SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. aprīlī, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Lauku attīstība
28
28

Makšķerēšanas liegumi pavasarī

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Vēršam uzmanību, ka raksts ir publicēts 2013. gadā un regulējums var būt mainījies. Par aktuālo, kas jāzina makšķerniekiem, var lasīt - "Infografika: makšķerēšana Latvijā".

Makšķernieka pienākums ir izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un nekavējoties atlaist ūdenī zivis un vēžus, ko nav atļauts iegūt un paturēt.

FOTO: Lita Krone/ LETA

Pavasarī dodoties makšķerēt uz publiskajām ūdenstilpēm un vairākumu licencēto ūdenstilpju, jāatceras, ka "Makšķerēšanas noteikumi" paredz aizliegumus un ierobežojumus papildus tiem, kas ir spēkā visu gadu. Tie attiecas uz makšķerēšanu no laivas un zemūdens medībām, makšķerēšanu dažās ūdenstilpēs, kā arī četru sugu zivju paturēšanu lomā un vēžošanu.

MK noteikumi Nr.1498 "Makšķerēšanas noteikumi" stājušies spēkā 2010.gada 1.janvārī. Savukārt jaunākie grozījumi tajos pieņemti šā gada 8.janvārī.

Makšķernieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis, makšķernieku biedrības "Zivju gani" pārstāvis, ihtiologs Māris Olte, kurš vairākkārt piedalījies makšķerēšanas noteikumu un to grozījumu izstrādē, norāda, ka pavasara un arī rudens makšķerēšanas liegumi galvenokārt saistīti ar zivju nārsta laikiem un nārsta vietu aizsardzību. Dabiskais nārsts ir process, kā rezultātā zivju kļūst vairāk, un nevajadzētu šo procesu traucēt. Pat tad, ja būtu iespējams ar zivjaudzētavās izaudzētiem mazuļiem izķeršanas rezultātā nebūtībā gājušo zivju skaitu kompensēt, zivjaudzētavās audzētie īpatņi neatsver dabā šķīlušos un uzaugušu zivi, tostarp gan uzvedības, gan augšanas īpatnību ziņā.

Makšķerēt no laivas nedrīkst līdz 1.maijam

Saskaņā ar MK noteikumu 25.punkta 1. un 3.apakšpunktu no 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegts makšķerēt no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās. Tāpat noteikts aizliegums zivis iegūt ar zemūdens medību rīkiem, izņemot jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību nolikumos norādītajās zemūdens medību vietās.

Aizliegums nodarboties ar zemūdens medībām pavasarī arī ir saistīts ar nārsta vietu aizsardzību.

Garāks ir stāsts par liegumu makšķerēt no peldlīdzekļiem. Padomju laikā laivmakšķerēšanas sezona beidzās 15.martā un sākās tikai 20.jūnijā – tāpat kā zvejniekiem. Savulaik bija noteikts, ka līdz šim datumam drīkst makšķerēt tikai no krasta un pārkāpums bija pat makšķerēšana iebrienot, jo uzskatīja, ka bradājot tiek bojāti iznērstie zivju ikri. Drīz vien bradāšanas aizliegumu tomēr atcēla – zinātnieki pierādīja, ka iebrišana būtisku kaitējumu zivju ikriem nodarīt nevar. Vēlāk laivmakšķerēšanas liegums bija līdz 1.jūnijam, bet nu tas sākas 1.martā un beidzas jau 1.maijā. Ir arī licencētās makšķerēšanas vietas, kur tik un tā laivas tiek ielaistas tikai 1.jūnijā, pamatojot ar to, ka tā ir vieglāk kontrolēt maluzvejnieku aktivitātes.

Māris Olte teic, ka zināmā mērā tā ir pretimnākšana makšķernieku interesēm, taču arī zivju bioloģijas izpēte pa šiem gadiem attīstījusies un likumdevēju rīcībā nonāk aizvien jauni fakti. Ņemot vērā to, ka savulaik ledus parasti izkusa vēlāk, nebija tik būtiski noteikt laivmakšķerēšanas lieguma sākuma datumu. Lieguma beigu termiņš – 31.maijs – saglabājās līdz pat 2009.gadā izstrādātajiem jaunajiem MK "Makšķerēšanas noteikumiem".

"Pavasara un arī rudens makšķerēšanas liegumi galvenokārt saistīti ar zivju nārsta laikiem un nārsta vietu aizsardzību."

M.Olte norāda, ka bija arī izņēmumi: jau dažus gadus iepriekš makšķerēšanu no laivas kopš 1.maija atļāva vairākās licencētās makšķerēšanas vietās, un tika konstatēts, ka zivju resursus tā nemazina. Tīklu zveja iekšējos ūdeņos gan vēl aizvien atļauta tikai no 15.jūnija, bet zveja ar murdiem – no 1.jūnija.

MK noteikumu Nr.295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos 27.punkts paredz aizliegumu zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs, izņemot zveju zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos ar zivju tīkliem – no 1.marta līdz 15.jūnijam, bet ar zivju murdiem – no 16.aprīļa līdz 31.maijam.

Tātad – laikā no 1.maija līdz 1. un 15.jūnijam makšķernieki var netraucēti darboties ūdenstilpēs, kurās atļauta gan makšķerēšana, gan rūpnieciskā zveja.

Nārsta vietās un migrācijas ceļos necopēsim!

Lai pavasarī pasargātu zivis to migrācijas ceļos un arī nārsta vietās, vairākās ūdenstilpēs vai to posmos noteikti sezonāli makšķerēšanas aizliegumi. Šādi aizliegumi noteikti kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji. Šajos ūdeņos aizliegts makšķerēt no 1.marta līdz 30.aprīlim, taču ir arī izņēmumi – kanāli un caurteces, kur atļauta licencētā makšķerēšana. Zemkopības ministrijā saskaņoto licencētās makšķerēšanas nolikumu saraksts apskatāms šeit.

Ūdenstilpes un to posmi, kur pavasarī aizliegts makšķerēt, kā arī liegumu laiki, uzskaitīti MK noteikumu Nr.1498 30.punktā.

Lieguma laikā pie un uz ūdenstilpēm nedrīkst atrasties ar makšķerēšanas rīkiem, kā arī lomā paturēt aizliegto sugu zivis vai licencētās makšķerēšanas vietās – tādas zivis, kas neatbilst lomā paturamajam izmēram un skaitam. Ir arī izņēmums: Daugavas posmā lejpus Rīgas HES atļauts pārvietoties ar laivu, kurā atrodas makšķerēšanas rīki, ja vien tie nav gatavi tūlītējai izmantošanai.

Atlaižamās zivis

  • No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegts iegūt līdakas,
  • No 1.marta līdz 15.maijam – salates jeb meža vimbas,
  • No 16.marta līdz 15.maijam – alatas
  • No 16.aprīļa līdz 31.maijam – zandartus.
  • Līdz pat 30.jūnijam mierā liekami arī platspīļu un šaurspīļu vēži.

Vēl pirms dažiem gadiem, piemēram, līdakas bija aizliegts makšķerēt no 15. nevis no 1.marta. M.Olte atzīst, ka makšķerēšanas liegumi izstrādāti, ņemot vērā situāciju kopumā un pamatojoties uz pētījumiem vairāku gadu garumā. Nārsta sākums lielā mērā atkarīgs no ūdens temperatūras, un, tā kā laikapstākļi katru gadu nav vienādi, arī nārsta sākums un ilgums mēdz mainīties. Taču ik gadu katrai ūdenstilpei, balstoties uz sinoptiķu prognozēm, noteikt savu lieguma laiku būtu pārāk sarežģīti un mūsdienu ekonomiskajos apstākļos arī neiespējami. Zināms, ka nārsta laiks dažādos reģionos un ūdenstilpēs atšķiras, turklāt tas pēdējo gadu laikā ir mainījies un bijuši gadījumi, ka jau februāra vidū zvejnieku un makšķernieku lomos iekļuvušas līdakas ar nobriedušiem ikriem. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums aizliegt paturēt lomā līdakas, jau sākot ar 1.martu. M.Olte uzskata, ka šis lēmums paglābis no nebūtības miljoniem līdaku.

"Lieguma laikā pie un uz ūdenstilpēm nedrīkst atrasties ar makšķerēšanas rīkiem, kā arī lomā paturēt aizliegto sugu zivis vai licencētās makšķerēšanas vietās – tādas zivis, kas neatbilst lomā paturamajam izmēram un skaitam."

M.Olte skaidro, ka tieši šīs četras sugas – līdakas, salates, alatas un zandartus – aizliegts makšķerēt tādēļ, ka tās nārsto pavasarī un pieskaitāmas plēsīgajām zivīm. Vēsturiski iegājies, ka cilvēkus galvenokārt interesē plēsīgo zivju makšķerēšana, tāpēc tā dēvētais antropoloģiskais spiediens uz šīm sugām ir ievērojami lielāks nekā uz miermīlīgajām zivīm. Kad šīs zivis sapulcējas uz nārstu, viņas bieži vien zaudē uzmanību, katru traucējumu uzskata par konkurenta uzmācību un cenšas šo "konkurentu" pārmācīt, patriecot no savas ieņemtās teritorijas vai apēdot. Līdz ar to šīs zivis ir vieglāk noķeramas, turklāt lielā skaitā. Traucējumi var samazināt nārsta ražīgumu. Jāņem vērā arī tas, ka plēsīgo sugu pārstāvji kalpo kā "sanitāri", kas nokopj sasirgušas zivis un tādējādi gādā par populācijas veselību. Plēsoņas pilda arī dabiska ekosistēmas (citu sugu populāciju) regulatora lomu. Tiek regulēts konkurējošo zivju skaits, izmantojot vienu un to pašu barības bāzi. Bet, jo mazāka barības bāze, jo lēnāk zivis aug un līdz ar to – mazāki īpatņi iesaistās nārstā, laika gaitā izveidojot "ģenētisku sīkzivtiņu" populāciju, kas īsti nespēj pildīt savas dabas uzdotās funkcijas, kas savukārt var radīt dažādas ietekmes, piemēram, mainīt ūdenstilpes augāju.

Ko darīt, ja uz āķa uzķērusies lomā nepaturama zivs?

Jālaiž vaļā! Turklāt tas jādara saudzīgi – tā, lai zivs pēc atlaišanas spētu turpināt dzīvi. Ja āķi nav iespējams izņemt, tas nokniebjams ar stangām vai uzmanīgi nogriežams līdz ar sējuma vietu. Makšķerēšanas noteikumu 32.punkts paredz, ka makšķernieka pienākums ir izmantot visus nepieciešamos palīglīdzekļus un paņēmienus, lai zivi saudzīgi uztvertu un atbrīvotu no āķa, un nekavējoties atlaist ūdenī zivis un vēžus, ko nav atļauts iegūt un paturēt. Ja nav iespējams āķi saudzīgi izņemt no zivs mutes, makšķerēšanas rīka auklu pārgriež.

"Nārsta laiks dažādos reģionos un ūdenstilpēs atšķiras, tas pēdējo gadu laikā ir mainījies."

Jāpiebilst, ka, paturot lomā neatļautā laikā vai vietā, vai ar neatļautu paņēmienu noķertu zivi, vai gadījumā, ja tā nesasniedz lomā paturamas zivs izmēru, draud administratīvā vai pat kriminālatbildība. Makšķerēšanas noteikumu 2.pielikumā minētas pamattakses, taču 34.punktā teikts, ka šīs summas atkarībā no pārkāpuma veida iekasējamas arī trīskāršā vai pat pieckāršā apmērā. Piemēram, par neatļauti lomā paturētu līdaku jāmaksā 20 lati, taču, ja tā noķerta un paturēta lomā aizliegtā laikā un vietā, jāmaksā pieckāršā apmērā, un tas ir 100 latu.

Labs saturs
28
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI