SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
30. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Pieteikts tikai viens kandidātu saraksts. Vai vēlēšanas var notikt?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vēl pāris dienas septiņos novados vietējā vēlēšanu komisija pieņem deputātu kandidātu sarakstus, jo līdz 2.maijam ir izsludināts deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarinājums vienīgā iesniegtā deputātu kandidātu saraksta dēļ. Ja jauni saraksti tomēr netiks iesniegti un vienīgajā sarakstā pieteiktais kandidātu skaits ir lielāks nekā attiecīgās pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaits, pašvaldību vēlēšanas var notikt.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Līdz šī gada 22.aprīlim politiskās partijas un vēlētāju apvienības varēja iesniegt deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām. Tā kā septiņos novados ir iesniegts tikai viens kandidātu saraksts, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šajos novados ir pagarinājusi kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par desmit dienām. LV portāls skaidro, vai pašvaldību vēlēšanas varēs notikt novados, kur ir iesniegts tikai viens kandidātu saraksts.

īsumā

Pašvaldību vēlēšanām pieteikts viens kandidātu saraksts:

  • vēlēšanas var notikt, ja pieteiktais kandidātu skaits ir lielāks nekā attiecīgās pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaits;
  • jārīko atkārtotas vēlēšanas, ja kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu un pašvaldībās 10 dienu laikā nepiesaka vēl kādu kandidātu sarakstu.

Ievēlējamais deputātu skaits

CVK šī gada 23.aprīlī pagarināja deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu līdz šī gada 2.maijam septiņos novados: Baltinavas, Naukšēnu, Nīcas, Pāvilostas, Rūjienas, Salacgrīvas un Skrundas novadu domes vēlēšanām. Kopumā pašvaldību vēlēšanām ir reģistrēts 571 deputātu kandidātu saraksts un 8548 deputātu kandidāti, bet jāievēlē ir 1618 deputāti 119 pašvaldībās.

Novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā:

  • līdz 5000 iedzīvotāju – ievēlē 9 deputātus;
  • no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju – ievēlē 15 deputātus;
  • no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju – ievēlē 17 deputātus;
  • vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – ievēlē 19 deputātus (Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.panta 1.daļa).

Arī republikas pilsētas domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, izņemot Rīgas domi, kuras sastāvā ir 60 deputāti, kāds ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā:

  • līdz 50 000 iedzīvotāju – ievēlē 13 deputātus;
  • vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – ievēlē 15 deputātus (Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.panta 2.-3.daļa).

Kas var iesniegt kandidātu sarakstus?

Novados un republikas pilsētās deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

  1. reģistrēta politiskā partija;
  2. reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;
  3. divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā (Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.pants).

Savukārt novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, novada domes deputātu kandidātu sarakstus vēl arī var iesniegt vēlētāju apvienības. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.pants nosaka, ka vēlētāju apvienību veido tās personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās personas. Un par darbības likumību atbild attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

Ja iesniegts viens kandidātu saraksts

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 24.pants paredz, ja līdz noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpieņem lēmums pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par desmit dienām.

Taču šī paša panta noteikumi arī paredz, ka pašvaldību vēlēšanas var notikt, ja pieteiktais kandidātu skaits ir lielāks nekā attiecīgās pašvaldības domē ievēlējamo deputātu skaits.

Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa norāda: šoreiz visos septiņos novados, kur CVK šī gada 23.aprīlī pagarināja sarakstu iesniegšanas termiņu, ir reģistrēts viens kandidātu saraksts, un katrā sarakstā pieteiktais kandidātu skaits ir lielāks nekā attiecīgās pašvaldības domē ievēlējamais deputātu skaits.

Viņa skaidro, ka līdz ar to, ja līdz 2.maijam šajās pašvaldībās netiks pieteiks vēl kāds kandidātu saraksts, vēlēšanas drīkstēs notikt un atkārtotas vēlēšanas nebūs jāizsludina.

Taču gadījumā, ja kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu un pašvaldībās līdz noteiktajam termiņam nepiesaka vēl kādu kandidātu sarakstu, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 24.pants paredz, ka CVK divu nedēļu laikā ir jāizsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas.

Gadījums, kad ir jāizsludina atkārtotas vēlēšanas, iepriekš ir bijis. K.Bērziņa informē: šāds gadījums bija 1994.gada pašvaldību vēlēšanās, kas bija pirmās pašvaldību vēlēšanas pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Togad atkārtotas pašvaldību vēlēšanas bija jāizsludina Liepājas rajona Bārtas pagastā un Durbes pilsētā, kur likumā noteiktajā termiņā vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos nebija pieteikts nepieciešamais deputātu kandidātu skaits.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI