SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. oktobrī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ekonomika
2
19
2
19

Kā kļūt par darba aizsardzības speciālistu

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darba aizsardzības speciālistam ir jābūt ikvienā uzņēmumā, neatkarīgi no tā, kādā nozarē uzņēmums darbojas un cik tajā ir darbinieku.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Sociāli atbildīgi rīkojas tie darba devēji, kuri jau laikus iegulda līdzekļus darba aizsardzības nodrošināšanā, arī darba aizsardzības speciālistu apmācībā.

Par darba aizsardzības nozīmi nereti sāk domāt tikai tad, kad uzņēmumā vai iestādē notiek kāds nelaimes gadījums vai avārija. Sekas mēdz būt smagas - emocionālas, fiziskas, materiālas. Tajās cietēji ir gan darbinieki, gan arī paši darba devēji.

Labklājības ministrijas Darba departamenta pārstāve Māra Vīksne LV portālam skaidro, kā kļūt par darba aizsardzības speciālistu.

Apmācība darba aizsardzībā

Darba aizsardzības speciālistam ir jābūt ikvienā uzņēmumā, neatkarīgi no tā, kādā nozarē uzņēmums darbojas un cik tajā ir darbinieku. Pats galvenais - darba aizsardzības speciālistam ir jābūt apmācītam.

Latvijā ir divu līmeņu apmācība darba aizsardzībā. Tā ir pamatlīmeņa apmācība 160 stundu apjomā un augstākā līmeņa apmācība, kas iedalās vēl divos līmeņos – 1. vai 2.līmeņa augstākā profesionālā izglītība.

Pamatlīmeņa (160 stundu) apmācību ikviens var iegūt akreditētās izglītības iestādēs - mācību centros. Savukārt augstākā līmeņa zināšanas var iegūt tikai augstskolās.

Atkarībā no iegūtās izglītības atšķiras arī darba aizsardzības speciālistu tiesības un pienākumi.

Speciālista tiesības ar pamatlīmeņa zināšanām

160 stundu apmācību darba aizsardzībā apguvušie cilvēki, noslēdzot darba līgumu, var strādāt gan kā darba aizsardzības speciālisti pilnu darba laiku, gan arī pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem tajos uzņēmumos, kas nedarbojas bīstamās nozarēs, kā arī tajos bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros nav vairāk par pieciem darbiniekiem.

M.Vīksne paskaidro, ka bīstamās nozares ir komercdarbības veidi, kas noteikti Ministru kabineta 2005.gada 8.februāra noteikumu Nr.99 "Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju" 1.pielikumā.

Tajā pašā laikā šie cilvēki nevar veikt kompetenta speciālista pienākumus, proti, strādāt kā pašnodarbinātie un sniegt darba aizsardzības ārpakalpojumus, noslēdzot uzņēmuma līgumu.

"Kompetentais speciālists un darba aizsardzības speciālists nav viens un tas pats."

Patlaban, līdz 2012.gada 1.janvārim, Latvijā vēl ir pārejas periods, kad uzņēmumos, kuri strādā bīstamās nozarēs, piemēram, būvniecībā, kokapstrādē, visus darba aizsardzības speciālista pienākumus var veikt speciālists ar 160 stundu apmācību darba aizsardzībā, kam papildus ir iegūta augstākā izglītība dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, tiesību zinātnēs vai veselības aizsardzībā. Papildus iepriekšminētajam šim speciālistam ir nepieciešama vismaz 5 gadu darba pieredze attiecīgajā profesijā vai darba aizsardzībā.

Pēc 2012.gada 1.janvāra ar minēto izglītību darba aizsardzības speciālisti vairs nevarēs veikt savus pienākumus bīstamo nozaru uzņēmumos. To varēs darīt tikai darba aizsardzības speciālisti ar augstāko izglītību darba aizsardzībā vai arī uzņēmumam būs jāpiesaista kompetenta institūcija, norāda speciāliste.

 

Speciālista tiesības ar augstāko profesionālo izglītību

Ar 1.līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā cilvēki jau var strādāt visos uzņēmumos, neatkarīgi no darbinieku skaita un nozares, t.sk. bīstamo nozaru uzņēmumos, skaidro M.Vīksne. Līdzīgi kā speciālisti ar 160 stundu izglītību, viņi nevar sniegt t.s. ārpakalpojumus, bet var strādāt kā darba aizsardzības speciālisti, ar kuriem darba devējs noslēdz darba līgumu.

Savukārt ar iegūtu 2.līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā speciālisti var sniegt t.s. ārpakalpojumus, strādājot kā pašnodarbinātie vai individuālie komersanti un sniedzot kompetenta speciālista pakalpojumus darba aizsardzības jomā. Tāpat viņi var strādāt arī par darba aizsardzības speciālistiem, noslēdzot darba līgumu jebkurā uzņēmumā.

Kompetentie speciālisti vai darba aizsardzības speciālisti?

Kompetentais speciālists un darba aizsardzības speciālists nav viens un tas pats, starp viņiem pastāv atšķirības, atgādina LM speciāliste. Darba aizsardzības speciālists uzņēmumā strādā, noslēdzot darba līgumu, savukārt kompetentais speciālists – noslēdzot uzņēmuma līgumu.

Darba aizsardzības speciālistam, kas strādā ar noslēgtu darba līgumu, nav nepieciešama apdrošināšana un kompetento speciālistu sertifikācija. Savukārt, ja darba aizsardzības speciālists ar 2.līmeņa augstāko izglītību darba aizsardzībā grib uzņēmumiem sniegt ārpakalpojumus, viņam jāiegūst kompetenta speciālista statuss. Tas nozīmē, jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, reizi piecos gados jānokārto zināšanu pārbaude un jāiegūst par to attiecīgs sertifikāts.

"Par darba aizsardzību uzņēmumā ir atbildīgs darba devējs. Darba aizsardzības speciālists pilda darba devēja uzdotos uzdevumus darba aizsardzības nodrošināšanai uzņēmumā."

Zināšanu pārbaudi organizē un sertifikātu uz pieciem gadiem izsniedz personāla sertificēšanas institūcijas. Pēc kompetenta speciālista statusa iegūšanas šie cilvēki var sniegt savus pakalpojumus visos uzņēmumos, kuri nedarbojas bīstamās nozarēs, kā arī tajos bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros nestrādā vairāk kā pieci darbinieki.

Tiem bīstamo nozaru uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā pieci darbinieki, darba aizsardzības nodrošināšanā, sākot ar 2012.gada 1.janvāri, būs jāpiesaista kompetenta institūcija vai jāpieņem darbā speciālists ar augstāko izglītību darba aizsardzībā.   

Mācību iestādes     

2010.gada 10.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" paredz, ka pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzības jomā var iegūt, apgūstot Izglītības un zinātnes ministrijas licencētās profesionālās pilnveides izglītības programmas.

Šīs zināšanas var iegūt ikviens interesents bez ierobežojumiem, jo pirms mācību sākšanas netiek prasīta atbilstoša iepriekšējā izglītība. Šāda veida apmācību programmas piedāvā Izglītības kvalitātes dienesta akreditētas izglītības iestādes (mācību centri). Ar akreditēto mācību centru sarakstu var iepazīties Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājaslapas Akreditēto profesionālās izglītības iestāžu reģistrā

Savukārt augstākā līmeņa zināšanas var iegūt Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētās augstākās profesionālās izglītības studiju programmās, ja tajās tiek apgūtas zināšanas atbilstoši profesiju standartiem Darba aizsardzības speciālists vai Darba aizsardzības vecākais speciālists.

"Ja uzņēmumā strādā līdz desmit darbiniekiem, darba aizsardzības speciālista pienākumus tajā var veikt pats darba devējs."

2.līmeņa augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā var iegūt Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Daugavpils Universitātē.

Iegūt 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā piedāvā Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola.

Darba aizsardzības speciālista pienākumi

Darba aizsardzības speciālista pienākumus nosaka attiecīgie normatīvie akti – Darba aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi.

Būtiskākie darba aizsardzības speciālista pienākumi ir darba vietu pārbaude, darba vides risku novērtēšana, pasākumu plāna sagatavošana, lai samazinātu vai novērstu konstatētos riskus. Tāpat pienākumos ietilpst darbinieku apmācība un instruktāža, obligāto veselības pārbaužu organizēšana, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana.

Vienlaikus M.Vīksne atgādina, ka par darba aizsardzību uzņēmumā ir atbildīgs darba devējs. Darba aizsardzības speciālists pilda darba devēja uzdotos uzdevumus darba aizsardzības nodrošināšanai uzņēmumā.

Speciālistu izvēle

Darba devējs var izvēlēties, vai savā uzņēmumā darbā pieņemt darba aizsardzības speciālistu un maksāt viņam regulāri algu vai arī piesaistīt kompetentu speciālistu vai institūciju, maksājot par konkrēto darbu. Šai gadījumā tātad jāievēro iepriekš minētie nosacījumi par speciālistu tiesībām, kas atkarīgas no to iegūtās izglītības. Darba devējam pašam ir jāizlemj, kas viņam ir izdevīgāk, jo viņa izvēlei ir gan plusi, gan mīnusi.

Piemēram, ja uzņēmumā pastāvīgi strādā darba aizsardzības speciālists, viņš ir tā darbinieks un labāk pārzina uzņēmuma specifiku un pazīst darbiniekus. Kompetenta institūcija savukārt ir profesionāla organizācija tieši darba aizsardzībā, ar savu pieredzi.

Pirms līguma slēgšanas ar kompetento speciālistu vai kompetento institūciju, darba devējam ir jāpārliecinās, vai attiecīgais speciālists vai institūcija ir tiesīga sniegt darba aizsardzības pakalpojumus. Par to var pārliecināties LM mājaslapā publicētajos Kompetento speciālistu un kompetento institūciju sarakstos.

Ja uzņēmumā strādā līdz desmit darbiniekiem, darba aizsardzības speciālista pienākumus tajā var veikt pats darba devējs. Šādā gadījumā arī viņam ir jāiziet vismaz 160 stundu apmācību darba aizsardzībā.
Labs saturs
19
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI