Svētdiena,
25. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kā dibināt politisko partiju  2


Laura Platace,
LV portāls
28.03.2012


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Jaunām demokrātijām ir raksturīga politisko organizāciju daudzskaitlība un mainība. Ikreiz, tuvojoties vēlēšanām, Latvijā jaundibināto politisko partiju skaits pieaug. Rekordliels politisko partiju daudzums – deviņas partijas un viena partiju apvienība – tika nodibināts 2005.gadā, kad norisinājās pašvaldību vēlēšanas un nākamajā gadā sekoja 9.Saeimas vēlēšanas. Vēl tikai gads, un iedzīvotājiem atkal būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai vēlētu pašvaldību deputātus. Uzņēmumu reģistra mājaslapā pieejamā informācija vēsta, ka šogad jau ir nodibinātas divas politiskās partijas.

Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā. Partija ar deputātu starpniecību īsteno partijas programmu, kā arī iesaistās publiskās pārvaldes institūciju izveidē, teikts likumā "Politisko partiju likums".

Saeimā politiskās partijas ir starpnieks starp valsti un sabiedrību, sabiedrības vajadzību realizēšanai pieņemot likumus; reģionos tās nodrošina administratīvās teritorijas labiekārtošanu un dažādu pakalpojumu pieejamību.

2006.gada 22.jūnija Politisko partiju likums ir galvenais tiesību akts, kas nosaka politisko partiju darbības tiesiskos pamatus - politisko partiju dibināšanas un reģistrēšanas kārtību.

 

Pirmais solis - politiskās partijas dibināšana

Dibinot politisko partiju, ir jāņem vērā divi ierobežojumi. Politisko partiju likuma (turpmāk – likums) 12.pantss nosaka, ka par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200 dalībniekiem.

Lai nodibinātu politisko partiju, ir jāizstrādā tās programma un statūti. Likuma 14.pantā teikts, kāda informācija partijas statūtos ir jāietver. Taču jāņem vērā, ka partijas statūtos var paredzēt arī citus noteikumus, ja tie nav pretrunā ar likumu.

"Pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti pareizi."

Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta Rīgas reģiona nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja Lilita Strode vērš uzmanību, ka pirms politiskās partijas dibināšanas sapulces sasaukšanas un statūtu apstiprināšanas ir jāpārliecinās, vai dokumenti ir izstrādāti un noformēti pareizi, lai pēc dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistrā tie nebūtu jāpārstrādā un jāiesniedz vēlreiz.

Kad visi nepieciešamie dokumenti ir izstrādāti, personas, kas apvienojas partijā, var sasaukt dibinātāju sapulci un pieņemt lēmumu par politiskās partijas dibināšanu. Dibināšanas sapulcē ir jāapstiprina partijas programma un statūti, jāievēlē valde un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija.

 

Otrais solis – politiskās partijas reģistrēšana


Politiskā partija iegūst juridiskās personas statusu, kad to ieraksta politisko partiju reģistrā. Attiecīgi, partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas dibināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums (P2 veidlapa) politiskās partijas ierakstīšanai politisko partiju reģistrā.

Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.73 "Noteikumi par pieteikumiem ierakstu izdarīšanai politisko partiju reģistrā". Pieteikuma veidlapas var saņemt Uzņēmumu reģistra nodaļās, un tās ir atrodamas arī Uzņēmumu reģistra mājaslapā šeit.

"Politiskā partija iegūst juridiskās personas statusu, kad to ieraksta politisko partiju reģistrā."

Pieteikums jāparaksta vismaz diviem no dibinātāju vidus pilnvarotiem pārstāvjiem, un Uzņēmuma reģistram ir jāiesniedz dokumenti, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu. Likuma 16.panta 2.punkts nosaka, kādi dokumenti ir jāpievieno, lai partiju ierakstītu partiju reģistrā. Iesniedzamie dokumenti - oriģināls, notariāli apliecināta kopija vai kopija, uzrādot dokumenta oriģinālu, – ir šādi:

  • lēmums par partijas dibināšanu;
  • partijas programma;
  • ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju saraksts, kurā ir norādīts partijas nosaukums un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts;
  • partijas statūti;
  • partijas valdes locekļu saraksts;
  • dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts nodevas apjomu par partijas reģistrāciju nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu politisko partiju reģistrā", un tā ir 19 lati. Jāpievērš uzmanība, ka valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas. Maksa par partiju reģistrā izdarīta ieraksta publicēšanu, kas apliecina politiskās partijas reģistrāciju, ir 24 lati, un to nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.76 "Noteikumi par politisko partiju reģistra ierakstu publicēšanas kārtību izmaksu apmēru un maksas iekasēšanas kārtību".

Pieteikums partijas reģistrēšanai ar pievienotajiem dokumentiem ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajā nodaļā, bet dokumentus var nosūtīt arī pa pastu, vēsta Uzņēmuma reģistra mājaslapā pieejamā informācija. Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistrā valsts notārs pieņem septiņu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

 

Sarežģījumi saņemt ierakstu politisko partiju reģistrā

L.Strode atklāj, ka iepriekšējos divos gados ir reģistrētas divpadsmit politiskās partijas, to skaitā četras politisko partiju apvienības. Šajā periodā valsts notāri ir pieņēmuši septiņus lēmumus par reģistrācijas atlikšanu, bet nav neviena atteikuma izdarīt ierakstu politisko partiju reģistrā.

Politisko partiju likuma 20.panta 3.punktā minēts, kādos gadījumos valsts notārs var pieņemt lēmumu atlikt politiskās partijas iekļaušanu partiju reģistrā. Tie ir šādi:

  • nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;
  • dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;
  • ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;
  • pārbaudot šā likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām.

L.Strode atzīst, ka ļoti bieži jaundibinātām partijām, iesniedzot dokumentus, ir neprecizitātes un kļūdas dokumentu noformēšanā. Dokumenti nav noformēti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība". Šādā gadījumā jaundibinātajai partijai neprecizitātes ir jānovērš un dokumenti jāiesniedz atkārtoti.

L.Strode norāda, ka jaundibinātajām partijām situācija ir sarežģītāka, ja ir kļūdas statūtos. Tādā gadījumā politiskajai partijai ir jāsasauc biedru sapulce, lai apstiprinātu statūtu grozījumus. Tādēļ Uzņēmumu reģistra pārstāve iesaka pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas vērsties reģistrā ar konkrētiem jautājumiem. Partijām, kuras pirms tam ir konsultējušās, kļūdu nav vai to ir mazāk.

 

No sabiedriskas organizācijas par politisko partiju

Galvenais, kas politiskās partijas atšķir no sabiedriskajām organizācijām, ir mērķis gūt varu. Latvijas politikā ir vērojami gadījumi, kad sabiedriskas organizācijas kļūst par politiskām partijām. Šādu iespēju paredz likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Šā likuma 32.¹pants noteic, ka, pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko partiju, ir jāievēro visi noteikumi, kas reglamentē politisko partiju dibināšanu. 

"Valsts notārs var pieņemt lēmumu atlikt politiskās partijas iekļaušanu politisko partiju reģistrā."

Piemēram, 2000.gadā "Visu Latvijai" bija neformāla jauniešu grupa, 2002.gadā reģistrējās kā sabiedriska organizācija, bet pēc sešu gadu darbības 2006.gadā pārtapa par politisko partiju. Nedaudz cita partijas veidošanās vēsture ir jau likvidētai partijai - "Sabiedrība citai politikai". 2007.gadā nodibinājās sabiedriska organizācija "Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij", un tās darbību jau pēc gada turpināja politiskā partija "Sabiedrība citai politikai".

 

Reģionālā partija

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, aizvien populārāka kļūst reģionālo politisko partiju dibināšana. Reģionālās partijas dibina ar mērķi darboties kādā noteiktā reģionā vai pilsētā. Piemēram, "Vidzemes partija", kas ir dibināta 2011.gadā, savā darbībā plāno aptvert visu vēsturisko Vidzemes reģionu, veidojot pilsētās un novados savas kopas. Šobrīd jaunākā politiskā partija Latvijā ir reģionālā partija "Gods kalpot Rīgai!", kas nodibināta 2012.gada 17.martā un nākamajā gadā cīnīsies par krēsliem Rīgas domē.

Reģionālās partijas var pievienoties arī lielām partijām un veidot politisko partiju apvienību. Tā, piemēram, reģionālās partijas "Latvijai un Ventspilij" un "Liepājas partija" gan 9.Saeimā, gan arī 10.Saeimas un 11.Saeimas vēlēšanās pievienojās politisko partiju apvienībai "Zaļo un Zemnieku savienība".

Savukārt nacionāla mēroga partijas bieži veido reģionālās nodaļas, lai paplašinātu savu ietekmi arī reģionos, tā, piemēram, partijai "Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK" ir biedru grupas visos Latvijas reģionos, kā arī ārvalstīs.

 

Vairākas partijas var veidot politisko partiju apvienību

Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas partijas uz kopīgu mērķu pamata var nodibināt politisko partiju apvienību. Būtiski, ka partija vienlaikus var būt tikai vienā reģistrētā politisko partiju apvienībā. Uz politisko partiju apvienībām attiecināmi Politisko partiju likuma noteikumi par partijām, ciktāl likums nenosaka citādi. Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas, bet pašai partiju apvienībai aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

Viena no lielākajām politisko partiju apvienībām izveidojās pirms 10.Saeimas vēlēšanām, apvienojoties sabiedrībai zināmām partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" un izveidojot politisko partiju apvienību "Vienotība". Bet pēc gada politisko partiju apvienība "Vienotība" kļuva par partiju.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'politika  'vēlēšanas  

  Ieteikt:  +2
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti