SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
5
5

Ārpustiesas parādus var piedzīt tikai licenci saņēmis komersants

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopš 2013.gada 1.maija ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji var darboties tikai ar licenci. Licence novietojama redzamā vietā un uzrādāma klientiem pēc pirmā pieprasījuma.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji no šā gada 1.maija var veikt parādu piedziņu tikai tad, ja tiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izsniedzis speciālu atļauju (licenci). To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma regulējums, nosakot kritērijus, pēc kuriem licenci izsniedz.
īsumā

Prasības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja licences saņemšanai:

  • jābūt komersantam vai fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam;
  • jābūt izstrādātai un apstiprinātai parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanas iekšējai kārtībai;
  • jābūt izstrādātai un apstiprinātai patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtībai;
  • nedrīkst būt krimināla sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
  • jābūt reģistrētai personas datu apstrādei vai personas datu aizsardzības speciālistam.

Parādniekiem ir jābūt vērīgiem, raugoties, vai parāda piedzinējs uzņēmums ir tiesīgs šādu darbību veikt.  2013.gada 1.maiju ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumus var sniegt tikai tie parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kas ir saņēmuši PTAC izsniegtu speciālo atļauju jeb licenci, paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība", kas ir izdoti saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu.

Ja pakalpojuma sniedzējs darbosies bez licences, viņam piemēros sodu, kas ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.2pantā. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez šo tiesību ierobežojuma.

Licenci vai tās kopiju parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jānovieto patērētājam redzamā vietā parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, kā arī jāuzrāda parādniekam pēc tā pieprasījuma, ja parāda atgūšanas darbības veic ārpus parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanas vietas. Internetā patērētājs par ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja licences esamību var pārliecināties pakalpojumu sniedzēja mājaslapā, kā arī PTAC mājaslapā, kurā ir ievietota aktuālā informācija par saņemtajām licencēm trīs darba dienu laikā pēc licences izsniegšanas. Šādu kārtību paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība" 4.-6.punkts.

Vienādi noteikumi licencētajām firmām

Pašlaik PTAC ir saņēmis 17 pieprasījumus licences saņemšanai, bet izsniegtas 14 licences ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, un trīs iesniegumi vēl atrodas izskatīšanā. PTAC pārstāve norāda, ka joprojām ir vērojama interese no ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju puses, tāpēc prognozē, ka situācija var mainīties un licencēto tirgus dalībnieku skaits var pieaugt.

"Interese no ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un jau saņemto iesniegumu skaits licences saņemšanai norāda, ka attiecīgajā tirgus segmentā vērojamas pozitīvas pārmaiņas un tas sakārtojas. Kopumā vērtēt situāciju varēs tikai pēc laika, jo PTAC turpina saņemt iesniegumus, un aizvien komersanti interesējas par licences saņemšanu," tā norāda PTAC pārstāve. Galvenais ieguvums ir sakārtots ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanas tirgus.

"Licenci vai tās kopiju parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam jānovieto patērētājam redzamā vietā, kā arī jāuzrāda parādniekam pēc tā pieprasījuma."

"Šī licence ir ieejas karte, lai varētu darboties tirgū, kas uzliek noteiktu kvalitātes standartu. Tagad spēles noteikumi ir vienādi tiem, kam ir licence," norāda Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētājs Reinis Kučers. Pēc LĀPPA rīcībā esošajiem datiem, nozarē darbojas ap 100 firmu, liela daļa no tām gan nestrādā ārpustiesas parādu piedziņas tirgū, bet tirgus daļā, kas saistīta ar parādu piedziņu tiesas ceļā. Ārpustiesas parādu piedziņas segmentā šis skaits vienmēr esot bijis līdz vai ap 20.

"Skatīsimies, ko realitātē licencēšana nozīmē industrijai, vai kreditori būs gatavi maksāt vairāk komisijas maksās. Ir jāpaiet sešu mēnešu periodam, lai saprastu, kā reaģē parādnieki. Ar pilnu slodzi mēs sākām strādāt tikai ar 1.maiju, jo laiks pirms tam tika veltīts, lai varētu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma prasības pielāgot darbībai. Tas ir nopietns process katra uzņēmuma iekšienē, jo jāmaina visa dokumentācija. Jau redzam, ka ir krietni vairāk pretenziju, neskaidrību no parādnieku puses, bet tās pretenzijas nav pēc būtības, jo paši parādnieki arī acīmredzot aklimatizējas situācijai," uzsver R.Kučers.

Tāpat svarīgas izmaiņas ir vienotie parādu piedziņas izdevumi, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi".

Noteikumi licences saņemšanai

Ministru kabineta noteikumu Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība" 9.punktā ir noteiktas prasības, kurām parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāatbilst, lai saņemtu licenci. Prasības ir šādas:

  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jābūt komersantam vai fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam, kas profesionālās darbības ietvaros sniedz parāda atgūšanas pakalpojumu, un tam nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai profesionālo darbību parāda atgūšanas jomā.
  • Komersanta – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja – padomes vai valdes loceklim vai pārstāvēt tiesīgajam biedram nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību parāda atgūšanas jomā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jābūt izstrādātai un apstiprinātai parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanas iekšējai kārtībai, kas nosaka parāda atgūšanas kārtību, saskarsmi ar parādniekiem, parāda atgūšanas izdevumus veidojošās pozīcijas un to finansiālo atšifrējumu.
  • Pakalpojumu sniedzējam jābūt izstrādātai un apstiprinātai patērētāju sūdzību izskatīšanas kārtībai, lai saprātīgā termiņā nodrošinātu saņemto sūdzību izskatīšanu un atbilžu sniegšanu.
  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs (ja tas ir fiziska persona) vai kāds no padomes vai valdes locekļiem vai pārstāvēt tiesīgajiem biedriem (ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir komersants), vai tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst parāda atgūšana, nedrīkst būt krimināli sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko paredzēta atbildība, izņemot gadījumu, ja sodāmība ir dzēsta.
  • Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt reģistrētai personas datu apstrādei vai personas datu aizsardzības speciālistam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību.

Valsts nodevas apmērs par licences izsniegšanu ir 2500 Ls, bet par pārreģistrāciju – 1000 Ls. Licenci izsniedz uz trim gadiem.

PTAC pārstāve atzīmē, ka PTAC ņem vērā arī tā rīcībā esošo informāciju par konkrēto ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju, vērtē pamatotās sūdzības par kompāniju, pievēršot īpašu uzmanību iepriekš pieļautajiem pārkāpumiem un kompānijas darbībām pārkāpumu novēršanā.

Iegūst arī parādnieki

Parādnieki ir informēti par parāda piedziņas procesu, piemēram, ir noteikts, kāda informācija ir jāsniedz parāda piedzinējam par parādu, parādniekam ir tiesības izteikt priekšlikumus un iebildumus par parādu, noteikta saskarsmes un komunikācijas kultūra starp parāda piedzinēju un parādnieku, noteikta kārtība, kā informāciju ievieto parādu vēstures datubāzē, ko nosaka Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, skaidro PTAC pārstāve. Tāpat ir skaidri noteikti un vienoti ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu izdevumi (tas gan neattiecas uz gadījumu, kad parāda piedziņa uzsākta pirms noteikumu stāšanās spēkā), ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.64 "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība".

"Spēles noteikumi tagad ir skaidri. Tagad likums tieši pasaka, kādai informācijai ir jāparādās pieteikumos. Parādniekam ir iespēja rakstīt pretenziju PTAC, ka komunikācija ir nekorekta, piemēram, draudu gadījumā par kriminālprocesu vai mantas konfiscēšanu. Arī PTAC, kas uzrauga šo procesu, ir vieglāk izvērtēt šādus gadījumus, ja ir pierādījumi, un kontrolēt situāciju. Parādnieki tagad ir pasargāti no pārlieku agresīvas komunikācijas. Savukārt mūs priecē tas, ka parādniekiem ir pienākumi. Nav tā, ka tikai parādu piedzinējam ir jātaisnojas, jādod pamatojumi. Lielākā daļa parādnieku ir lietas kursā par parāda esamību, un viņiem ir pienākums sazināties un atbildēt par savu rīcību," stāsta R.Kučers.

"Šī licence ir ieejas karte, lai varētu darboties tirgū, kas uzliek noteiktu kvalitātes standartu."

Viņš norāda, ka arī turpmāk ir jāturpina darbs pie izmaiņām par ārpustiesas parādu piedziņas pakalpojumu sniegšanu, jo, piemēram, pašreiz nav sakārtots otrreizējais parādu piedziņas process. "Ja kreditoram ir parādnieks, tas lietu nodod parādu piedziņas uzņēmumam. Problēmas rodas tajā brīdī, ja kreditors atsauc šo lietu un, piemēram, nodod citam piedzinējam. Tad rodas dažādi jautājumi par procedūrām un informācijas ievietošanu datubāzēs," atklāj R.Kučers.

PTAC līdz šim no patērētājiem ir saņēmis sūdzības par šādiem jautājumiem:

  • par parāda piedzinēju rīcības tiesiskumu, neatbildot uz patērētāju - parādnieku iesniegtajām vēstulēm/ iesniegumiem;
  • par līgumsodu piemērošanas tiesiskumu;
  • par personas datu ievietošanas parādnieku datubāzē tiesiskumu;
  • par draudu izteikšanu un telefonsarunu ierakstīšanu;
  • par parāda piedziņas izdevumu pamatotību;
  • par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja rīcību, zvanot un informējot par parādu trešās personas.

Parādu piedziņas process

Katram ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam kārtība, kādā tas veic parāda atgūšanu, var būt individuāla, tomēr tai jābūt saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu. Piemēram, Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7.pants nosaka, ka, uzsākot parāda atgūšanu, kreditoram vai parāda piedzinējam rakstveidā jāpaziņo parādniekam par parāda esamību un jāaicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Parāda piedzinējam ir rakstiski jāsniedz pamatinformācija par sevi, informācija par parāda apmēru, parāda atgūšanas izdevumiem (ja tādi ir), parāda atmaksas kārtību un termiņu. Jāietver arī informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.

Parādniekam ir tiesības piedāvāt savu maksājumu saistību nokārtošanas kārtību un termiņu. Bet parāda piedzinēja pienākums ir iepazīties ar parādnieka priekšlikumiem un uz tiem atbildēt. Ja parādnieks iebilst par parāda esamību vai apmēru, tad parāda piedzinējam ir jāizsniedz parāda esamības un tā apmēra pamatojošu dokumentu kopijas.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI