SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
23. augustā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
8
8

Nekustamo īpašumu darījumu kārtošana zemesgrāmatā kļūst vienkāršāka

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumu, kas ar šo gadu būtiski paplašina nodokļu objektu loku, atsevišķas normas maina informācijas sniegšanas pienākumu. Šie grozījumi ir spēkā kopš 1. jūlija. Vieglāka kārtība darījumu kārtošanā neatbrīvo no pienākuma nodokli maksāt.

2010. gada 1. jūlijā stājušies spēkā grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas paredz, ka zemesgrāmatu nodaļas kompetencē ir tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu.

Likums nosaka, ka gadījumos, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa.

Līdz šim, lai nostiprinātu īpašuma tiesības, papildus nostiprinājuma lūgumam un Zemesgrāmatu likumā noteiktajiem pievienojamiem dokumentiem, darījuma pusēm zemesgrāmatā bija nepieciešams iesniegt arī pašvaldības izsniegtu izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu. Jaunā kārtība paredz, ka tagad, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, personām nav jāvēršas pašvaldībā, lai saņemtu izziņu, tā ietaupot līdzekļus, kā arī saīsinot laiku, kas nepieciešams īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, - paskaidrots Tiesu administrācijas izplatītajā informācijā.

Tātad Zemesgrāmatas pienākums ir pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, parāda neesamību. Tiesu administrācijas informācijā arī norādīts, ka pagaidām sistēma vēl tiek apgūta un pašvaldības ne visos gadījumos spēj sniegt informāciju zemesgrāmatai tiešsaistes režīmā.

Šī kārtība ir noteikta ar Saeimā 2009. gada 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, izsakot 9. panta „Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība” trešo daļu jaunā redakcijā: „Ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.” Tāpat kā agrāk, šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru vai gadījumos, kad nodokļa administrācija veic bezstrīda piedziņu, vēršot to uz parādnieka mantu atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām”.

"Zemesgrāmatas pienākums ir pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, parāda neesamību."

Atsevišķos skaidrojumos par jauno, vienkāršoto kārtību lasāms, ka tik un tā jāsaņem izziņa – gadījumos, ja zemesgrāmatu nodaļai pašvaldības informācija par nodokļa maksājumiem nav pieejama.

Finanšu ministrijā LV.LV paskaidroja: kopš šā gada 1. jūlija izziņa vairs nav jāsniedz. Likuma 9. panta trešā daļa jāpiemēro kontekstā ar pārejas noteikumu 30. punktā noteikto.

Grozot likumu, tā pārejas noteikumi ir papildināti ar diviem punktiem. 29. punktā norādīts, ka grozījums šā likuma 9. panta trešajā daļā par zemesgrāmatu nodaļas kompetenci tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par to, vai attiecīgie maksājumi ir veikti, stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā. Savukārt 30. punktā noteikts: ja pēc 2010. gada 1. jūlija pašvaldība nav nodrošinājusi zemesgrāmatu nodaļai iespēju tiešsaistes datu pārraides režīmā pārliecināties par šā likuma 9. panta trešajā daļā minēto maksājumu nomaksu, zemesgrāmatā īpašnieku maiņa reģistrējama, nepārliecinoties par šo maksājumu nomaksu.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Baltiņa informēja, ka 110 pašvaldību, tajā skaitā lielo pilsētu, datubāzes  no 1. jūlija ir pieslēgtas Zemesgrāmatai. Tas nozīmē, ka Zemesgrāmatas darbinieki, reģistrējot darījumu, tieši no Zemesgrāmatas informācijas sistēmas tiešsaistē var pārliecināties par parāda neesamību vai esamību. Ja darījumā iesaistītajam objektam nodokļa aprēķins vēl nav veikts vai arī ir parāds, tad darījuma veicējam tiek lūgts apmeklēt pašvaldību un atrisināt problēmu pašvaldībā. Pārējo astoņu pašvaldību dati būs pieejami šā gada laikā.

Atbildība bija un ir

Tomēr jāapzinās, ka jauno tehnoloģiju iespējas un darījumu ar nekustamiem īpašumiem vienkāršošana nodokļu maksātāju neatbrīvo no atbildības, kas arī noteikta 9. pantā, proti: „Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7. panta otro un 2.1 daļu no nodokļa maksātāja piedzen nekustamā īpašuma nodokļa summu, kas maksājama par periodu no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās dienas, un soda naudu 30 procentu apmērā no nodokļa summas.”

Turklāt 9. panta otrajā daļā ir būtiski mainīta nokavēto nodokļa maksājumu piedziņa. Iepriekš likums paredzēja, ka tas notiek bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām”. Jaunajā redakcijā šī daļa papildināta: „Noteiktajā laikā nenomaksātos nodokļa maksājumus, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Ja parāda summa nodokļa maksātājam ir mazāka par 150 latiem, administratīvā akta – maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde uzsākama ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no tā spēkā stāšanās.”

Likuma 7. panta otrā daļa nosaka: „Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem ir pienākums mēneša laikā no īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību, kā arī valsts nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību rašanās dienas pieteikties pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa.” Likuma 7. panta 2.1 daļa nosaka: „Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums līdz pirmstaksācijas gada 1. jūlijam paziņot pašvaldībai par šā likuma 1. panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos. Aktualizēta informācija nodokļa aprēķinam iesniedzama pašvaldībai līdz taksācijas gada 1. janvārim.”

"Ja parāda summa nodokļa maksātājam ir mazāka par 150 latiem, administratīvā akta – maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde uzsākama ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no tā spēkā stāšanās."

1. panta „Nekustamā īpašuma nodokļa objekts” otrajā daļā uzskaitīti nekustamie īpašumi, kurus ar nodokli neapliek, un arī šajā sadaļā likums ar šo gadu ir grozīts.

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā par būtiskākajiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” pievērš uzmanību tam, ka likuma 1. panta otrās daļas 1. punkts ir papildināts un noteikts, ka ar NĪN netiek aplikts tāds nekustamais īpašums, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai. Savukārt likuma 1. panta otrā daļa papildināta ar 3.1, 3.2 un 3.3 punktu, kas nosaka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo inženierbūvju grupas un objektus:

  1. valsts un pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie konkrētie inženierbūvju objekti, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie objekti;
  2.  fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
  3. autoceļi, ielas un ceļi, vietējās nozīmes ūdens piegādes cauruļvadi, vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi, vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļi.

VID norāda, ka likuma 1. panta otrās daļas 9. punkts izteikts jaunā redakcijā un paredz atbrīvojumu no aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli tikai dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžām, ja minētās palīgēkas un garāžas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.

Top grozījumi Zemesgrāmatu likumā

Valdība 5. augustā Saeimā ir iesniegusi grozījumus arī Zemesgrāmatu likumā. Jaunās normas paredz, piemēram, atvieglot procedūras, kas nepieciešamas, lai zemesgrāmatā veiktu izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma īpašnieka personu datu vai nekustamā īpašuma identificējošo datu, piemēram, adreses, grozīšanu. Likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ar iesniegumu būs tiesības lūgt viņa personu datu un nekustamā īpašuma identificējošo datu grozīšanu, iesniegumā norādot dokumentu, ar ko pamatots iesniegums. Vienlaikus likumprojekts zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim uzliks pienākumu pirms minēto ierakstu grozīšanas pārbaudīt datus valsts informācijas sistēmā.

Likumprojektā iekļauti arī vairāki citi nosacījumi, kas samazinās izdevumus un laiku, kas nepieciešams, lai zemesgrāmatā nostiprinātu nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības: tiks paplašināts to personu loks un gadījumu skaits, kad nav nepieciešams apmeklēt zvērinātu notāru nostiprinājuma lūguma sastādīšanai; nostiprinājuma lūdzējiem nebūs nepieciešams apmeklēt kredītiestādi, lai attālināti veikto norēķinu gadījumā (piemēram, ar internetbankas starpniecību) saņemtu kredītiestādes apliecinājumu par veikto nodevas apmaksu; īpašniekam nebūs jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesas nostiprinājuma lūguma sastādīšanai un apliecināšanai, ja viņš zemesgrāmatā vēlēsies grozīt personas datus un nekustamā īpašuma identificējošos datus. Likumprojekts arī paredz samazināt nostiprinājuma lūguma izskatīšanas termiņu.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI