SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
28. martā, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
1
9
1
9

1.aprīlis un ieslodzīto pirmstermiņa atbrīvošana

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla kolāža

Šogad 1.aprīlis Latvijā pienāks ne tikai kā ierastā joku un smieklu diena, bet arī datums, kad spēkā stājas likums „Grozījumi Krimināllikumā”, ieviešot konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā un tuvinot to citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai.
īsumā

Grozījumi Krimināllikumā nosaka principiāli jaunu pieeju kriminālsodu politikas īstenošanā:

  • paplašinātas alternatīvu sodu piemērošanas iespējas;
  • samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem;
  • konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji;
  • dekriminalizēti nodarījumi par administratīvā pārkāpuma atkārtotas izdarīšanas gadījumiem.

Izmaiņas pilnā mērā attieksies tikai uz tām personām, kas izdarīs pārkāpumus pēc 1.aprīļa, kā arī personām, kas līdz minētajam datumam vēl nebūs notiesātas.

Paredzēta ierobežota labvēlības principa īstenošana attiecībā uz jau notiesātajām personām, ja piemērotais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par jauno maksimālo soda apmēru.

Kā jau iepriekš LV portālā uzsvēruši Tieslietu ministrijas speciālisti, Latvijā brīvības atņemšanas sodi ir piemēroti ievērojami bargāki nekā citviet Eiropas Savienībā. Garāki ir piespriesti ne tikai brīvības atņemšanas termiņi, bet likumpārkāpējus notiesāja ar brīvības atņemšanu arī tad, ja persona neradīja sabiedrības drošības apdraudējumu. Salīdzinoši ļoti bargi sodi tika piemēroti par mantiskajiem noziegumiem - zagšanu, krāpšanu, kas radīja apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai.

Citās valstīs vidējais ieslodzījuma laiks notiesātajam ir aptuveni divi gadi, turpretī Latvijā tas tuvojās sešiem gadiem. Salīdzinoši augsts rādītājs Latvijā ir arī tas, cik daudz personu, rēķinot uz 100 tūksto

šiem iedzīvotāju, atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm Latvija līdz šim ierindojusies otrajā vietā. Šī tendence saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem. Kā zināms, brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no soda veidiem.

Šie bija argumenti jaunās Kriminālsodu politikas koncepcijas izstrādei, un uz tās pamata trīs gadu garumā tika gatavoti vairāk nekā 350 grozījumu Krimināllikumā (KL) un ar tiem saistītās izmaiņas citos likumos.

Kā uzsver Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, ar grozījumiem KL tiek definēti konkrēti soda mērķi, tas ir, ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu; aizsargāt sabiedrību; resocializēt; atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas.

Turpmāk, nosakot soda veidu, tiesai būs jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība. Savukārt, nosakot soda mēru, būs jāņem vērā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Brīvības atņemšana par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu paredzēta vien tad, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no pantā minētajiem vieglāka soda veidiem.

Galvenie Krimināllikuma grozījumu principi

Tieslietu ministrija apkopojusi galvenos Krimināllikuma grozījumu principus. Tie ir šādi.

Ievērojami paplašinātas brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas. Likums paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru, samazinot brīvības atņemšanas soda piemērošanu nākotnē. Sabiedrībā izciešamie sodi ir pietiekami efektīvi, naudas sodi pietiekami lieli, un valstij šo sodu īstenošana būs ievērojami lētāka.

Samazinātas sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem - tādiem pārkāpumiem, kas rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk.

Konkretizēti soda noteikšanas principi un kritēriji, kas novērsīs nodarījumam neatbilstošu sodu piemērošanu un veidos vienveidīgu tiesu praksi.

"Nosakot soda veidu, būs jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība."

Ievērojot to, ka vairāki maznozīmīgi nodarījumi ar grozījumiem ir dekriminalizēti, par tiem paredzot administratīvo atbildību, visiem maznozīmīgiem nodarījumiem, kam līdz šim bija jāpiemēro kriminālprocess, turpmāk būs jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība.

Par atkārtoti izdarītiem administratīviem pārkāpumiem kriminālatbildība tiks paredzēta tikai tad, ja ar nodarījumu ir radīts būtisks kaitējums. Pārējos gadījumos personas par šādiem nodarījumiem tiks sauktas pie administratīvās atbildības.

Kā norāda TM, pirmkārt, grozījumi ļaus tiesām individualizēt soda noteikšanu atbilstoši nodarījuma smagumam, sabiedriskajam kaitīgumam, kā arī vērtējot vainīgā personību.

Otrkārt, grozījumi tiesām dos iespējas kombinēt sodus, piemēram, nosakot brīvības atņemšanu, vienlaikus varēs piemērot piespiedu darbu, ko persona izcietīs pēc atbrīvošanas no cietuma.

Treškārt, palielinot alternatīvu sodu piemērošanas iespējas, personai sodu varēs noteikt arī prokurors, nesūtot krimināllietu uz tiesu. Likumdevējs cer, ka prokurori šo iespēju aktīvi izmantos, jūtami atslogojot tiesu darbu.

Likuma grozījumi ievērojami palielinās Valsts probācijas dienesta lomu, jo paredzama daudz plašāka piespiedu darbu piemērošana. Šā iemesla dēļ vienlaikus varētu samazināties soda veids  – nosacīta notiesāšana un ir prognozējams, ka Valsts probācijas dienesta noslodze no nosacītas notiesāšanas uzraudzības pāries uz piespiedu darbu izpildes nodrošināšanu.

Dekriminalizējot maznozīmīgos nodarījumus, tiks atslogots policijas darbs, tādējādi policija vairāk savus resursus varēs novirzīt smagāku noziegumu izmeklēšanai, uzskata Tieslietu ministrija.

Uz kurām personām attiecināma jaunā sodu politika?

Krimināllikuma Pārejas noteikumi vispārīgi noteic: uz jau notiesātajām personām jaunā sodu politika netiek attiecināta. Grozījumi pilnā mērā attieksies tikai uz tām personām, kas pārkāpumu būs izdarījušas pēc 2013.gada 1.aprīļa, kā arī personām, kas līdz minētajam datumam vēl nebūs notiesātas.

Taču ir paredzēta ierobežota labvēlības principa īstenošana attiecībā uz jau notiesātajām personām. Piemēram, notiesātajiem brīvības atņemšanas soda apmērs tiks samazināts līdz jaunajam maksimālajam soda apmēram, ja piemērotais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par jauno maksimālo soda apmēru.

Vienlaikus, zinot to, ka tiesas līdz šim reti ir piemērojušas maksimālos brīvības atņemšanas sodu termiņus (parasti piemēro minimālo vai vidējo termiņu, kas KL pantā paredzēts), kopumā tādu notiesāto personu, uz kurām šie labvēlības noteikumi attieksies, nebūs daudz.

No soda izciešanas tiks atbrīvotas tikai tās personas, kuru nodarījumi ar likuma grozījumiem ir dekriminalizēti. Tas nozīmē – likums vairs neparedz brīvības atņemšanu, bet sods ir aizstāts ar kādu no alternatīvajiem soda veidiem.

Kā ieslodzītos atbrīvos?

Ar KL grozījumu īstenošanu saistītās norises, kā informē I.Gratkovska, ir šādas:

  • Soda izpildes iestādēm mēneša laikā no KL grozījumu spēkā stāšanās dienas jāiesniedz tiesai iesniegums par personas atbrīvošanu no soda izciešanas vai par sprieduma grozīšanu.
  • Iesniegumu tiesnesis izskata rakstveida procesā: par naudas sodu - mēneša laikā, par pārējiem soda veidiem – triju mēnešu laikā. Iesniegumu izskata tās tiesas tiesnesis, kura taisījusi pēdējo nolēmumu pirmajā instancē vai kuras darbības teritorijā esošās prokuratūras iestādes prokurors sastādījis prokurora  priekšrakstu par sodu.
  • Ja pēc KL grozījumu spēkā stāšanās noziedzīga nodarījuma klasifikācija mainās no smagāka uz vieglāku, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošajos uzsāktajos kriminālprocesos par noziedzīgiem nodarījumiem procesuālie termiņi nosakāmi atbilstoši tai noziedzīga nodarījuma klasifikācijai, kāda tā bija pirms grozījumu spēkā stāšanās.
  • Ja pēc KL grozījumu spēkā stāšanās personai piemērota ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa termiņš pārsniedz KL noteikto maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu, ko tiesa var piespriest par noziedzīgu nodarījumu, kura izdarīšanā šī persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, persona nekavējoties atbrīvojama.

Ik gadu no ieslodzījuma atbrīvo aptuveni 5000 cilvēku

Protams, ar 1.aprīļa tuvošanos sabiedrībā saasinājies arī jautājums – cik daudz ieslodzīto varētu atgriezties brīvībā?

Tieslietu ministrija LV portālu informē, ka precīzu skaitli šobrīd pateikt nav iespējams, jo par ieslodzīto atbrīvošanu lems tiesa. Arī krimināltiesību eksperte un "Providus" pētniece Ilona Kronberga uzsver: "Tā kā ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu skaits ir ļoti mainīgs, konkrēti nav iespējams noteikt arī personu skaitu, kuras tiks atbrīvotas, pamatojoties uz Krimināllikuma grozījumiem.

Katrā ziņā, šis skaitlis precīzāk būs zināms 1.maijā – līdz šim datumam ieslodzījuma vietās ir jāpārskata un jānodod izskatīšanai tiesās tās lietas, uz kurām attiecas likuma grozījumi."

Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās informācijas Tieslietu ministrijai, uz tiesu varētu nosūtīt aptuveni 1300 lietas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka 1300 personas tiks atbrīvotas. Tuvākajā laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā un iepriekš minēto procedūru veikšanas no ieslodzījuma varētu atbrīvoties aptuveni 100 personas.

I.Kronberga norāda, ka ieslodzījuma vietās Latvijā mīt aptuveni 6000 ieslodzīto, no kuriem 4500 ir notiesātas personas, pārējās atrodas pirmstiesas izmeklēšanā. Ieslodzīto mainība ir liela: ik gadu no cietumiem atbrīvo aptuveni 5000 personu un aptuveni tikpat daudzas nonāk ieslodzījumā.

"Ik gadu no cietumiem atbrīvo aptuveni 5000 personu un aptuveni tikpat daudzi nonāk ieslodzījuma vietās."

"Tas nozīmē, ka arī bez šiem likuma grozījumiem mums 5000 personu, kuras ir pabijušas ieslodzījuma vietās, iekļausies Latvijas sabiedrībā. Likuma grozījumi šo skaitli vērā ņemami neietekmēs.

Nākamais. Krimināllikuma grozījumi faktiski skar tikai personas, kuras notiesātas par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, un personas, kas notiesātas ar reālu cietumsodu pirmo reizi par pirmo reizi izdarītu noziegumu. Šādu personu ir aptuveni 1800.

Pēc 1.aprīļa būs tiesības atbrīvoties no ieslodzījuma galvenokārt tiem, kas izdarījuši sīkas zādzības, narkotiku lietotājiem (nekādā gadījumā ne tirgotājiem!) un dzērājšoferiem, kam faktiskais soda mērs varētu būt samazināts," informē "Providus" pētniece.

Bet te jāņem vērā vēl kāds ļoti svarīgs aspekts – pirms šo likuma grozījumu izstrādes tika analizēta judikatūra un tiesu prakse saistībā ar iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiesas jau sen nepiemēroja maksimālos brīvības atņemšanas termiņus. Tas nozīmē - ja Krimināllikuma attiecīgajā pantā soda sankcijā noteikts no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, tiesa piemēroja maksimāli astoņus gadus. Tādēļ lielu daļu personu, kas notiesātas pēc pantiem, kurus skar šie grozījumi, no ieslodzījuma vietām neatbrīvos, jo tām piemērotais sods nebūs lielāks kā likumā pēc grozījumiem paredzētā maksimālā soda sankcija.

Iespējams, būs vairāk personu, kuras tiks atbrīvotas pirms termiņa nosacīti, jo līdztekus minētajiem grozījumiem Krimināllikumā ir veikta virkne grozījumu Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas sodu izpildes procesu noteikti ietekmēs. Šīs personas uzraudzīs Valsts probācijas dienests, kā jau vienmēr tas ir bijis.

"Ar šiem pieciem tūkstošiem no 12 ieslodzījuma vietām atbrīvoto cilvēku mēs jau tagad satiekamies diendienā – braucam vienā tramvajā, iepērkamies vienā veikalā, un nekas slikts nav noticis. Par šiem cilvēkiem gādā valsts iestādes - Valsts probācijas dienests, pašvaldību sociālie dienesti, viņus redzeslokā patur arī policija. Nav nekāda pamata uz šo iestāžu darbu nepaļauties," atgādina I.Kronberga.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI