēģināt savu varēšanu un izzināt pasauli nenodarītu viņam ļaunumu. Pirmais solis noteikti varētu būt saruna ar bērnu par to, kādēļ viena vai otra darbība ir bīstama, bet nākamais - vecāku personīgais pozitīvais piemērs un konsekvence – ja bērnam kaut ko aizliedz, arī pašiem šie drošības noteikumi ir jāievēro.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI