SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. jūlijā, 2012
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Atkritumi
1
1
1
1

Konteineri un atkritumu šķirošana māju pagalmos

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Konteinerus atkritumu šķirošanai, pamatojoties uz namu apsaimniekotāju pieprasījumu, Rīgā vairāki uzņēmumi uzstāda bez maksas. Šķirotajiem atkritumiem jābūt bez sadzīves atkritumu piejaukuma.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Sadzīves atkritumi ir neatņemama un likumsakarīga ikdienas sastāvdaļa, kas nenovēršami rodas, lai kādi arī būtu cilvēku ienākumi un preču patēriņa daudzums. Tas, ko var darīt ikviens – rūpēties, lai atkritumi tiktu nogādāti paredzētās vietās, nenodarītu kaitējumu videi, bet atkritumu savākšanas konteineri nebojātu pilsētvides estētisko veidolu.
īsumā
  • Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības nosaka saistošos noteikumos
  • Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var iegūt konteinerus atkritumu šķirošanai: jāsazinās ar mājas apsaimniekotāju
  • Pie daudzdzīvokļu mājām konteinerus šķirošanai uzstāda bez maksas, privātmāju iedzīvotājiem par šādu konteineru īri jāmaksā
  • Lielgabarīta mantas jānogādā atkritumu laukumā pašiem vai jānoskaidro pie nama apsaimniekotāja, kad tos izved

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.pantā ir noteikts: Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu pašvaldības organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā.

Katra pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldības kompetencē ir arī dalītu atkritumu savākšana.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu savākšana, šķirošana, uzkrāšana, uzglabāšana, pārkraušana, apglabāšana vai pārstrāde ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.

Konteineri pie daudzdzīvokļu mājām

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti skaidro, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.344 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" tiek lietots termins "atkritumu tvertņu novietne". Tā ir ar būvprojektu noteikta īpaši izbūvēta un aprīkota slēgta vai atklāta virszemes vai pazemes būve vai tās daļa sadzīves atkritumu tvertņu, konteineru vai cita veida sadzīves atkritumu savākšanas iekārtu novietošanai, kas nodrošina infrastruktūru pilsētvides kvalitātes un sanitāro prasību normu ievērošanai. Saskaņā ar Rīgas pilsētas attīstības departamenta skaidrojumu šajos noteikumos minētie nosacījumi par to, ka atkritumu tvertnes novietnes izvieto ne tuvāk par 10 m līdz daudzdzīvokļu mājas fasādei ar logiem un ne tālāk par 100 m līdz visattālākajai ieejai mājā vai publiskā ēkā, jāievēro, projektējot jaunu būvi vai veicot būves rekonstrukciju. Rīgas pilsētā nav spēkā cits normatīvais akts, kas noteiktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, tai skaitā sadzīves atkritumu tvertņu novietojumu.

Rēzeknes domes vides pārvaldības speciāliste Ilona Mironova informē, ka sadzīves atkritumu konteineru atrašanos daudzdzīvokļu māju pagalmos Rēzeknē regulē pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.11 "Rēzeknes pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi" un 2010.gada 28.septembra Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".

"Pašvaldības atšķirīgi nodrošina iespēju šķirot atkritumus."

Savukārt SIA "Zemgales EKO" valdes locekle Zane Ķince norāda: Jelgavas pilsētā ir spēkā noteikumi Nr.6/23 "Saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu", kas nosaka vispārīgas prasības atkritumu apsaimniekošanā, tostarp atbildību par atkritumu konteineru izvietošanu.

Tātad, lai noskaidrotu, kā konkrētajā pašvaldības teritorijā tiek organizēta atkritumu apsaimniekošana, un rastu atbildes uz interesējošiem jautājumiem, piemēram, vai konteineriem jāatrodas speciālā nožogojumā, kādā attālumā no mājas logiem drīkst izvietot konteinerus un citiem, jāiepazīstas ar konkrētajā pašvaldībā spēkā esošajiem saistošajiem noteikumiem.

Ja daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji vēlas šķirot atkritumus

Pašvaldības atšķirīgi nodrošina iespēju šķirot atkritumus. Rēzeknes pilsētā pie daudzdzīvokļu mājām nav uzstādīti konteineri cieto sadzīves atkritumu šķirošanai. Šķirošanas konteineri ir uzstādīti speciāli izveidotajā šķirošanas laukumā Rēzeknē, Rīgas ielā 21b. Lai uzzinātu par iespējām uzstādīt atkritumu šķirošanas konteinerus pie savas dzīvesvietas, I.Mironova aicina sazināties ar atkritumu apsaimniekotāju.

Līdzīga kārtība ir arī Jelgavā. Z.Ķince skaidro: daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būtu jāvēršas pie savas mājas apsaimniekotājiem, kas meklēs risinājumu, kā nodrošināt atkritumu šķirošanu. Jelgavas pilsētā ir 110 daudzdzīvokļu māju pagalmos izvietoti atkritumu šķirošanas punkti, kur tos var izmantot visu tuvāko māju iedzīvotāji. Atkritumi šeit jāšķiro trīs konteineros: dzeltenais konteiners – papīram, PET, plēvei un plastmasai; zaļais – stikla iepakojumam; melnais – nešķirotiem sadzīves atkritumiem.

Latvijas Zaļais punkts ir izveidojis elektronisku platformu, kurā ikvienam Rīgas daudzdzīvokļu nama iemītniekam ir iespēja pieprasīt un bez maksas saņemt šķirošanas konteineru komplektu savā pagalmā. Mājaslapā www.zalais.lv jāaizpilda vienkārša pieteikuma anketa, apliecinot gatavību šķirot atkritumus. Turpat jānorāda arī sava un nama apsaimniekotāja vai īpašnieka kontaktinformācija. Latvijas Zaļā punkta sadarbības partneris SIA "Eko Rīga" sazināsies ar nama apsaimniekotāju un vienosies par iespējām uzstādīt konteinerus plastmasas, papīra un stikla šķirošanai.

"Šķirotajiem atkritumiem jābūt bez sadzīves atkritumu piejaukuma."

"Eko Rīga" šķirotos atkritumus izved bez maksas, ja konteiners piepildās ne retāk kā reizi divās nedēļās. Tas parasti ir viegli izdarāms, ja mājā dzīvo vismaz 65 iedzīvotāji, kuri sašķiro vismaz desmito daļu no atkritumiem, kas rodas mājsaimniecībā. Šķirošanas rezultātā samazinoties sadzīves noglabājamo atkritumu daudzumam, "Eko Rīga" piedāvā atlaidi par sadzīves atkritumu izvešanu.

Konteinerus atkritumu šķirošanai, pamatojoties uz namu apsaimniekotāju pieprasījumu, Rīgā bez maksas uzstāda un izved arī SIA "L&T" un SIA "Veolia vides serviss". Svarīgs nosacījums, ko ņem vērā visi minētie atkritumu apsaimniekotāji,– šķirotajiem atkritumiem jābūt bez sadzīves atkritumu piejaukuma.

Šķirošanas iespējas privātmāju iedzīvotājiem

Arī privātmāju iedzīvotāji var šķirot atkritumus un tos bez maksas nodot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos. Šādu iespēju piedāvā Jelgava, Rēzekne, Rīga un citas lielākās Latvijas pilsētas, kā arī daudzas mazpilsētas.

Z.Ķince atgādina, ka Jelgavas privātmāju iedzīvotāji savus sašķirotos atkritumus var nogādāt šķirošanas laukumos P.Lejiņa ielā 6, Salnas ielā 20 vai Ganību ielā 84.

I.Mironova norāda, ka Rēzeknē privātmāju iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekotāji šķirošanas konteinerus nepiedāvā. Iedzīvotājiem, kuri vēlas atkritumus šķirot, pašiem jāizveido tvertnes vai maisi un pēc tam ar savu transportlīdzekli jānogādā atkritumi uz šķirošanas laukumu.

Rīgas privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja, vienojoties ar savu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, novietot sava nama teritorijā konteinerus sadzīves atkritumu šķirošanai. Piemēram, SIA "L&T" privātmāju klientiem uzstāda 240 litru tilpuma šķirošanas konteineru vieglajam iepakojumam (PET un makulatūra), taču par tā nomu mēnesī ir jāmaksā. Konteinera tukšošana notiek ne retāk kā reizi mēnesī, un arī šis pakalpojums privātmāju iedzīvotājiem ir par maksu.

Jāmaksā par šķirošanas konteineru uzstādīšanu ir arī SIA "Veolia vides serviss" klientiem. Šis uzņēmums sašķirotos atkritumus izved bez maksas, ja tie ir bez sadzīves atkritumu piejaukuma un konteiners piepildās ne retāk kā reizi divās nedēļās.

Savukārt SIA "Eko Rīga" šķirošanas konteinerus individuālo māju pagalmos neuzstāda, bet aicina atkritumus nogādāt un bez maksas nodot šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā Rīgā, Ganību dambī 27.

Kā atbrīvoties no liela priekšmeta?

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti skaidro: no daudzdzīvokļu namu teritorijām lielgabarīta atkritumu izvešana notiek pēc savstarpēji sastādīta grafika, ko sadzīves atkritumu izvedējs saskaņo ar nekustamā īpašuma apsaimniekotāju. Namu apsaimniekotāja pienākums ir informēt nama iedzīvotājus, kurās dienās izved lielgabarīta atkritumus.

Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja ar savu autotransportu nogādāt nolietotās mēbeles uz šķiroto sadzīves atkritumu savākšanas laukumu pie sadzīves atkritumu poligona "Getliņi EKO", kā arī uz SIA "Eko Rīga" izveidoto laukumu.

"Teritorijas kārtība un tīrība lielā mērā ir atkarīga no konteineru lietotāju un sētnieku godaprāta."

Z.Ķince norāda, ka arī Jelgavas iedzīvotājiem šādā situācijā ir divi risinājumi. Iedzīvotājs pats var nogādāt savu nevajadzīgo lielgabarīta priekšmetu uz šķirošanas laukumiem vai sazināties un saskaņot iespējamo izvešanas laiku ar SIA "Jelgavas komunālie pakalpojumi". Šādu pakalpojumu iedzīvotāji var saņemt divas reizes gadā, lai izvestu piecas vienības.

Rēzeknes vides pārvaldības speciāliste skaidro, ka lielgabarīta priekšmets uz sadzīves atkritumu laukumu iedzīvotājam jānogādā pašam un par tā nodošanu nav jāmaksā.

Kas atbild par kārtību pie konteineriem?

Nereti daudzdzīvokļu māju pagalmos vērojama nepievilcīga aina – atkritumu daudzums krietni pārsniedz konteineru tilpumu, bet turpat pamestās nolietotās mēbeles un sadzīves tehnika veido savdabīgus "vides dizaina" objektus, kas liecina vien par iedzīvotāju bezatbildību un zināšanu trūkumu.

Rīgas domes 08.07.2008. saistošie noteikumi Nr.125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" nosaka, ka namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki – pilnvarnieki, lietotāji – nomnieki, nodrošina nekustamā īpašuma teritorijā šīs teritorijas sakopšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos, kā arī noslēdzot ar atkritumu apsaimniekotāju līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu.

Daudzdzīvokļu māju teritorijās par mājai piegulošās teritorijas uzturēšanu kārtībā ir atbildīgi mājas sētnieki. Tā kā teritorijas kārtība un tīrība lielā mērā ir atkarīga no konteineru lietotāju un sētnieku godaprāta, katrā teritorijā kārtības uzturēšana ir dažāda. Tomēr visi jautājumi ir risināmi vispirms jau ar nama apsaimniekotāju, bet tālāk – skaidrojot savā pašvaldībā.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI