Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma grozījumi, kas stājas spēkā no 1.jūlija, ievada nozīmīgas izmaiņas administratīvo pārkāpumu procesā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Sākta reforma Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Šāda likumprojekta izstrādes nepieciešamību noteica divi faktori.
Pirmkārt, no 1.jūlija administratīvo pārkāpumu lietas pāriet vispārējās jurisdikcijas tiesas pakļautībā. Tas nozīmē, ka pārkāpumu lietas izskatīs nevis tie tiesneši, kas skata tiesiska rakstura strīdus starp privātpersonu un valsti, bet gan tie tiesneši, kas skata krimināllietas. Otrkārt, līdz ar šādas pakļautības maiņu lēmumi, kas pieņemti administratīvo pārkāpumu lietvedībā, vairs nebūtu jāuzskata par administratīvajiem aktiem.
Saeimā šobrīd atrodas grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas attiecīgi precizē administratīvā akta definīciju, no tā svītrojot lēmumus administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi šo lietu izskatīšanas procesā vairs nav izmantojams Administratīvā procesa likums. Bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā esošās procesuālās normas ir pārāk fragmentāras, lai spētu nodrošināt gan skaidru un saprotamu lēmuma pārskatīšanas procesu, gan tiesvedības procesu.
Izveidots tiesvedības process administratīvo pakāpumu lietās
Likuma grozījumu mērķis ir noteikt procesuālos noteikumus, kas nodrošinātu tiesām iespēju skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, piemērojot tikai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto lietvedības procesu, pie tam, ievērojot, ka administratīvo pārkāpumu lietas tiek uzskatītas par "kvazi krimināllietām", šo lietu izskatīšanas principi pēc iespējas tiek tuvināti krimināllietu izskatīšanas principiem.
Šī mērķa īstenošanai turpmāk Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) būs skaidri izdalītas procesuālās stadijas:
Vēsturiski šādas stadijas kodeksā nebija veidotas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir viens no diviem šobrīd spēkā esošajiem likumiem, kurus pieņēmusi LPSR Augstākā padome. Tas ir pieņemts 1984.gadā un sākotnēji nemaz neparedzēja iespēju, ka personas varētu pārsūdzēt amatpersonu uzliktos sodus.
"No 1.jūlija administratīvo pārkāpumu lietas pāriet vispārējās jurisdikcijas tiesas pakļautībā."
Līdz šim pārsūdzības tiesības par uzliktajiem administratīvajiem sodiem tika skatītas Administratīvā procesa likuma kontekstā, un skaidri nodalītas procesuālās stadijas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nebija izveidotas.
Tagad pirmo reizi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir izveidots administratīvo pārkāpumu procesa īpatnībām atbilstošs tiesvedības process, ievērojot to, ka tiesvedībai šajās lietās jābūt iespējami ātrai un vienkāršai. Jāvērš uzmanība uz to, ka sūdzības iesniegšanas termiņš tiesā ir desmit darba dienas, kā arī apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā kriminālprocesā, ir desmit darba dienas līdzšinējo 30 dienu vietā.
Tāpat uzmanība jāpievērš tam, ka apelācijas tiesvedība turpmāk paredzēta rakstveida procesā; tas ļaus tiesām ātrāk izskatīt lietu un pieņemt galīgo nolēmumu par personas vainu administratīvajā pārkāpumā.
Papildus tam ir veikti vairāki citi svarīgi jauninājumi.
Mazinātas iespējas izvairīties no soda
Ar likuma grozījumiem tiek mainīts administratīvā soda uzlikšanas noilguma princips. Līdz šim likuma 37.pants paredzēja, ka administratīvais sods ir jāuzliek četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, lai personai būtu zināma drošība, ka par pārkāpumu, kas izdarīts pagājušajā gadā, neviens pie atbildības vairs nesauks. Tomēr personas šo noilguma termiņu mēdza izmantot ļaunprātīgi, iesniedza iestādēm slimības lapas un tādējādi novilcināja lēmuma pieņemšanas laiku, līdz sodu vairs nevarēja piemērot.
Šādi personām pastāvēja iespēja ļaunprātīgi izvairīties no soda saņemšanas. Turpmāk administratīvo pārkāpumu lietās tiek ieviests tā dēvētais vajāšanas noilgums – lietu par administratīvo pārkāpumu nevar ierosināt, ja pārkāpums izdarīts pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem. Savukārt, ja lieta ir ierosināta, pierādījumi ir jāsavāc un lēmums jāpieņem viena mēneša laikā.
Tādējādi tiek panākts gan tas, ka personas nevarēs vienkārši izvairīties no soda, gan arī saīsināts termiņš sākotnējā lēmuma par soda piemērošanu pieņemšanai, jo pašreiz vairākas iestādes pieņem, ka sākotnējais lēmums par soda piemērošanu iestādei jāpieņem četru mēnešu laikā.
Iespējas cietušajam aizstāvēt savas intereses
Līdz šim administratīvajā pārkāpumā cietušajai personai likums paredzēja ļoti minimālas iespējas panākt savu mantisko interešu aizsardzību. Turpmāk cietušā persona, lietai nonākot tiesā, varēs prasīt sev nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgās personas.
Tā, piemēram, no huligāna varēs prasīt gan segt izmaksas par izsisto logu, gan ārstēšanās izdevumus par veselībai nodarīto kaitējumu. Tāpat kodeksā būs skaidras norādes par to, ka cietušajai personai ir tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietvedībā pieņemtos lēmumus, gan lēmumu par atteikumu cietušajai personai piešķirt cietušās personas statusu, gan lēmumus par vainīgās personas sodīšanu vai lietvedības izbeigšanu.
"Turpmāk LAPK būs skaidri izdalītas procesuālās stadijas."
Jāuzsver, ka personai, kura administratīvā pārkāpuma rezultātā ir cietusi, pašai ir jāvēršas pie amatpersonas, kas izskata lietu, ar lūgumu atzīt viņu par cietušo – amatpersonai nav pienākuma meklēt cietušo personu. Piemēram, ja persona cietusi no sīkā huligānisma, tad, notikuma vietā ierodoties policijas darbiniekiem, personai ir jāvēršas pie policijas darbinieka ar lūgumu atzīt viņu par cietušo personu. Jāatzīmē, ka persona var lūgt sevi atzīt par cietušo ne tikai tad, ja tai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīti materiāli zaudējumi, bet arī tad, ja persona vēlas piedalīties procesā, lai gūtu morālu gandarījumu par to, ka vainīgā persona tiek pienācīgi un taisnīgi sodīta par savu pārkāpumu.
Iestādei iespēja pašai izlabot savas kļūdas
Līdz šim iestādēm bija ierobežotas iespējas atcelt uzlikto sodu, ja iestāde pati pamanīja savā lēmumā kādu svarīgu kļūdu. Amatpersonai bija jāgaida, vai persona pati pārsūdzēs lēmumu vai ne. Bieži vien cilvēki nezina dažādās pierādījumu pieļaujamības un lietvedības procesuālās kārtības nianses un tādēļ lēmumu nepārsūdzēja. Tādējādi lēmums, kas pēc būtības bija nepareizs, palika spēkā un tika izpildīts. Šādā situācijā bija pārkāpts princips, ka sodam ir jābūt pelnītam un taisnīgam. Turpmāk iestādei būs dota iespēja pēc savas iniciatīvas atcelt uzlikto sodu, ja tā pati pamanījusi, ka lēmumā pieļāvusi kādu nopietnu kļūdu.
Vecāki tiks informēti par bērnu pārkāpumiem
Līdz šim daudzi vecāki sastapās ar problēmu, ka viņu bērni ir administratīvi sodīti bez vecāku ziņas. Nereti vecāki bērna sodāmības faktu uzzināja tikai tad, kad tiesu izpildītājs sāka vērst naudas soda piedziņu pret vecākiem.
Jaunā kārtība nosaka - amatpersona var sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu notikuma vietā, kurā bērns ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, tomēr amatpersona nevar uzreiz uzlikt arī sodu. Sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols ir jānosūta uz bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas adresi ar uzaicinājumu noteiktā dienā ierasties iestādē uz lietas izskatīšanu.
Tas palīdzēs uzlabot procesa objektivitāti, jo nepilngadīga persona, lai arī atbildība iestājas no četrpadsmit gadu vecuma, nespēj visā pilnībā saprast un apzināties tālākā administratīvā pārkāpuma lietvedības būtību un tiesiskās sekas. Līdz ar to vecāku klātbūtne ļaus objektīvāk izvērtēt gan pašu pārkāpumu, gan tā radītās sekas.
Novērsti iespējamie riski cilvēktiesību pārkāpumiem
No likuma tiek izslēgts tāds institūts kā pārkāpēja atvešana. Tas paredzēja, ka amatpersonas pārkāpumu izdarījušo personu varēja nogādāt iestādē (parasti - policijas iecirknī) personības noskaidrošanai. Pēc savas būtības pārkāpēja atvešana bija identiska administratīvajai aizturēšanai. Taču atšķirībā no administratīvās aizturēšanas likums nenoteica laika ierobežojumu, uz kādu amatpersonas drīkst ierobežot personas brīvību, kā arī nenoteica, ka, veicot pārkāpēja atvešanu, ir jāsastāda protokols, kurā būtu norādīts gan aizturēšanas iemesls, gan aizturēšanas sākuma un beigu laiks.
"Cietusī persona, lietai nonākot tiesā, varēs prasīt sev nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgās personas."
Tas nozīmēja, ka apsvērumi par to, cik ilgi personu drīkstēja aizturēt un kādā veidā nogādāt kompetentajā iestādē, bija atkarīgi tikai no amatpersonas subjektīvā ieskata. Turpmāk likums paredz vienīgi administratīvu aizturēšanu uz laiku, ne ilgāku par četrām stundām, sastādot protokolu par administratīvo aizturēšanu, kurā norāda gan aizturēšanas pamatu, gan aizturēšanas sākuma un beigu brīdi.
Šie administratīvo pārkāpumu procesa efektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir daļa no Tieslietu ministrijas (TM) plānotajām reformām administratīvo pārkāpumu sistēmā. Šobrīd TM izstrādā jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu, kas nodrošinās mūsdienu demokrātiskas valsts cilvēktiesību izpratnei atbilstošu un vienlaikus ātru, efektīvu un vienkārši saprotamu administratīvo pārkāpumu lietvedību.
